Biruta Sloka. Ievads komercdarbībā

Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: EkonT000 : Profesionālajā izglītībā iesaistīto ekonomikas skolotāju kompetenču pilnveide
Book: Biruta Sloka. Ievads komercdarbībā
Printed by: Guest user
Date: Tuesday, 6 December 2022, 7:01 AM

Description

Biruta Sloka. Ievads komercdarbībā (e-grāmata)

Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts



Biruta Sloka

Ievads komercdarbībā


Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.


Rīga, 2010.

 

Ievads

  • Materiāls domāts skolotājiem stundu sagatavošanai, kā arī skolēniem zināšanu padziļināšanai par komercdarbības pamatiem.

  • Vēlams izmantot materiālu, kā arī ieteikto literatūru, lai apskatītos jautājumus un citus ar tiem saistītiem jautājumiem varētu apgūt padziļināti.

Normatīvo dokumentu raksturojums

Komercdarbību Latvijas Republikā regulē vairāki normatīvie dokumenti, no kuriem pamata dokuments ir Komerclikums, kas pieņemts 2000. gada 4. maijā ar daudziem grozījumiem, kas pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv, ievadot meklētāja lodziņā „komercdarbība”. Komerclikumā ir regulēti jautājumi par dažādiem komercdarbības aspektiem, tai skaitā::  KOMERCDARBĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI; KOMERSANTI UN KOMERCDARBĪBA;  KOMERCREĢISTRS;  UZŅĒMUMS UN FILIĀLE; FIRMA; KOMERCAĢENTS; MĀKLERIS;  KOMERSANTI; INDIVIDUĀLAIS KOMERSANTS; PILNSABIEDRĪBA: (Vispārīgie noteikumi; biedru savstarpējās attiecības; sabiedrības biedru attiecības ar trešajām personām; sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās; sabiedrības likvidācija; noilgums un atbildības ierobežojumi), kā arī jautājumi par komandītsabiedrību, par kapitālsabiedrību, par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrību (AS), uc. Likumā skatīti jautājumi arī par reorganizācijas, likvidācijas, pārrobežu apvienošanas jautājumiem. Likumā skatīti arī jautājumi par komerciālā pirkuma līgumu,  komerciālās komisijas līgumu, ekspedīcijas līgumu, komerciālā glabājuma līgumu, līzinga līgumu, faktoringa līgumu, franšīzes līgumu. Komerclikumā ir arī informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām.

Darba likums nosaka darbinieka un darba devēja darba tiesiskās attiecības: darba līguma vispārīgos principus, darbinieka un darba devēja tiesības un pienākumus, darba samaksas jautājumu regulācija, darba un atpūtas laiku, darba strīdu izšķiršanas kārtību, dara attiecību izbeigšanas kārtību.

Darba aizsardzības likuma mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā.

Gada pārskata likums regulē kārtību, kā jāveido un jāiesniedz uzņēmumu gada pārskati. Šis likums attiecas uz Latvijā reģistrētiem komersantiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, arī bezpeļņas organizācijas formā nodibinātajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida (turpmāk - uzņēmums). Šis likums neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu. Šis likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrību formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Komercsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus, kas ir saistoši apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā.

Maksātnespējas likums paredz un apraksta visu procedūru gadījumos, kad komercuzņēmums ir nonācis maksātnespējas situācijā.

Muitas likums ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika.

Likums par nodokļiem un nodevām nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Komercdarbības atbalsta kontroles likums nosaka Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Likums nosaka pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī komercdarbībai sniegtā atbalsta nacionālās kontroles procedūras, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu.

Konkurences likums nosaka kā aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.
Preču un pakalpojumu drošuma likums nosaka pienākumu ražotājam, izplatītājam un pakalpojuma sniedzējam ražot, laist apgrozībā, pārdot vai piedāvāt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preci vai pakalpojumu, nosaka ražotājiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem pienākumu informēt un sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai nepieļautu nedrošu preču nokļūšanu tirgū, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus nedrošu preču radītā riska mazināšanai.

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums nosaka kārtību, kādā notiek informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšana. Tas nosaka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas brīvību, norādāmo informāciju, sniedzot informācijas sabiedrības pakalpojumus, prasības komerciāliem paziņojumiem un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju pienākumus un atbildību.

Likums par vides aizsardzību veicina ilgtspējīgu attīstību vides aizsardzības jomā, radot un nodrošinot efektīvu vides aizsardzības sistēmu, nodrošināt indivīda tiesības dzīvot nepiesārņotā vidē. Atrunāta dabas resursu izmantošanas kārtība, kā arī noteikts, ka par dabas resursu izmantošanu maksājams nodoklis.

Ugunsdrošības noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, funkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, pienākumus, tiesības, tiesisko aizsardzību un sociālās garantijas.

Institūcijas  

Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Konkurences likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Konkurences padome ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu. Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

Informācija par uzņēmumu dibināšanu un uzņēmējdarbību

Plaša informācija ir pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un tās mājas lapā http://www.liaa.gov.lv/: Biznesa ABC; ideja, biznesa plāns, finanses, likumdošana, uzņēmumu reģistrācija, nodokļi, personāls, birojs, lietvedība, tirgus zinības, kvalitāte, ārpakalpojumi, e – komercija, e – iespējas uzņēmējiem, atbalsta instrumenti, inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma, biznesa inkubatori. Bez tam pēdējos gados ir publicētas daudzas mācību grāmatas, kas veicina komercdarbības uzsākšanu un uzņēmēju spēju attīstību (daļa no saraksta pievienota literatūras sarakstā).

Latvijas Republikā ir sekojošas uzņēmējdarbības formas:

  1. pašnodarbināta persona;
  2. individuālais komersants;
  3. personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība);
  4. kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība).

Pašnodarbinātā persona ir persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta, kā pašnodarbinātā persona. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Saimnieciskā darbība, piemēram, ir ar uzņēmuma līguma izpildi saistīta darbība, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, arī personas īpašumā esošas piemājas saimniecības darbība. Saimnieciskā darbība ir arī profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja nav darba attiecības ar tiem, kam sniedzat pakalpojumus. Tā ir, piemēram, zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība. Pašnodarbinātā persona var reģistrēties dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē. Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks izsniedz Nodokļu maksātāja reģistrācijas pieteikuma veidlapu un palīdz to aizpildīt. Reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā, jāuzrāda pasi un jāiesniedz: pieteikuma veidlapu; atkarībā no saimnieciskās darbības veida, papildus dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus).

Lai motivētu ekonomiski aktīvos cilvēkus, kas palikuši bez darba, uzsākt savu mazo biznesu un atgriezties ekonomiskajā apritē, Ekonomikas ministrija 2009.gada nogalē izstrādājusi jaunu, būtiski atvieglotu kārtību, kādā ikviens iedzīvotājs var uzsākt savu mazo uzņēmējdarbību bez lieku birokrātisko procedūru kārtošanas.
No 2010.gada 1.janvāra fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību noteiktās profesijās vai darbībās, var izvēlēties maksāt patentmaksu – tā ir izvēles norma.
Patentmaksa ir fiksēts nodoklis, kas aptver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālo apdrošināšanas (SOC) iemaksu, par fiziskās personas saimniecisko darbību noteiktā profesijā. Patentmaksas ikmēneša maksājums detalizēti ir noteikts katrai profesiju grupai. Patentmaksas maksātāji ir nodrošināti ar atbilstošām sociālajām garantijām. Patentmaksas regulē LR Ministru Kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1646 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri" Sīkāka informācija pieejama  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapā un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā.

Individuālais komersants ir fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību, un kura kā individuālais komersants ierakstīta komercreģistrā. Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Fiziskajai personai ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja fiziskās personas: gada apgrozījums no tās veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī; veiktā saimnieciskā darbība atbilst abām šādām pazīmēm: gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu; savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk kā piecus darbiniekus. Fiziskajai persona, kura atbilst Komerclikuma 45. (komercaģents) vai 64.pantā (mākleris) minētajiem noteikumiem, jāpiesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai jādibina komercsabiedrība arī, ja nepastāv augstāk minētie kritēriji. Lai Individuālo komersantu ierakstītu komercreģistrā, Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz: Pieteikums; Valsts nodevas samaksas kvīts par individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā; Kvīts par komercreģistra ieraksta publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pieteikuma veidlapas var saņemt katrā LR Uzņēmumu reģistra nodaļā, kā arī LR Uzņēmumu reģistra mājaslapā: http://www.ur.gov.lv/

Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). Pilnsabiedrība ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Reģistrējot pilnsabiedrību, LR Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums; to sabiedrības biedru notariāli apliecināti paraksta paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību (notariāli apliecināts paraksta paraugs ir jāiesniedz, ja attiecīgais biedrs ir fiziska persona. Ja tiesības pārstāvēt sabiedrību ir juridiskai personai- šīs juridiskās personas pārstāvja paraksta paraugs nav jāiesniedz); valsts nodevas samaksas kvīts par pilnsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīts par komercreģistra ierakstu publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

.Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. Par komandītsabiedrības biedru var būt tikai fiziska vai juridiska persona. Par komandītsabiedrības biedru nevar būt personālsabiedrība (līgumsabiedrība). Komandītsabiedrību  reģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā LR Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Reģistrējot komandītsabiedrību, LR Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums; komandītsabiedrību biedru notariāli apliecināti paraksta paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt komandītsabiedrību (notariāli apliecināts paraksta paraugs ir jāiesniedz, ja attiecīgais biedrs ir fiziska persona. Ja tiesības pārstāvēt sabiedrību ir juridiskai personai- šīs juridiskās personas pārstāvja paraksta paraugs nav jāiesniedz); kvīts par valsts nodevas samaksu par komandītsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīts par komercreģistra ierakstu publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Kapitālsabiedrība  ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — daļas) nominālvērtību kopsummas. Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiska persona. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā LR Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā, reģistrējot jāiesniedz: dibināšanas līgums; sabiedrības statūti; bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu; dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību; katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli; katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli; valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus (ja valdes loceklis kā dibinātājs jau nav parakstījis pieteikumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā); kvīti par valsts nodevas samaksu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīti par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiska persona. Akciju sabiedrību var piereģistrēt pēc tās juridiskās adreses attiecīgā Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Piesakot akciju sabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā, LR Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikums un šādi dokumenti: dibināšanas līgums; sabiedrības statūti; bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu; dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību; katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli; katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli; valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus (ja valdes loceklis kā dibinātājs jau nav parakstījis pieteikumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā); kvīti par valsts nodevas samaksu par sabiedrības reģistrāciju; kvīti par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pieteikuma veidlapas var saņemt jebkurā LR Uzņēmuma reģistra nodaļā, kā arī Uzņēmuma reģistra mājas lapā.

Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu regulē likums Par nodokļiem un nodevām, tas ir nodokļu un nodevu “jumta” jeb pamata likums. Likums nosaka vispārējos nodokļu un nodevu sistēmas piemērošanas principus, kā arī nodokļu un nodevu veidus, nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, nodokļu un nodevu maksātāju tiesības, pienākumus un atbildību; nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevas administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu un nodevu iekasēšanu un piedziņu, atbildību par nodokļu likumu pārkāpšanu, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Latvijas Republikā ir noteikti nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu:

akcīzes nodoklis;

dabas resursu nodoklis;

elektroenerģijas nodoklis.

iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

izložu un azartspēļu nodoklis;

mikrouzņēmumu nodoklis;

muitas nodoklis;

nekustamā īpašuma nodoklis;

pievienotās vērtības nodoklis;

transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzeļu nodoklis;

uzņēmuma ienākuma nodoklis;

valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;

Netiešie nodokļi

Muitas nodoklis – muitas lietas ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli (turpmāk — muitas nodoklis) un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika. Muitas nodoklis parasti tiek aprēķināts un izmaksāts pie preces importa (eksporta) un ir iekļauts preces pašizmaksā.

Akcīzes nodoklis – ar akcīzes nodokli tiek aplikti alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, kafija, benzīns, dīzeļdegviela un citi naftas produkti. Akcīzes nodokli maksā: importētājs; noliktavas turētājs; apstiprināts tirgotājs, neapstiprināts tirgotājs, pārsūtītājtirgotājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis; citi maksātāji, saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to maksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs. Nodokļa likme 22%, taču normatīvie akti nosaka arī gadījumus, kad tiek piemērota 0% un 12% nodokļa likme.

Tiešie nodokļi

Mikrouzņēmumu nodoklis

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt: individuālais komersants; individuālais uzņēmums; zemnieka vai zvejnieka saimniecība; fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs; sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA).

Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas. SIA dalībnieki - fiziskās personas - vienlaikus ir arī valdes locekļi; apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu; darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem darbiniekiem. Darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus.

Nodokļu aprēķināšanas atvieglošanai SIA “TILDE” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidojusi trešo bezmaksas grāmatvedības datorprogrammu mikrouzņēmējiem – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem (tā ir pieejama LR Ekonomikas ministrijas mājas lapā). Programma būtiski atvieglo grāmatvedības kārtošanu un ļauj pārskatāmi kontrolēt uzņēmuma finanšu plūsmu un darbības rādītājus.

Nekustamā īpašuma nodoklis tiek noteikts, pamatojoties uz likumu Par nekusamā īpašuma nodokli. Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zemi, ēkas, tai skaitā kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu. Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek: pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome, kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots medicīnas vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, un nekustamo īpašumu, kas radīts, īstenojot privātās un publiskās partnerības projektu, un tiek lietots pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai; ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvijas Republika saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz Latvijai piederošo nekustamo īpašumu šajā ārvalstī un citus, ko nosaka likums Par nekusamā īpašuma nodokli.

Dabas resursu nodoklis

  • jebkurus saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos dabas resursus;
  • vides piesārņojumu - atkritumus, izmešus un piesārņojošās vielas;
  • videi kaitīgas preces un produktus;
  • importēto un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu.

Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu atļauju (ja spēkā esošie normatīvie akti paredz nepieciešamību saņemt šādu atļauju) veic kādu no šādām darbībām:

  • Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;
  • Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;
  • ieved (importē) videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;
  • Latvijas Republikā realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā.

Valsts Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – darba ņēmēja algotā darba ienākums, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un pašnodarbinātas personas darba ienākums. Obligāto iemaksu likme ir 33,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 9% — darba ņēmējs.

Iedzīvotāju ienākumu nodoklis – nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:

  1. algas nodokļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;
  2. fiksētā ienākuma nodokļa par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības;
  3. nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem.

Pamata nodokļa likme ir 25%.

Uzņēmuma ienākumu nodoklis –  ar nodokli apliekamais objekts ir uzņēmumu gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms, kas ir koriģēts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

Nodokļa maksātāji ir:

  • Iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības (turpmāk - rezidenti);
  • Ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (turpmāk - nerezidenti);
  • Nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk - pastāvīgās pārstāvniecības), kuru ienākuma nodokļa likme ir 15%.

Individuālie komersanti ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Šī nodokļa likme ir 26%.

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis - ar nodokli apliekamais objekts ir vieglie automobiļi un motocikli. Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas, uz kuru vārda saskaņā ar šo likumu Latvijā tiek reģistrēti vieglie automobiļi vai motocikli.

Izložu un azarta spēļu nodoklis – izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju (licenci) izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai.

Elektroenerģijas nodoklis – elektroenerģijas nodokli maksā personas, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājiem un ir noslēgušas līgumus vai citādi vienojušās par elektroenerģijas piegādi. Ar nodokli ir apliekama galalietotājam piegādātā elektroenerģija, kā arī elektroenerģija, kas piegādāta pašu patēriņam. Nodokļa likme elektroenerģijai ir 0,71 lats par megavatstundu. – ar nodokli apliek: - nodokļa objekts no 2010.gada 1.janvāra ir ķermeniskas lietas, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot – zemi, ēkas, tai skaitā kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves. Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums Latvijā. Uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums Latvijā. Nodokļa likme ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Plaša un vispusīga informācija par nodokļiem ir pieejama VID, kā arī LIAA mājas lapā, kā arī daudzos izstrādātajos mācību līdzekļos, kuru saraksts pievienots.

Ārpakalpojumi

Bieži vien uzņēmēji izvēlas pirkt ārpakalpojumus, lai nodrošinātu to kvalitatīvu veikšanu, jo bieži šo pakalpojumu apjoms nav liels un neatmaksājas algot konkrētu darbinieku savā uzņēmumā.

Ārpakalpojumi (Outsourcing) - ārpakalpojumu izmantošana ir citas firmas pakalpojumu izmantošana, lai izveidotu kādu produktu vai pilnveidotu agrāk izveidoto produktu, piemēram, izstrādātu konkrētu programmatūru. Ārpakalpojums ir jau pazīstams tādās jomās kā ražošana un loģistika - jaunums ir uzņēmuma darbības procesu nodrošināšana pašā uzņēmumā. Pasūtot citiem biznesu jeb ārpakalpojumus, parādās daudz priekšrocības - tiek samazinātas izmaksas, piesaistīts radošais potenciāls un resursi. Tas ļauj uzņēmumam pilnībā koncentrēties uz pamatnodarbošanās attīstību.

Tipisku ārpakalpojumu gadījumi:

·         Grāmatvedības pakalpojumi.

·         Parādu piedziņa.

·         Lietvedība.

·         Detaļu komplektācija.

Ārpakalpojumi ir uzņēmuma stratēģisks lēmums, ļaujot tiem koncentrēties uz to, ko tie prot vislabāk, proti — pamatbiznesu. Ārpakalpojumu sniedzēji kā speciālisti savā nozarē uzlabo pakalpojumu saņēmēja kvalitāti. (avots – LIAA)

Jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

Atliktā nodokļa aktīvi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras atgūstamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz atskaitāmām pagaidu starpībām – (avots: Gada pārskata likums)

Atliktā nodokļa saistības ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras maksājamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz tām pagaidu starpībām, kuras apliekamas ar šo nodokli – (avots: Gada pārskata likums)

Bilances vērtība ir summa, kādā aktīvs vai saistības norādītas bilancē – (avots: Gada pārskata likums)

Bioloģiskie aktīvi ir dzīvnieki vai augi, kurus sabiedrība tur, lai iegūtu lauksaimniecības produktus pārdošanai vai papildu bioloģiskos aktīvus. Lauksaimniecība šā likuma izpratnē ir arī mežsaimniecība, zivsaimniecība vai cita tāda pamatdarbība, kas ietver dzīvnieku vai augu bioloģiskās pārveides — to augšanas, deģenerācijas, ražošanas un vairošanās procesa — pārvaldību – (avots: Gada pārskata likums)

Darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Datu atbilstības pārbaude — nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā izvērtēta nodokļu maksātāja iesniegtajās nodokļu un informatīvajās deklarācijās uzrādītās informācijas atbilstība nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un normatīvajiem aktiem. Datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus, izņemot muitas deklarāciju pārbaudes saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra regulu Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kuru veikšanai nodokļu administrācija ir tiesīga pieprasīt no nodokļu maksātāja nepieciešamos dokumentus – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem – (avots: Konkurences likums)

Elektroniskais pasts — pakalpojumu veids, kas elektronisko sakaru tīklam pievienoto datoru lietotājiem nodrošina iespēju nosūtīt un saņemt paziņojumu – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma – (avots: Gada pārskata likums)

Ieguldījuma īpašumi ir zemes gabali, ēkas, būves vai šo objektu daļas, ko sabiedrība tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības pieaugumu), nevis lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, administratīvā nolūkā vai pārdotu parastā saimnieciskās darbības gaitā – (avots: Gada pārskata likums)

Ierobežota maksātspēja ir stāvoklis, kad komercsabiedrībai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš – (avots: Maksātnespējas likums)

Informatīvā deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamie nodokļu maksātāja pārskati (arī to pielikumi) un paziņojumi, kas satur ziņas, kuras atbilstoši nodokļu likumu prasībām nodokļu maksātājam ir pienākums sniegt nodokļu administrācijai vai citai personai, kā arī cita nodokļa aprēķināšanai izmantojamā informācija, kas paredzēta konkrēto nodokļu likumos, bet kas attiecīgajam nodokļu maksātājam nerada nodokļa maksāšanas saistības vai tiesības saņemt no budžeta nodokļa atmaksu – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Informācijas sabiedrības pakalpojums — distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma. Informācijas sabiedrības pakalpojumi ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Izšķiroša ietekme — iespēja tieši vai netieši: a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās, b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā – (avots: Konkurences likums)

Izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Īpašs nodokļu režīms — likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem – (avots: Komerclikums).

Komercdarbības ierobežojumi Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu. Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu. Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt komersants atbilstoši likumā noteiktajām prasībām – (avots: Komerclikums).

Komercdarbības tiesiskais regulējums Komercdarbību regulē Komerclikums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas – (avots: Komerclikums).

Komerciāls paziņojums — jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese) – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība) – (avots: Komerclikums).

Koncerns ir sabiedrību kopums, kura sastāvā ir koncerna mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības. Ja vienai vai vairākām fiziskajām personām pieder atsevišķi individuālie uzņēmumi, tie neveido koncernu – (avots: Gada pārskata likums)

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus — ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām– (avots: Konkurences likums)

Konkrētās preces tirgus — noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības – (avots: Konkurences likums)

Konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu – (avots: Konkurences likums)

Konkurence — pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū – (avots: Konkurences likums)

Konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē– (avots: Konkurences likums)

Koordinētā sfēra — joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem. Koordinētajā sfērā neietilpst prasības attiecībā uz precēm vai to piegādi – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Lietošanas noteikumi — ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja norādījumi, kurus ievērojot prece vai pakalpojums saglabā lietošanas (izmantošanas) īpašības un pienācīgu kvalitāti, kā arī nerada apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts maksātnespējas subjekta stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā – (avots: Maksātnespējas likums)

Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai: 1) atjaunotu maksātnespējas subjekta maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju; 2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru – (avots: Maksātnespējas likums)

Mārketings - konkrētu tirgvedības darbību kopums, lai ietekmētu tirgu un palielinātu pieprasījumu pēc uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Izšķir četrus galvenos Δ elementus: 1) preču, to sortimenta daudzveidības izveidošana, noformēšana un iesaiņošana; 2) cenu politika, norēķināšanās atvieglojumi, izdevīgu maksāšanas termiņu noteikšana; 3) noieta stimulēšana (reklāma, sabiedriskās domas veidošana u. c.); 4) preces pārdošanas metožu pilnīgošana un izstrādāšana (tirdzniecības sakaru izveidošana) – (avots: Akadēmisko terminu datu bāze AkadTerm)

Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata kopuma neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un tās ekvivalentu plūsmu pārskata periodā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finanšu darbības – (avots: Gada pārskata likums)

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku – (avots: Maksātnespējas likums)

Nodoklis — ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļa atlaide — nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji. Atbilstoši likuma nosacījumiem nodokļa atlaide ir atmaksājama vai neatmaksājama – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu (nodevu) administrācija — Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļa deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamā nodokļu maksātāja nodokļa deklarācija (arī tās pielikumi), pārskats, nodokļa aprēķins, ziņojums vai paziņojums, kurā norādāmi budžetā maksājamie nodokļi un no budžeta atmaksājamās nodokļu summas – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude — saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starpvalstu līgumiem vai Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pēc iepriekšējas vienošanās vismaz divu valstu nodokļu administrāciju veikta neatkarīga nodokļu revīzija (audits) attiecībā uz nodokļu maksātāju veiktajiem darī­jumiem un nodokļu maksājumu atbilstību normatīvajiem aktiem – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu parādu kapitalizācija — kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu pārkāpums — nodarījums (darbība vai bezdarbība), kura dēļ ir pārkāptas likuma par nodokļiem un nodevām, konkrēto nodokļu likumu un citu nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normas un par kuru ir paredzēta atbildība– (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu revīzija (audits) — nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku – (avots: Maksātnespējas likums)

Nokavējuma nauda — procentu maksājums par nodokļu, nodevu samaksas termiņa nokavējumu – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Novērošana — nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Pakalpojums — personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts– (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pakalpojuma sniedzējs — persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas patērētājam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai šīs informācijas sniegšanai nepieciešamajā laikposmā nodrošinātu tās pieejamību, izmantošanu un pavairošanu nemainītā veidā – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats ir finanšu pārskata kopuma sastāvdaļa, kurā sniedz datus par sabiedrības pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas – (avots: Gada pārskata likums)

Pašvaldības nodeva — pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos– (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Patiesā vērtība ir summa, par kādu iespējams apmainīt aktīvu vai izpildīt saistības darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām – (avots: Gada pārskata likums)

Pārdevējs — persona (arī importētājs), kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros piedāvā vai pārdod preci patērētājam, kā arī persona, kas darbojas pārdevēja vārdā vai viņa uzdevumā – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi ir tādi ilgtermiņa ieguldījumu objekti, kuru bilances vērtība tiks atgūta pārdošanas darījumā, nevis turpmākas izmantošanas gaitā un kuri atbilst abiem šādiem klasifikācijas kritērijiem: 1) šie objekti to pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai pārdošanai un pakļauti tikai parastiem šādu objektu pārdošanas nosacījumiem; 2) to pārdošana ir ticama (pamatojoties uz vadības lēmumu par šo objektu pārdošanu, ir uzsākts pārdošanas process, un ir pārliecība par tā pabeigšanu gada laikā no šā procesa uzsākšanas dienas) – (avots: Gada pārskata likums)

Pēctaksācijas periods — laika posms pēc taksācijas perioda – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Pirmstaksācijas periods — laika posms pirms taksācijas perioda – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Prece — ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū – (avots: Konkurences likums)

Prece — jebkura lieta, ko piedāvā vai pārdod patērētājam – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pret risku nodrošināts postenis ir aktīvs, saistības, stingra apņemšanās vai prognozēts nākotnes darījums, kas pakļauj sabiedrības patiesās vērtības maiņu vai nākotnes naudas plūsmas maiņu riskam un kas riska ierobežošanas uzskaites nolūkā ir norādīts kā pret risku nodrošināts postenis – (avots: Gada pārskata likums)

Ražotājs — persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros izgatavo vai atjauno preci pārdošanai vai uzrāda sevi kā ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma vai preces tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Reģistrācijas tiesiskais spēks Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība – (avots: Komerclikums).

Riska ierobežošanas instruments ir riska ierobežošanas uzskaites sistēmā norādīts atvasinātais finanšu instruments vai cits finanšu aktīvs, vai finanšu saistības, ar kuru patieso vērtību vai naudas plūsmu paredzēts kompensēt noteikta pret risku nodrošināta posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu – (avots: Gada pārskata likums)

Riska ierobežošanas uzskaites sistēma ir viena vai vairāku riska ierobežošanas instrumentu norādīšana riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tā, lai šo instrumentu patiesās vērtības maiņa pilnībā vai daļēji kompensētu pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu – (avots: Gada pārskata likums)

Starpnieka pakalpojuma sniedzējs — informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību – (avots: Komerclikums).

Likumā var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu var piešķirt komersanta statusu arī citām personām– (avots: Komerclikums).

Soda nauda — obligāts maksājums, kas tiek uzlikts nodokļu revīzijas (audita) rezultātā par budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai no budžeta atmaksājamās nodokļa summas palielināšanu nodokļu administrācijai iesniegtajās vai iesniedzamajās nodokļu deklarācijās vai ko nodokļu administrācija aprēķina gadījumā, kad nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas precizējumu un deklarācijā precizēto nodokļa maksājumu veic pēc tam, kad saņemts paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu– (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Lat­vijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Taksācijas periods — laika posms (gads, mēnesis u.c.), par kuru tiek aprēķināts nodoklis – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Tematiskā pārbaude — nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā – (avots: Maksātnespējas likums)

Tirdzniecības portfelis ir sabiedrības vārdā un sabiedrības labā turēto finanšu instrumentu (arī līgumu, kuru bāzes aktīvs ir prece) pozīciju kopums, ko sabiedrība tur tirdzniecībai vai iegādājas, lai tuvākajā laikā gūtu peļņu no faktiskās vai gaidāmās pirkšanas un pārdošanas cenu starpības vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām, kā arī pozīcijas, kuras sabiedrība iegādājas, lai ierobežotu tirdzniecības portfeļa posteņu riskus – (avots: Gada pārskata likums)

Tirgus dalībnieks — jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku – (avots: Konkurences likums)

Tirgus daļa — tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu – (avots: Konkurences likums)

Vadība ir sabiedrības pārvaldes institūcija, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā uz sabiedrības darbību. Individuālajos uzņēmumos par vadību uzskatāms īpašnieks vai viņa pilnvarota persona– (avots: Gada pārskata likums)

Valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem) – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Valsts noteiktais maksājums — ar likumu vai Ministru kabineta no­teikumiem paredzēts un Valsts ieņēmumu dienesta administrēts maksājums valsts budžetā (izņemot nodokļu un valsts un pašvaldību nodevu maksājumus) – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Vienošanās — divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona – (avots: Konkurences likums)

 

Gada pārskatu likumā lietotie termini "finanšu instrumenti" un "atvasināti finanšu instrumenti" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem.

Gada pārskatu likumā lietotie termini "saistītās puses", "finanšu aktīvs", "finanšu saistības", "līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi", "aizdevumi un debitoru parādi" un "pārdošanai pieejami finanšu aktīvi" atbilst starptautiskajos grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.
1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, lietotajiem terminiem.

Izmantotās literatūras sarakts

Normatīvie dokumenti

 

4.10.1998. likums "Civilprocesa likums" ("LV", 326/330 (1387/1391), 03.11.1998.; Ziņotājs, 23, 03.12.1998.) [stājas spēkā 01.03.1999.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

20.06.2001. likums "Darba aizsardzības likums" ("LV", 105 (2492), 06.07.2001.; Ziņotājs, 15, 09.08.2001.) [stājas spēkā 01.01.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

20.06.2001. likums "Darba likums" ("LV", 105 (2492), 06.07.2001.; Ziņotājs, 15, 09.08.2001.) [stājas spēkā 01.06.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

26.09.2002. likums "Darba strīdu likums" ("LV", 149 (2724), 16.10.2002.; Ziņotājs, 21, 14.11.2002.) [stājas spēkā 01.01.2003.] pieejams normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

04.11.2004. likums "Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums" ("LV", 183 (3131), 17.11.2004.; Ziņotājs, 23, 09.12.2004.) [stājas spēkā 01.12.2004.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

19.12.2002. likums "Komercdarbības atbalsta kontroles likums" ("LV", 189 (2764), 28.12.2002.; Ziņotājs, 2, 23.01.2003.) [stājas spēkā 01.01.2003.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

13.04.2000. likums "Komerclikums" ("LV", 158/160 (2069/2071), 04.05.2000.; Ziņotājs, 11, 01.06.2000.) [stājas spēkā 01.01.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

4.10.2001. likums "Konkurences likums" ("LV", 151 (2538), 23.10.2001.; Ziņotājs, 22, 22.11.2001.) [stājas spēkā 01.01.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

01.11.2007. likums "Maksātnespējas likums" ("LV", 188 (3764), 22.11.2007.; Ziņotājs, 24, 27.12.2007.) [stājas spēkā 01.01.2008.; zaudējis spēku 01.11.2010.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

.

8.03.2004. likums "Muitas likums" ("LV", 54 (3002), 06.04.2004.; Ziņotājs, 9, 13.05.2004.) [stājas spēkā 01.05.2004.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

Izdevējs: Augstākā Padome
Veids: likums
Pieņemts: 20.11.1990.
Stājas spēkā: 01.12.1990.
Statuss: spēkā esošs
Publicēts: "Ziņotājs", 49, 06.12.1990.


Grozījumi:
28.10.2010. likums
15.10.2009. likums
05.03.2009. likums
18.12.2008. likums
06.03.2008. likums
08.11.2007. likums
15.06.2006. likums
17.02.2005. likums
28.10.2004. likums
18.03.2004. likums
15.01.2004. likums
05.06.2003. likums
31.10.2002. likums
14.06.2001. likums
09.01.2001. MK not. Nr.10
11.11.1999. likums
20.11.1997. likums
05.08.1997. MK not. Nr.275
17.04.1997. likums
30.01.1997. likums
10.01.1997. MK not. Nr.18
30.07.1996. MK not. Nr.286
10.04.1996. MK not. Nr.130
09.04.1996. MK not. Nr.116
05.10.1995. likums
22.04.1995. MK not. Nr.110
07.04.1992. likums
14.05.1991. likums

 

Redakcijas:
01.12.2010. /aktuālā/
29.10.2009. /vēstures/
08.04.2009. /vēstures/
31.12.2008. /vēstures/
09.04.2008. /vēstures/
01.01.2008. /vēstures/
01.07.2006. /vēstures/
23.03.2005. /vēstures/
06.11.2004. /vēstures/
01.04.2004. /vēstures/
01.02.2004. /vēstures/
03.07.2003. /vēstures/
03.12.2002. /vēstures/
16.07.2001. /vēstures/
13.01.2001. /vēstures/
01.01.2000. /vēstures/
16.12.1997. /vēstures/
09.08.1997. /vēstures/
09.05.1997. /vēstures/
14.02.1997. /vēstures/
16.01.1997. /vēstures/
07.08.1996. /vēstures/
13.04.1996. /vēstures/
04.11.1995. /vēstures/
26.04.1995. /vēstures/
07.04.1992. /vēstures/
05.06.1991. /vēstures/
01.12.1990. /pamata/

20.11.1990. likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (Ziņotājs, 49, 06.12.1990.) [stājas spēkā 01.12.1990.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

04.06.1997. likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" ("LV", 145/147 (860/862), 17.06.1997.; Ziņotājs, 13, 03.07.1997.) [stājas spēkā 01.01.1998.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

02.02.1995. likums "Par nodokļiem un nodevām" ("LV", 26 (309), 18.02.1995.; Ziņotājs, 7, 13.04.1995.) [stājas spēkā 01.04.1995.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

8.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums" ("LV", 104/105 (1564/1565), 01.04.1999.; Ziņotājs, 9, 06.05.1999.) [stājas spēkā 15.04.1999.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

07.04.2004. likums "Preču un pakalpojumu drošuma likums" ("LV", 66 (3014), 28.04.2004.; Ziņotājs, 10, 29.04.2004.) [stājas spēkā 01.05.2004.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

4.10.1992. likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (Ziņotājs, 44, 12.11.1992.) [stājas spēkā 01.01.1993.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

22.12.2009. MK noteikumi Nr.1646 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri" ("LV", 206 (4192), 31.12.2009.) [stājas spēkā 01.01.2010.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

 

 

Mācību grāmatas/ mācību līdzekļi

 

Blaits Dž. Mārketinga rokasgrāmata. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 284 lpp.

 

Borohovs, Šlomo, Domāt komerciāli, Tapals, 2003, 191 lpp.

 

Briģe Andra,  Lietišķais mārketings. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. 108 lpp.

 

Fam Kim-Shyan, Merrilees Bill,  Richard James E, In-store marketing: a strategic perspective., Asia Pacific Journal of Marketing and Logistics, Volume: 23 Issue: 2 2011, pp. 453-482.

 

Hekī K., Leiks N, Klientu apkalpošanas rokasgrāmata. Rīga: Liesma, 2008. 216lpp.

 

Hellers, Roberts, Prasme pārdot, Zvaigzne ABC, 1999, 72 lpp.

 

Hofs Kjells Gunnars, sadarbībā ar Rasmu Alsiņu, Biznesa ekonomika, 2. izdevums, Jāņa Rozes apgāds, 2011, 603 lpp

 

Kodoliņa Ieva, Nodokļ Latvijā, BAT, Rīga, 1999, 63 lpp.

 

Kodoliņa – Miglāne Ieva, Kā nodokļus maksā nerezidenti, BAT, Rīga, 2005, 127 lpp.

Kodoliņa – Miglāne Ieva, Nodokļi Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, BAT, Rīga, 2005, 103 lpp.

 

P. Kotler, G. Armstrong, V. Wong, J. Saunders. Principles of marketing. 5th   European Edition. FT Prentice Hall, 2008. 1020 lpp

 

Kotlers Filips, Kotlers par mārketingu – kā radīt, iekarot tirgu un dominēt tajā, Lietišķās informācijas dienests, 2007, 269 lpp

 

Kotlers Filips, Mārketinga pamati, Jumava, 2006, 647 lpp.

 

Mazā biznesa kurss. 2. izdevums, Jumava, 2006, 326 lpp.

 

Mēsene A., Kalka R., Mārketings. Rīga: Balta EKO, 2004. 127 lpp.

 

Niedrītis Jānis Ēriks, Mārketings. Trešais pārstrādātais izdevums. Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 2005. 408 lpp.

 

Praude Valērijs, Mārketings, Izglītības soļi, 2004, 665 lpp.

 

Praude Valērijs, Beļčikovs Jakovs, Menedžments : teorija un prakse, Rīga, Vaidelote, 2001, 507 lpp.

 

Paraude Valērijs, Šalkovska Jeļena, Mārketinga komunikācijas. Rīga: Vaidelote, 2006. 453 lpp

 

Uzņēmēja rokasgrāmata, Jumava, 2003, 359 lpp.

 

Valsts un starptautisko  institūciju informācijas avoti

 

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: Latvijas Zinātņu akadēmija, pieejams arī. - http://termini.lza.lv/term.php?term=bezdarbs&list=bezdarbs&lang=LV

 

Centrālā statistikas pārvalde http://www.csb.gov.lv/

 

Eiropas Statistikas birojs – EUROSTAT http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/

 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra http://www.liaa.gov.lv/

 

LR Ekonomikas ministrija http://www.em.gov.lv/

 

LR Uzņēmumu reģistrs: http://www.ur.gov.lv/

 

Valsts Ieņēmumu dienests VID http://www.vid.gov.lv/

 

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību – Rīga: LR Ekonomikas ministrija, 2010.– 74.-81.lp