2. Procesi grupās, vadītāja darba stils, funkcijas un prasmes. Mobinga un bosinga izpausmes, tā novēršana.

2.5. Grupas darba efektivitāte. Grupa un komanda.

Grupas darba efektivitāte ir viens no svarīgākajiem grupas kritērijiem. Lai grupas darbs būtu efektīvs ir nepieciešami vairāki nosacījumi:

1. Piemērots vadītājs.

Piemērots vadītājs ir tāds, kurš prot apvienot grupu kopējam darba mērķim un veltīt šim darbam pietiekami daudz laika.Par vadītāja prasmēm un funkcijām tiks runāts tālāk.

2. Piemēroti grupas dalībnieki.

Katram grupas dalībniekam ir piemērotas zināšanas un prasmes, ka nepieciešmas mērķa sasniegšanā. Tāpat grupas dalībniekiem ir jāprot darboties grupā, nepieciešamās saskarsmes prasmes, lai nodrošinātu līdzsvaru un pozitīvu psiholoģisko klimatu grupā.

3. „Grupas izjūta”.

Katrs grupas dalībnieks izjūt kopējo grupas garu, mērķus. Viņš ir gatavs veltīt personisko enerģiju un laiku grupas stiprināšanai un citu grupas dalībnieku atbalstīšanai. Strādājot ārpus grupas dalībnieks nedrīkst zaudēt savu piederības izjūtu grupai, nedrīkt aizmirst, ka viņš pārstāv savu grupu, prezentē to.

4. Konstruktīva gaisotne.

Grupā ir pozitīvs psiholoģiskais klimats. Grupas dalībnieki jūtas brīvi, nepiespiesti un ir gatavi uzņemties zināmu risku.

5. Kopīgi mērķi.

Grupai ir skaidri izvirzīti mērķi. Visi grupas dalībniekiem tie ir zināmi. Grupas dalībnieki pieņem darba uzdevumus arī tad, ja tie liekas grūti, bet izpilodāmi. Enerģija tiek izmantota mērķu sasniegšanai, vājo vietu atklāšanai un likvidēšanai.

6. Skaidra un patstāvīga darba plānošana.

Grupa patstāvīgi plāno savu darbu, plānošanai ir produktīva loma visas organizācijas kopstruktūrā.

7. Efektīvas darba metodes.

Grupai jāatroda pastāvīgā attīstībā. Jāmeklē visefektīgākās metodes un veidi, kā sasniegt izvirzītos mērķus.

8. grupas „procedūra”.

Grupā ir skaidri noteiktas lomas. Laba komunikācija grupas dalībnieku vidū.Administratīvās procedūras veicina grupas attīstību.

9. Konstruktīva kritika.

Grupas vājās vietas un dalībnieku individuālās kļūdas tiek pārbaudītas un noteiktas, izmnatojot konstruktīvu kritiku:

Ø Kritika kā atbalsts – norāda vājās vietas;

Ø Konkrētums – par ko kritizē;

Ø Savlaicīgums – tikai par esošo kļūmi;

Ø Samērojamība – attiecībā cik liela ir kļūme;

Ø Objektivitāte – tikai fakti, bez subjektīva sprieduma;

Ø Lietišķums – darbs, ne cilvēka personības īpašības;

Ø Bez formālisma – nelieto „kritika kritikas dēļ”.

Grupas dalībnieki mācās no negatīvas pieredzes.

10. Attīstītas un līdzsvarotas personības.

Grupas dalībnieki ir emocionāli līdzsvaroti. Valda konstruktīva gaisotne, ne emocionālais noskaņojums. Grupa var mazināt arī spilgtu individualitāšu darbību, ja tas traucē grupas kopējam darbam.

11. Radoša stingrība.

Grupa var radīt jaunas idejas, pamatojoties uz kopējo darbību. Grupai tiek sniegts atbalsts no ārpuses šo ideju īstenošanai. Riska uzņemšanās tiek atalgota, jaunās idejas tiek īstenotas praksē.

12. Labvēlīgas starpgrupu attiecības.

Regulāri kontakti ar citām grupām, informācijas apmaiņa ar citām grupām, personīgie kontakti ar citu grupu dalībniekiem. Tas veicina gan grupas attīstību, gan dod labumu grupas darbībai.:

Latvijā pastāv tendence visas darba grupas dēvēt par komandām. Tomēr starp darba grupu ( pat labu) un komantu pastāv būtiskas atšķirības:

1. Darba komandā starp visiem dalībniekiem valda pilnīga uzticēšanās ( darba grupā tas sastopams reti).

2. Darba komandā cdalībnieki gatavi dalīties ar informāciju, kas ir viņu rīcībā, ja tā ir nepieciešama citam komandas dalībniekam ( darba grupās tā ir reta parādība).

Atšķirības starp grupu un komandu (Humphries,1995) :

Grupa
Komanda
Cilvēki strādā kopā. Cilvēki strādā viens otra labā.
Vāja apmaiņa ar informāciju. Informācija pilnībā ir pieejama.
Ir spiediena, piespiešanas izjūta. Nav spiediena, piespiešanas izjūtas.
Konflikti ir akceptēti. Konflikti veidojas darba gaitā.
Uzticēšanās saistās ar piesardzību. Uzticās viens otram.
Cilvēki strādā paši sev. Cilvēki palīdz viens otram.
Mērķi ne vienmēr ir skaidri. Mērķi vienmēr ir skaidri.
Kļūdās vaino viens otru. Dalās kā panākumos tā neveiksmēs.
Mērķi var būt personiski.
Mērķi visiem ir kopēji.
Vadītājs ne vienmēr ir pamanāms. Labs vadītājs dominē.

Komandas darbā ir savas priekšrocības:

Ø Mērķi var sasniegt ātrāk un efektīvāk;

Ø Palīdz viens otram uzlabot savas prasmes;

Ø Komandas dalībniekie ir daudz pārliecinātāki par sevi ir labas savstarpējās komunikācijas prasmes;

Ø Ir daudz radošāki;

Ø Ir izteikti elastīgi;

Ø Apsveic viens otru ar panākumiem;

Ø Savstarpēji dalās ar informāciju, zināšanām un izjūtām;

Ø Ir pašmotivēti;

Ø Priecājas par savu darbu un talās priekā ar citiem cilvēkiem;

Ø Brīvs darba veikšanā.

Komanda ir nepieciešama tad, ja:

Ø Ir krīzes situācija;

Ø Darbs jāveic ātri un efektīvi ( laika trūkuma apstākļos);

Ø Jāveic pilnīgi jauns uzdevums vai nepieciešams neordinārs uzdevuma vai problēmas risinājums.

Jautājumi un vingrinājumi:

1. Vai Jūsu darba grupu var uzskatīt par komandu? Pamatojiet!

2. Vai Jūsu ģimeni var uzskatīt par komandu?

3. Kādi pasākumi ir veicami, lai jūsu vadītā darba grupa kļūtu par komandu?