Organizācijas kultūra

Moduļa satura mērķis ir atklāt organizācijas kultūras būtību un lomu izglītības iestādes mērķu sasniegšanā. Organizācijas kultūras ietvaros aplūkoti procesi dažādās profesionālajās grupās, to funkcijas un efektivitāte, kā arī savstarpējo attiecību bremzējošie un veicinošie faktori un parādības. Īpaša uzmanība pievērsta mūsdienu izglītības iestādes vadītāja darba stilam, funkcijām, prasmēm, kā arī pedagogu pašizjūtai un savstarpējai komunikācijai. Aplūkotas tādas negatīvas parādības organizācijā kā mobings, bosings un profesionālā izdegšana, to cēloņi, izpausmes, profilakse un pārejas iespējas uz pozitīvu dzīves izjūtu. Daudz laika veltīts praktiskajām nodarbībām, kuru dalībnieki, balstoties un zinātnisko literatūru un savu praktisko pieredzi var pilnveidot savu psiholoģiski pedagoģisko kompetenci.

3. Efektīva saskarsme mūsdienu organizācijā, konfliktu risināšana un komunikatīvās kompetences veicināšana.

3.3. Saskarsmes veicināšana ar saskarsmes tehniku pielietošanas palīdzību.

Lai veicinātu saskarsmi un sadarbību, nepieciešama apzināta dažādu saskarsmes paņēmienu, jeb psiholoģijā tās sauc par saskarsmes tehnikām, pielietošana. Saskarsmes tehnikas palīdz labāk sadzirdēt un izprast partneri, veicināt viņa atvērtību un aktivizēt darbību, saņemt un nodot informāciju, kā rezultātā efektīvāk tiek sasniegti saskarsmes mērķi. Piedāvāšu dažus piemērus. Īpaši svarīgas škiet sasprindzinājumu mazinošas saskarsmes tehnikas. Tad, kad cilvēki uzsāk komunikāciju, jūtams lielāks vai mazāks satraukums vai sasprindzinājums. Sarunas laikā sasprindzinājums var pilnīgi izzust, kā rezultātā veidojas atvērta, konstruktīva un brīva saruna vai arī sasprindzinājums var pieaugt, kā rezultātā partneris sāk satraukties, noslēgties, aizsargāties, kā rezultātā enerģija, kas būtu jāpatērē saskarsmes mērķu sasniegšanai, tiek tērēta aizsardzībai un agresijai.

3-3

Skolā varētu veikt dažādus vingrinājumus pedagogu komunikācijas prasmju uzlabošanai. Kā piemērs praktiskais vingrinājums – Diskusija.

Vingrinājuma mērķis: veicināt efektīvu komunikāciju, attīstot sadarbības prasmes un aktīvās klausīšanās tehnikas

Gaita:

  1. Paziņo diskusijas tēmu. Tā varētu būt: „Pedagogam nepieciešamās personības īpašības”, „Sadarbības principi ar agresīviem bērniem”, „Pareizas laika plānošanas priekšnoteikumi „, Efektīvas sadarbības priekšnoteikumi ar vecākiem”, u.c..
  2. No grupas tiek izvēlēti apmēram 3 - 5 cilvēki (atkarībā no grupas lieluma) diskusiju vadīšanai un 3 – 5 novērotāji. Pārējie grupas dalībnieki tiek sadalīti grupās pa 5 – 7 cilvēki.
  3. Noformulē uzdevumu grupām : Lūdzu formulējiet 5 – 6 īpašības ( priekšnoteikumus, principus, u.c.) saistībā ar tēmā uzdoto problemātiku.
  4. Diskusiju grupām tiek piedāvāts ierobežotā laika daudzumā , nonākt pie kopīga risinājuma (formulēt noteiktu daudzumu īpašību, principu, u.c.), kurā tiktu saglabātas katra grupas dalībnieka vērtīgākās idejas.
  5. Katrai grupai ir savs diskusiju vadītājs un savs novērotājs. Diskusiju vadītāja uzdevums: nonākt pie kopīga risinājuma, saglabājot katra grupas dalībnieka vērtīgākās idejas. Novērotāja uzdevums : novērot diskusijas gaitu, atzīmējot grupas vadītāja galvenās saskarsmes tehnikas, izdalot pozitīvo un negatīvo, kā arī cik lielā mērā tiek ievērotas katra grupas dalībnieka idejas.
  6. Diskusijas gaitu var filmēt, iepriekš saskaņojot ar grupas dalībniekiem. Apstiprinoša atbilde (parasti mutiskā formā) jāiegūst no katra grupas dalībnieka.
  7. Pēc diskusijas noslēguma katras grupas diskusijas vadītājs prezentē iegūtos rezultātus, atzīmējot arī grūtības un izdevušās situācijas diskusijas vadīšanas procesā.
  8. Katras grupas katrs dalībnieks īsi izsaka un pamato savu apmierinātību vai neapmierinātību ar diskusijas gaitu un iegūto rezultātu.
  9. Pēc tam uzstājas novērotāji ar savām piezīmēm par katra grupas dalībnieka lomu problēmas apspriešanā, par konstruktīvām un destruktīvām situācijām diskusijas laikā.
  10. Videoieraksta noskatīšanās veicina precizēt veiksmīgās un neveiksmīgās situācijas diskusijā un rosina dalībniekus izteikt veiksmīga risinājuma priekšlikumus.

Sagaidāmais rezultāts:

Diskusijas apspriešanas rezultātā grupas dalībnieki nonāk pie secinājuma, ka dialogā nepieciešams sabalansēt aktīvu pašizteikšanos ar aktīvu klausīšanos. Pārāk liela personīgā aktivitāte var traucēt sadzirdēt otru cilvēku. Pārāk maza dalībnieka aktivitāte traucē viņam izpausties un izsauc garlaicību. Secinājums : eksistē konkrēti paņēmieni ar kuriem var veicināt dialogu.

Vingrinājuma gaitā var trenēties pielietot arī aktīvās klausīšanās tehnikas (paņēmieni) - atbalstīšana, pārfrāzēšana, atkārtošana, interpretācija izmantošanā, piemēram:

  1. Partnera teikto pavadām ar izteicieniem : „Protams...”, „Jā, jā ...”, „Ahā,...”, u.c.
  2. Vārds vārdā atkārtojam partnera teikto, sākot ar frāzi „Ja es pareizi sapratu, tad tu gribēji teikt, ka ...”, „Pēc tavām domām ....”, „Tu uzskati, ka...”, u.c..
  3. Sarunas laikā iestarpinām frāzes „Lūdzu atgriežamies pie sarunas mērķa!”, „Mēs nedaudz novirzījāmies no tēmas...!”, „Mūsu sarunas uzdevums ir...”, u.c..
  4. Apkopojam partnera izteiktās domas un izsakām tās vispārīgā veidā : „Tātad, ja es pareizi sapratu, tava galvenā ideja ir...”, „Tu gribēji teikt, ka...”, „Citiem vārdiem sakot, tu uzskati ...”, u.c..
  5. Cenšamies izdarīt loģiskus secinājumus no partnera teiktā : „Balstoties uz to, ko tu teici, iznāk, ka ...”, „Jūs tā domājat, iespējams, tāpēc, ka ...”, „Tātad tava galvenā ideja ir...”, u.c..

Iepriekšējās nodaļās tika runāts par pedagoga profesionālo ētiku, tā izpaužas arī jebkurā saskarsmes situācijā.

Saskarsmes ētiskie principi (Milts, 2004, Kočunas, 2003, Verderber, 2003) :

  1. Ētisko normu un juridisko likumu ievērošana. Ētika – morālo principu kopums, kuru atbalsta sabiedrība, grupa vai indivīds.
  2. Kompetence – pietiekoši augsts, profesionālajam un sociālajam statusam atbilstošs, komunikatīvās kompetences līmenis.
  3. Konfidencialitāte – informācijas neizpaušana atsevišķās situācijās vai arī pēc cilvēka lūguma, ja tas apdraud personības godu, drošību, statusu, u.c..
  4. Atbildība – prasme pieņemt lēmumus un atbildēt par to sekām.
  5. Veselums – pārliecības un darbības vienotība.
  6. Taisnīgums – interešu līdzsvara uzturēšana bez emocionālā salīdzinājuma.
  7. Patiesums un godīgums.
  8. Prasme risināt morālās dilemmas – prasme pieņemt lēmumus ētiski neviennozīmīgās situācijās.

Ieteicamā literatūra:

Pļaveniece M., Škuškovnika D. (2002).Sociālā psiholoģija pedagogiem.-R.: Raka.

Izmantotā literatūra:

1. Herbst D. (2007) Komunikācija uzņēmumā. –Rīga: Zvaigzne ABC.

2. Rutka L.(2012) Pedagoga psiholoģiskā kompetence. –Rīga: RaKa.