Organizācijas kultūra

Moduļa satura mērķis ir atklāt organizācijas kultūras būtību un lomu izglītības iestādes mērķu sasniegšanā. Organizācijas kultūras ietvaros aplūkoti procesi dažādās profesionālajās grupās, to funkcijas un efektivitāte, kā arī savstarpējo attiecību bremzējošie un veicinošie faktori un parādības. Īpaša uzmanība pievērsta mūsdienu izglītības iestādes vadītāja darba stilam, funkcijām, prasmēm, kā arī pedagogu pašizjūtai un savstarpējai komunikācijai. Aplūkotas tādas negatīvas parādības organizācijā kā mobings, bosings un profesionālā izdegšana, to cēloņi, izpausmes, profilakse un pārejas iespējas uz pozitīvu dzīves izjūtu. Daudz laika veltīts praktiskajām nodarbībām, kuru dalībnieki, balstoties un zinātnisko literatūru un savu praktisko pieredzi var pilnveidot savu psiholoģiski pedagoģisko kompetenci.

2. Procesi grupās, vadītāja darba stils, funkcijas un prasmes. Mobinga un bosinga izpausmes, tā novēršana.

2.2. Grupas attīstības dinamika.

Grupas rodas dažādās situācijās un cilvēka dzīves posmos. Apvienojoties grupās, cilvēki mainās, mainās arī viņu attiecības. Arī ikviena grupa attīstās, pārveidojas. Grupas attīstības procesi un tajās notiekošais uzskatāms par likumsakarīgiem. Tā ir grupas attīstība vai grupas dinamika. Ikviena grupa attīstoties iziet cauri četrām attīstības stadijām: formēšanās, konflikta, kopīgas darbošanās un sadarbības un saliedētības stadijām.

Grupas formēšanās konflikts kopīga darbošanās saliedētība

1. Grupas formēšanās vai veidošanās stadija ( atkarības stadija).

To bieži sauc arī par iepazīšanās vai atkarības stadiju. Tā sākas tad, kad nepazīstāmi cilvēki apvienojas vai tiek apvienoti formālā grupā kāda uzdevuma vai darbības veikšanai.Šai stadijā grupas locekļi ir piesardzīgi, seko citu uzvedībai, darbībai. Viņiem nav īsi skaidri grupas uzdevumi, mērķi. Nav skaidri arī līderi un grupas struktūra, lomas. Grupas dalībnieki cenšas izvēlēties lomas un savas uzvedības modeli. Grupas darbība ir mazāk nozīmīga, jo katrs grupas dalībnieks vairāk pievērš uzmanību savai darbībai, savai vietai grupā. Saskarsme ir tikai savstarpēju simpātiju vai antipātiju līmenī, bet tā ir izteikti formāla, jo dalībnieki tikai iepazīstas ar saviem kolēģiem, jūt zināmu nedrošību viņu darbībā. Darba uzdevumus parasti katram grupas dalībniekam nosaka grupas vadītājs, arī atskaitās darbinieki vadītājam. Šīs stadijas ilgums var būt atšķirīgs. Tas atkarīgs no grupas vadītāja, dalībnieku sastāva un veicamā uzdevuma. Šī stadija beidzas, kad daļa no grupas locekļiem sevi sāk uztvert kā grupas dalībniekus.

2 . Konflikta stadija.

To sauc arī par konfrontācijas stadiju No vienas puses grupas dalībnieki pieņem grupas eksistenci, bet no otras – pretojas izvirzītajiem noteikumiem un kontrolei. Spilgti izpaužas katra personiskais viedoklis, bet citos grupas dalībniekos neklausās. Dalībnieku vidū valda neuzticēšanās, aizdomīgums, saspīlējums. Šai stadija notiek cīņa par varu. Grupā var veidoties vairākas neformālas grupas, kurās darbojas neformāls grupas līderis. Šī stadija ir pārbaude ieceltajam vadītājam, jo viņam konfrontē neformālais līderis ( līderi) ar savu atbalsta grupu. Vissliktākais stāvoklis ir tad, ja vadītājs paliek viens un viņu neatbalsta daļa no grupas dalībniekiem. Šai laikā darbs praktiski nenotiek, jo cilvēki ir aizņemti ar savstarpējo attiecību kārtošanu. Grupā ir ļoti daudz konfliktu. Valda augsts spriedzes līmenis. Cilvēki jūtas slikti un tiek meklēts vainīgais, visu nelaimju izraisītājs: „melnā avs” vai „baltais zvirbulis”. Lēmumi tiek pieņemti formāli balsojot - uzvar vairākums, bet mazākumā praktiski neieklausās, tāpēc ne vienmēr pieņemtie lēmumi ir konstruktīvi un atbilst grupas darbības mērķiem. Grupas vadītājam ir vairākas iespējas:

- atgriezt grupu iepriekšējā stadijā;

- vienoties ar neformāliem līderiem;

- veidot darbības plānu, kurā paredzēts uzdevums katram grupas dalībniekam un saliedēt grupu izstrādāto mērķa sasniegšanai.

2. Kopīgas darbošanās stadija.

To sauc arī par darba stadiju. Tā veidojas tad, ja vadītājs spēj grupu izvest no konflikta stadijas. Tad veidojas grupas izjūta, piederība grupai. Izstrādājās grupas normas un vērtības. Grupas savstarpējās attiecības veidojas saskatot citu stiprās puses, individualitāti un respektējot to. Cilvēki kļūst savstarpēji atvērtāki, izpalīdzīgāki, koncentrējas uz grupai izvirzītajiem uzdevumiem un darbības mērķiem.

3. Sadarbības, saliedētības stadija.

To sauc arī par sinerģijas stadiju. Šai stadijā beidzas grupas kā psiholoģiskas kopības veidošanās. Grupas dalībnieki pieņēmuši gan grupas struktūru, normas, vērtības. Dalībnieki ir aktīvi, gatavi darbībai, lai sasniegtu grupai izvirzītos mērķus. Viņi apzinās, ka grupā darbojoties var sasniegt arī savus personiskos mērķus, realizēt savu izaugsmi. Darbs rit raiti un saliedēti. Ir nostiprinājusies pārliecība par piederību grupai. Tas ir ļoti svarīgi, jo tas nodrošina grupas dalībnieku savstarpējo atbalstu arī darbības neveiksmes gadījumā.

Jautājumi un vingrinājumi:

1. Vai jūsu vadītajā darba grupā ir bijusi kāda no aprakstītajām stadijām?

2. Kādi pasākumi tika veikti, lai grupa nonāktu trešajā vai ceturtajā stadijā?

Kā jūs raksturotu pašreizējo savas grupas darbību?