Biruta Sloka. Ievads komercdarbībā

Biruta Sloka. Ievads komercdarbībā (e-grāmata)

Informācija par uzņēmumu dibināšanu un uzņēmējdarbību

Plaša informācija ir pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un tās mājas lapā http://www.liaa.gov.lv/: Biznesa ABC; ideja, biznesa plāns, finanses, likumdošana, uzņēmumu reģistrācija, nodokļi, personāls, birojs, lietvedība, tirgus zinības, kvalitāte, ārpakalpojumi, e – komercija, e – iespējas uzņēmējiem, atbalsta instrumenti, inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma, biznesa inkubatori. Bez tam pēdējos gados ir publicētas daudzas mācību grāmatas, kas veicina komercdarbības uzsākšanu un uzņēmēju spēju attīstību (daļa no saraksta pievienota literatūras sarakstā).

Latvijas Republikā ir sekojošas uzņēmējdarbības formas:

  1. pašnodarbināta persona;
  2. individuālais komersants;
  3. personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība);
  4. kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība).

Pašnodarbinātā persona ir persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta, kā pašnodarbinātā persona. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Saimnieciskā darbība, piemēram, ir ar uzņēmuma līguma izpildi saistīta darbība, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, arī personas īpašumā esošas piemājas saimniecības darbība. Saimnieciskā darbība ir arī profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja nav darba attiecības ar tiem, kam sniedzat pakalpojumus. Tā ir, piemēram, zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība. Pašnodarbinātā persona var reģistrēties dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē. Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks izsniedz Nodokļu maksātāja reģistrācijas pieteikuma veidlapu un palīdz to aizpildīt. Reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā, jāuzrāda pasi un jāiesniedz: pieteikuma veidlapu; atkarībā no saimnieciskās darbības veida, papildus dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus).

Lai motivētu ekonomiski aktīvos cilvēkus, kas palikuši bez darba, uzsākt savu mazo biznesu un atgriezties ekonomiskajā apritē, Ekonomikas ministrija 2009.gada nogalē izstrādājusi jaunu, būtiski atvieglotu kārtību, kādā ikviens iedzīvotājs var uzsākt savu mazo uzņēmējdarbību bez lieku birokrātisko procedūru kārtošanas.
No 2010.gada 1.janvāra fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību noteiktās profesijās vai darbībās, var izvēlēties maksāt patentmaksu – tā ir izvēles norma.
Patentmaksa ir fiksēts nodoklis, kas aptver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālo apdrošināšanas (SOC) iemaksu, par fiziskās personas saimniecisko darbību noteiktā profesijā. Patentmaksas ikmēneša maksājums detalizēti ir noteikts katrai profesiju grupai. Patentmaksas maksātāji ir nodrošināti ar atbilstošām sociālajām garantijām. Patentmaksas regulē LR Ministru Kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1646 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri" Sīkāka informācija pieejama  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapā un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā.

Individuālais komersants ir fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību, un kura kā individuālais komersants ierakstīta komercreģistrā. Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Fiziskajai personai ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja fiziskās personas: gada apgrozījums no tās veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī; veiktā saimnieciskā darbība atbilst abām šādām pazīmēm: gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu; savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk kā piecus darbiniekus. Fiziskajai persona, kura atbilst Komerclikuma 45. (komercaģents) vai 64.pantā (mākleris) minētajiem noteikumiem, jāpiesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai jādibina komercsabiedrība arī, ja nepastāv augstāk minētie kritēriji. Lai Individuālo komersantu ierakstītu komercreģistrā, Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz: Pieteikums; Valsts nodevas samaksas kvīts par individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā; Kvīts par komercreģistra ieraksta publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pieteikuma veidlapas var saņemt katrā LR Uzņēmumu reģistra nodaļā, kā arī LR Uzņēmumu reģistra mājaslapā: http://www.ur.gov.lv/

Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). Pilnsabiedrība ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Reģistrējot pilnsabiedrību, LR Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums; to sabiedrības biedru notariāli apliecināti paraksta paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību (notariāli apliecināts paraksta paraugs ir jāiesniedz, ja attiecīgais biedrs ir fiziska persona. Ja tiesības pārstāvēt sabiedrību ir juridiskai personai- šīs juridiskās personas pārstāvja paraksta paraugs nav jāiesniedz); valsts nodevas samaksas kvīts par pilnsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīts par komercreģistra ierakstu publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

.Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. Par komandītsabiedrības biedru var būt tikai fiziska vai juridiska persona. Par komandītsabiedrības biedru nevar būt personālsabiedrība (līgumsabiedrība). Komandītsabiedrību  reģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā LR Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Reģistrējot komandītsabiedrību, LR Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums; komandītsabiedrību biedru notariāli apliecināti paraksta paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt komandītsabiedrību (notariāli apliecināts paraksta paraugs ir jāiesniedz, ja attiecīgais biedrs ir fiziska persona. Ja tiesības pārstāvēt sabiedrību ir juridiskai personai- šīs juridiskās personas pārstāvja paraksta paraugs nav jāiesniedz); kvīts par valsts nodevas samaksu par komandītsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīts par komercreģistra ierakstu publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Kapitālsabiedrība  ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — daļas) nominālvērtību kopsummas. Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiska persona. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā LR Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā, reģistrējot jāiesniedz: dibināšanas līgums; sabiedrības statūti; bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu; dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību; katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli; katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli; valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus (ja valdes loceklis kā dibinātājs jau nav parakstījis pieteikumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā); kvīti par valsts nodevas samaksu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīti par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiska persona. Akciju sabiedrību var piereģistrēt pēc tās juridiskās adreses attiecīgā Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Piesakot akciju sabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā, LR Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikums un šādi dokumenti: dibināšanas līgums; sabiedrības statūti; bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu; dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību; katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli; katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli; valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus (ja valdes loceklis kā dibinātājs jau nav parakstījis pieteikumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā); kvīti par valsts nodevas samaksu par sabiedrības reģistrāciju; kvīti par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pieteikuma veidlapas var saņemt jebkurā LR Uzņēmuma reģistra nodaļā, kā arī Uzņēmuma reģistra mājas lapā.

Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu regulē likums Par nodokļiem un nodevām, tas ir nodokļu un nodevu “jumta” jeb pamata likums. Likums nosaka vispārējos nodokļu un nodevu sistēmas piemērošanas principus, kā arī nodokļu un nodevu veidus, nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, nodokļu un nodevu maksātāju tiesības, pienākumus un atbildību; nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevas administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu un nodevu iekasēšanu un piedziņu, atbildību par nodokļu likumu pārkāpšanu, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Latvijas Republikā ir noteikti nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu:

akcīzes nodoklis;

dabas resursu nodoklis;

elektroenerģijas nodoklis.

iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

izložu un azartspēļu nodoklis;

mikrouzņēmumu nodoklis;

muitas nodoklis;

nekustamā īpašuma nodoklis;

pievienotās vērtības nodoklis;

transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzeļu nodoklis;

uzņēmuma ienākuma nodoklis;

valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;

Netiešie nodokļi

Muitas nodoklis – muitas lietas ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli (turpmāk — muitas nodoklis) un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika. Muitas nodoklis parasti tiek aprēķināts un izmaksāts pie preces importa (eksporta) un ir iekļauts preces pašizmaksā.

Akcīzes nodoklis – ar akcīzes nodokli tiek aplikti alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, kafija, benzīns, dīzeļdegviela un citi naftas produkti. Akcīzes nodokli maksā: importētājs; noliktavas turētājs; apstiprināts tirgotājs, neapstiprināts tirgotājs, pārsūtītājtirgotājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis; citi maksātāji, saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to maksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs. Nodokļa likme 22%, taču normatīvie akti nosaka arī gadījumus, kad tiek piemērota 0% un 12% nodokļa likme.

Tiešie nodokļi

Mikrouzņēmumu nodoklis

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt: individuālais komersants; individuālais uzņēmums; zemnieka vai zvejnieka saimniecība; fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs; sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA).

Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas. SIA dalībnieki - fiziskās personas - vienlaikus ir arī valdes locekļi; apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu; darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem darbiniekiem. Darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus.

Nodokļu aprēķināšanas atvieglošanai SIA “TILDE” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidojusi trešo bezmaksas grāmatvedības datorprogrammu mikrouzņēmējiem – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem (tā ir pieejama LR Ekonomikas ministrijas mājas lapā). Programma būtiski atvieglo grāmatvedības kārtošanu un ļauj pārskatāmi kontrolēt uzņēmuma finanšu plūsmu un darbības rādītājus.

Nekustamā īpašuma nodoklis tiek noteikts, pamatojoties uz likumu Par nekusamā īpašuma nodokli. Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zemi, ēkas, tai skaitā kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu. Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek: pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome, kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots medicīnas vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, un nekustamo īpašumu, kas radīts, īstenojot privātās un publiskās partnerības projektu, un tiek lietots pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai; ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvijas Republika saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz Latvijai piederošo nekustamo īpašumu šajā ārvalstī un citus, ko nosaka likums Par nekusamā īpašuma nodokli.

Dabas resursu nodoklis

  • jebkurus saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos dabas resursus;
  • vides piesārņojumu - atkritumus, izmešus un piesārņojošās vielas;
  • videi kaitīgas preces un produktus;
  • importēto un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu.

Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu atļauju (ja spēkā esošie normatīvie akti paredz nepieciešamību saņemt šādu atļauju) veic kādu no šādām darbībām:

  • Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;
  • Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;
  • ieved (importē) videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;
  • Latvijas Republikā realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā.

Valsts Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – darba ņēmēja algotā darba ienākums, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un pašnodarbinātas personas darba ienākums. Obligāto iemaksu likme ir 33,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 9% — darba ņēmējs.

Iedzīvotāju ienākumu nodoklis – nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:

  1. algas nodokļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;
  2. fiksētā ienākuma nodokļa par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības;
  3. nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem.

Pamata nodokļa likme ir 25%.

Uzņēmuma ienākumu nodoklis –  ar nodokli apliekamais objekts ir uzņēmumu gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms, kas ir koriģēts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

Nodokļa maksātāji ir:

  • Iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības (turpmāk - rezidenti);
  • Ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (turpmāk - nerezidenti);
  • Nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk - pastāvīgās pārstāvniecības), kuru ienākuma nodokļa likme ir 15%.

Individuālie komersanti ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Šī nodokļa likme ir 26%.

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis - ar nodokli apliekamais objekts ir vieglie automobiļi un motocikli. Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas, uz kuru vārda saskaņā ar šo likumu Latvijā tiek reģistrēti vieglie automobiļi vai motocikli.

Izložu un azarta spēļu nodoklis – izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju (licenci) izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai.

Elektroenerģijas nodoklis – elektroenerģijas nodokli maksā personas, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājiem un ir noslēgušas līgumus vai citādi vienojušās par elektroenerģijas piegādi. Ar nodokli ir apliekama galalietotājam piegādātā elektroenerģija, kā arī elektroenerģija, kas piegādāta pašu patēriņam. Nodokļa likme elektroenerģijai ir 0,71 lats par megavatstundu. – ar nodokli apliek: - nodokļa objekts no 2010.gada 1.janvāra ir ķermeniskas lietas, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot – zemi, ēkas, tai skaitā kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves. Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums Latvijā. Uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums Latvijā. Nodokļa likme ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Plaša un vispusīga informācija par nodokļiem ir pieejama VID, kā arī LIAA mājas lapā, kā arī daudzos izstrādātajos mācību līdzekļos, kuru saraksts pievienots.

Ārpakalpojumi

Bieži vien uzņēmēji izvēlas pirkt ārpakalpojumus, lai nodrošinātu to kvalitatīvu veikšanu, jo bieži šo pakalpojumu apjoms nav liels un neatmaksājas algot konkrētu darbinieku savā uzņēmumā.

Ārpakalpojumi (Outsourcing) - ārpakalpojumu izmantošana ir citas firmas pakalpojumu izmantošana, lai izveidotu kādu produktu vai pilnveidotu agrāk izveidoto produktu, piemēram, izstrādātu konkrētu programmatūru. Ārpakalpojums ir jau pazīstams tādās jomās kā ražošana un loģistika - jaunums ir uzņēmuma darbības procesu nodrošināšana pašā uzņēmumā. Pasūtot citiem biznesu jeb ārpakalpojumus, parādās daudz priekšrocības - tiek samazinātas izmaksas, piesaistīts radošais potenciāls un resursi. Tas ļauj uzņēmumam pilnībā koncentrēties uz pamatnodarbošanās attīstību.

Tipisku ārpakalpojumu gadījumi:

·         Grāmatvedības pakalpojumi.

·         Parādu piedziņa.

·         Lietvedība.

·         Detaļu komplektācija.

Ārpakalpojumi ir uzņēmuma stratēģisks lēmums, ļaujot tiem koncentrēties uz to, ko tie prot vislabāk, proti — pamatbiznesu. Ārpakalpojumu sniedzēji kā speciālisti savā nozarē uzlabo pakalpojumu saņēmēja kvalitāti. (avots – LIAA)