4. Stress un profesionālā izdegšana organizācijā, to cēloņi, izpausmes, profilakse un pāreja uz pozitīvu dzīves izjūtu.

4.1. Izglītības iestādes darba un mācību vides riska faktori.

Daudzās Latvijas skolās, it sevišķi lielpilsētās, aktuāla problēma ir šaurie mācību kabineti, kur skolēni nemitīgi ielaužas viens otra intīmajā fiziskajā telpā (psiholoģijā tiek uzskatīts, ka intīmā fiziskā robeža ir apmēram 0,5 m diametrā ap cilvēku), kā arī nekontrolējams trokšņu un automašīnu izplūdes gāzu līmenis. Tas viss var izraisīt skolēnos paaugstinātu sasprindzinājumu, agresiju, izziņas procesu darbības traucējumus, kā arī veselības problēmas, kas visbiežāk saistās ar galvassāpēm.

Tikpat svarīgs ir darba un atpūtas telpu nodrošinājums pedagogiem. Metodisko līdzekļu trūkums, nepietiekams moderno tehnoloģiju nodrošinājums (datori, projektori, interneta pieslēgums u. c.) var izraisīt pedagogos aizkaitinājumu, agresiju, mazvērtības izjūtu, nedrošību, kas izpaužas savstarpējās attiecībās ar skolēniem un kolēģiem.

Ž.Roja (Ž.Roja, 2001, 426. – 433. lpp.) norāda izglītības darbinieku darba vides riska faktorus:

  1. Psihoemocionālā spriedze (izraisa sirds un asinsvadu slimības, muskuļu un skeleta slimības, psihoneirotiskos traucējumus).
  2. Darba un pārtraukumu nepareizs sadalījums.
  3. Balss saišu pārpūle.
  4. Ventilācijas un vēdināšanas sistēma.
  5. Trokšņi un vibrācijas.
  6. Kaitīgo vielu klātbūtne gaisā.
  7. Nepareiza darba organizācija, virsstundu darbs.
  8. Neapmierinošs apgaismojums.
  9. Neatbilstošs telpu iekārtojums.
  10. Ilgstošs darbs pie datora.
  11. Mākslinieku neirozes (dejotājiem, dziedātājiem, mūziķiem).

Autore piebilst, ka tieši psihoemocionālo spriedzi izraisa: psiholoģiska nesaderība, atbalsta trūkums, atgriezeniskās saiknes trūkums no vadības un kolēģu puses, individuālās darba vietas psiholoģiska (un fiziska) neaizsargātība.

Pēc Labklājības ministrijas ESF projekta pētījumiem (Darba apstākļi un riski Latvijā, 2007, 57. – 64. lpp.), izglītības darbinieku darba vides galvenie riska faktori ir:

- psihosociālie (laika trūkums, virsstundu darbs, sliktas attiecības ar vadību, kolēģiem),

- ergonomiskie (darbs piespiedu poza, balss saišu pārpūle - fonastēnija, u.c.,

- fizikālie (troksnis, vibrācijas, apgaismojums),

- ķīmiskie (gaisa piesārņojums, u. c.).

Izglītības iestādes vadībai un pedagogiem svarīgi izprast skolas fiziskās vides riska faktoru būtību, to ilgstošas iedarbības sekas un kopīgi meklēt šīs problēmas risinājumus.

Minētie riska faktori attiecas arī uz skolēniem.

4-1