6. Karbonskābju ķīmiskās īpašības

Organiskās skābes ūdens šķīdumā disociē jonos, atšķeļot ūdeņraža atomu protona veidā (kas ūdens šķīdumā veido hidroksonija jonu H3O+) un veidojot anjonu – karboksilātjonu. Disociācija nenotiek pilnībā, jo karbonskābes ir vājas skābes:

sk disoc

 Alkānskābju rindā visstiprākā skābe ir skudrskābe. Tālāk homologu rindā karbonskābju stiprums samazinās. Alkānskābes ar lielu molekulmasu ir ļoti vājas skābes. Ūdenī tās praktiski nešķīst un jonos nedisociē.

 Reaģējot ar metāliem, bāzēm vai sāļiem, karbonskābes veido sāļus:

2 CH3COOH + Mg  (CH3COO)2Mg + H2

magnija acetāts

CH3COOH + NaOH  CH3COONa + H2O

nātrija acetāts

CH3COOH + Na­2CO3  CH3COONa + H2O + CO2

 Ar nātrija karbonātu reaģē tikai tās karbonskābes, kuras ir stiprākas par ogļskābi, piemēram, skudrskābe, etiķskābe.

 Reaģējot ar spirtiem, karbonskābes veido esterus. Reakcijai nepieciešams katalizators - skābe.

estera v eid