Organizācijas kultūra

Ikviena cilvēku darbība saistīta ar sociālo vidi ( citiem cilvēkiem). Darba procesā cilvēki savstarpēji kontaktējas. Notiek tādi procesi kā savstarpējā uztvere, mijiedarbība un savstarpējā ietekmēšana. Savstarpējā ietekme saistīta ar procesiem, kuros indivīdi cenšas ietekmēt viens otru, lai panāktu sev vēlamo. Ietekmēšanas veidi var būt dažādi – pārliecināšana, suģestija, atdarināšana, piespiešana ( fiziska, emocionāla). Ietekmējot, vienscilvēks zināmā mērā var iegūt varu pār otru cilvēku. Darba procesā grupā ir cilvēki ar dažādu sociālo statusu, kas nosaka zināmu pakļautības sistēmu. Vai ietekmējot viens otru indivīdi izvēlas labvēlīgas ietekmēšanas metodes vai nē, lielā mērā nosaka grupas psiholoģiskais klimats ( attiecības starp grupas dalībniekiem) un vadītājs. Pozitīva psiholoģiskā klimatā grupas dalībnieki uzticas viens otram, atbalsta vajadzības gadījumā. Bet nelabvēlēga psiholoģiskā klimatā indivīdu savstarpējās attiecības ir formālas un var pat kļūt naidīgas. Viens no šādu negatīvu attiecību veidiem starp darbiniekiem ir mobings.Latviešu valodā mobings – sociāpsiholoģiskais terors darba vietā starp kolēģiem ( Halta, 2003). Tā pazīmes ir:

- Aizskaroša uzvedība ( apsaukāšana, noniecināšana, aprunāšana, tenku izplatīšana u.c.);

- Diskriminējoša uzvedība ( daļu no sava darba kolēģi liek darīt citam, liek uzņemties atbildību par kļūdām, kuras indivīds nav pieļāvis u.c.);

- Negatīva komunikatīva darbība kopumā ( ietver visus negatīvos ietekmēšanas līdzēkļus);

- Psiholoģiska agesija pret darba kolēģi ( tieša, piemēram, kliegšana, netieša – aprunāšana);

- Ignorēšana – atteikšanās no komunikācijas ar kādu no kolēģiem ( tas liedz iegūt gan informāciju, kas nepieciešama darbā, gan neuzklausīšana, gan tas, ka darbinieks tiek it kā izstumts no grupas kopuma.

Mobingu var iedalīt vairākās fāzēs:

1. Tanī pret indivīdu tiek vērstas atsevišķas kritiskas frāzes, apsaukāšana, neklausīšanās;

2. Sistemātisks psiholoģisks terors – kritika par darbu un jaukšanās privātajā dzīvē, izvairīšanās no kontaktiem un sarunām, runātāja pārtraukšana vai neļaušana izteikties, cilvēka ārējā izskata un personības īpašību kritizēšana;

3. Tā ietver jau tiesību pārkāpumus – nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu uzdošana, maina darba uzdevumus. Šai fāzē notiekošo zināmā mērā sankcionē arī vadītājs un personāldaļa;

4. Upura izolēšana – izolēšana darba vietā, ierosonāšana ātrāk iaziet pensijā utt. Arī šinī fāzē notiekoša sankcionē vadītājs un personāldaļa.

Arī mobinga sekas var iedalīt fāzēs:

1. Šai fāzē indivīds vēl var saglabāt savu darba vietu un veselību, ja:

- Sākumā neņem vērā terorizēšanu;

- Risina situācijas at humora palīdzību;

- Bez protestiem pakļaujas terorizētāju prasībām;

- Lūdz piedošanu par it kā izdarītajām kļūdām;

- Vai arī nogaida, kad tiks izvēlēts cits upuris – ja nav reakcijas no upura puses, terorizētājiem tas var kļūt garlaicīgi, jo nerada vēlamo efektu.

Tomēr, lai to izturētu, upurim ir jāpieliek ļoti lielas pūles, kas prasa gan fizisko, gan garīgo spēku.

2. Teroram pastiprinoties upurim var rasties depresija, pieaugt stress. Var paasināties hroniskas salimšanas vai upuris var saslimt ar psihosomatiskām slimībām. Bieži upuri mēģina relaksēties nodarbojoties ar sportu ( tomēr darbā cilvēks patērē pārāk daudz enerģijas, kas apgrūtina šo relaksācijas veidu). Bieži, lai samazinātu spriedzi, cilvēki sāk lietot alkoholu, kas darbojas kā relaksētājs. Tomēr vienlaicīgi var samazināties darba spējas, kas ved vēl dziļākā stresā vai depresijā. Bez tam cilvēkiem rodas nepatika pret darbu, pat iešana uz darbu. Tas var novest pie darba kavējumiem un radīt smagas sekas.

3. Šai fāzē cilvēks pats vairs nevar atrisināt radušos situāciju, viņam jau ir vajadzīga profesionāla palīdzība.

Par runā mobingu tad, ja terors pret indivīdu darbā ir vismaz sešus mēnešus. Tomēr dažreiz tā attīstība ir tik ātra, ka cilvēki nonāk jau trešajā seku fāzē.

Vēl starp kolēģiem un arī ar vadītāju var būt tāds terora veids kā bullings.Tā attīstības pamatā ir darba konflikts. Šis konflikts netiek atrisināts, bet cilvēks, kurš tanī iesaistījies var kļūt par upuri, kas negaidīti tiek pakļauts agresijai situācijās, kurā nevar sevi aizstāvēt vai nevar izvairīties no agresijas.

Mobinga cēloņi var būt ļoti dažādi:

- Cilvēkam ģimenē jau bērnībā ir bijušas agresīvas attiecības, un cilvēks tādas attiecības uzskata par normu;

- Ar agresijas palīdzību ir panācis sev vēlamo rezultātu – veidojas noteikts uzvedības modelis;

- Agresīva komunikācijas pieredze iepriekšējā darba grupā;

- Iepriekš pats ir bijis mobinga upuris;

- Personīgas antipātijas pret darba kolēģi;

- Skaudība par kolēģa sasniegumiem;

- Augsta konkurence darba grupā;

- Stress;

- Nenoteiktība, nepārtrauktas izmaiņas, haoss;

- Pārslodze darbā, atpūtas trūkums;

- Darba zaudēšanas draudi u.c.

Furfmanovs ( Furmanov, 2007) min tādus agresijas cēloņus kā:

- Citu cilvēku novērtŗjums ( jau cilvēka klātbūtne vien jau var radīt agresiju);

- Domas, ka cits cilvēks ir agresīvi noskaņots ( draudu iespējamība no cita cilvēka);

- Ieaudzināta agresija;

- Atriebība;

- Alkohola lietošana;

- Paaugstināta vai paxemināta apkārtējās vides temperatūra;

- Šaurība telpā;

- Paaugstināts troksņa līmenis;

- Gaisa augsts piesārņojums.

Bosings irvadītāja terors pret kādu no saviem darbiniekiem. Gan cēloņi, gan izpausmes veidi tam ir tādi paši kā mobingam. Tomēr tas var izpausties smagāk, jo cilvēks jūtas neaizsargāts.

Nav tāda īpaša personības veida, kas pakļauts teroram darba vietās. Par šāda terora upuri var kļūt ikviens. Bieži par tiem kļūst apdāvināti, spējīgi cilvēki, kas rada skaudību citos.

Šāda tipa terors ir sastopams arī skolās gan skolotāju attieksmē pret skolēniem, gan skolēnu starpā. Īpaši tas var būt vērojams pusaudžu grupās.

Pasākumi bosinga, mobinga un bulinga gadījumos.

Lai cilvēks cīnītos ar teroru pret sevi, pasākumus būtu vēlams veikt trīs dažādos aspektos:

1. Darbs ar sevi. Viens no piemēriem kā palīdzēt pašam sev ir slēgt ar sevi līgumu, lai mainītu gan attieksmi pret sevi, gan mainītu savu uzvedību:

- Līgums.

Es (vārds) apzinos, ka esmu pieaudzis cilvēks ar iespējām izvēlēties, un apņemos uzsākt rīkoties, lai darītu galu psiholoģiskam teroram attiecībās ar cilvēkiem un savā dzīvē. Lai sasniegtu šo mērķi apsolos:

Ø Neļaut bailēm noteikt manus lēmumus;

Ø Apgūt paņēmienus, kā cīnīties ar psiholoģisko teroru darbā;

Ø Neaizbildināties, ja gadīsies atgriezties pie vecajiem uzvedības veidiem, neizmantot kļūdas, lai atteiktos no pieņemtā lēmuma, mācīties no kļūdām;

Ø Līguma izpildes laikā izturēties pret sevi labi un iejūtīgi;

Ø Izteikt sev atzinību par katru, kaut sīkāko, panākumu.

Paraksts:

Datums:

Šis līgums cilvēkam ir jāpārlasa vairākas reizes dienā, lai atgādinātu sev par pieņemto solījumu.

- Cilvēkam nav arī jābaidās lūgt sociālo atbalstu no ģimenes, draugiem, speciālista ( psihologa, sociālā darbinieka, jurista).Svarīgi ir pārrunāt notiekošo, izanalizēt noteiktas situācijas, paskatīties uz notiekošo no cita redzes punkta. Bez tam ir vairāki paņēmieni, kas neļauj negatīvai informācijai skārt cilvēku. Viens no tādiem veidiem ir „maģiskais” aplis: cilvēks domās novelk ap sevi apli. Uz viņu vērsto informāciju ( kliegšanu, noniecināšanu, apsaukāšanu u.c.) iedomājas kā bumbiņas, kas atlec no apļa malām. Tādā veidā cilvēks pasargā sevi, samazina stresa iespējamību.

2. Informācijas dokomentēšana. To var darīt ar diktafona palīdzību, pierakstot informāciju, vācot rīkojumus par darba uzdevumiem, darba līguma pārkāpumiem. Šī informācija noderēs tālākā laikā.

3. Juridiskais regulējums.Eiropas Savienības līmenī darba aizsardzībā šobrīd aktuālākais ir stress un citi psihosociālie faktori.Līdz ar jauno profesiju rašanos vairāk apdraudēta ir nevis darbinieku fiziskā veselība, bet tieši garīgā veselība (Latvijas vēstnesis, 2004.,05.).

Latvijā mobinga regulējums normatīvajos aktos valsts līmenī ir vāji izstrādāts (Jurista vārds,2004). Tomēr to regulē Latvijas Republikas Satversmes 94.pants: „Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkt atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu”.

Arī ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3.pants (Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija) nosaka: „ katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību”. Šīs tiesības persona var īstenot dzīvē tieši, bez papildu likumu vai normatīvu skaidrojumu esamības.

Ieteicamā literatūra:

Omarova S. (1996) Cilvēks dzīvo grupā, R.

Reņģe V. (1999) Organizāciju psiholoģija, R.

Izmantotā literatūra:

Forands I. (2003) Biznesa vadības tehnoloģijas, R.

Furmananov I.A. (2007), Agresija i nasiļije, Sankt- Peterburg.

Halta K. (2003) Veiksmīga karjera vai mobings – psiholoģiskais terors darbā, R.

Humphries J. (1998) Managing Successful Teams, Oxford, UK.

Latvijas Republikas Satversme.

Jurista vārds (2004) Nr.40.,R.

Latvijas vēstnesis (2004) 05. R.

Maijers D. (1997) Sociaļnaja psihologija, Sankt-Peterburg.

Omarova S. (1996) Cilvēks dzīvo grupā, R.

Reņģe V. (1999) Organizāciju psiholoģija, R.

Reņģe V. (2002) Sociālā psiholoģija, R.

Rozanova V.A. (1999) Psihologija upravļeņija, M.