Previous
Next

Valsts politika bezdarba samazināšanā

Tirgus ekonomikas valstīs nodarbinātības veicināšanas jeb bezdarba samazināšanas pasākumi ir svarīgi makroekonomiskās politikas virzieni. Arī Latvija īsteno valsts politiku darba tirgū, izveidojot nodarbinātības stimulēšanas un bezdarba samazināšanas pasākumu sistēmu [Bikse, 291]. Darba autore pievērsīs uzmanību Latvijā spēkā esošajiem likumiem, kas saistīti ar darba tirgu, Nodarbinātības valsts aģentūras darbībai, dažādiem bezdarba samazināšanas īstenotajiem pasākumiem, kā arī bezdarbnieku pabalstam un tā saņemšanas kritērijiem.

 

 Likumi saistībā ar darba tirgu

Latvijas Republikā darba tiesiskās saistības regulē šādi likumi:

Darba likums, kurš stājās spēkā 2002.gada 1.jūnijā. Tas tiek uzskatīts par „jumta” likumu Latvijas nodarbinātības jomā, kurš regulē tiesiskās attiecības (kas izveidojušās uz darba līguma pamata) starp darba devēju un darba ņēmēju [LR LM,9]. Likuma 7.pants nosaka, ka „Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu” [Darba likums]. Īpašu uzsvaru liekot uz vienlīdzības nodrošināšanu un tiešas vai netiešas diskriminācijas izskaušanu, kas saistīta ar personas dzimumu, vecumu, nacionālo izcelsmi, rasi, ādas krāsu, invaliditāti, personisko vai reliģisko pārliecību, mantisko vai ģimenes stāvokli un citiem faktoriem. Saistoša ir arī likuma 5.sadaļa, 26.nodaļa „Darba tiesisko attiecību izbeigšanās”, kurā apskatīts, kādos gadījumos darbinieks un darba devējs var uzteikt darbu un kādu laika posmu iepriekš tas ir jāveic, kādām cilvēku grupām ir priekšrocības netikt atlaistām darbinieku skaita samazināšanas gadījumā (invalīdi, grūtnieces u.c.), atlaišanas pabalstu piemērošana un vēl citi aspekti. Svarīgs ir šī likuma 111.pants, kas nosaka darba devēja pienākumu, ja darbinieks ir iesniedzis rakstveida ziņojumu (diemžēl liela daļa atlaisto darbinieku par šo iespēju nav informēti), atvēlēt laiku jauna darba meklēšanai.

Darba aizsardzības likums, kurš stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī. „Likuma mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā.” [Darba aizsardzības likums]. Šis likums vairāk koncentrējas uz drošas darba vides un darba aizsardzības aspektiem, pienākumiem un tiesībām.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums, kurš stājās spēkā 2002.gada 1.jūlijā. „Likuma mērķis ir sniegt atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām, lai veicinātu to spēju konkurēt darba tirgū.” [Bezdarbnieku un darba meklētāju likums]. Šis likums nosaka aktīvos nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus.

 

Nodarbinātības valsts aģentūra Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts nodarbinātības politika tiek īstenota ES nodarbinātības stratēģijas ietvaros. Savukārt nacionālā līmenī bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta īstenošana ir Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pienākums. Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno gan aktīvos nodarbinātības, gan bezdarba samazināšanas pasākumus, gan dažādus īstermiņa pasākumus (piem., „Darba praktizēšana ar stipendiju, kur darba devējs ir pašvaldība”, „Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām”). Tā kāda darba tirgus nemitīgi mainās, tad arī rodas vajadzība to regulārai pārskatīšanai un pilnveidošanai [NVA].

Aktīvo nodarbinātības pasākumu mērķis ir „īstenot darba tirgus politiku, lai samazinātu bezdarbu un veicinātu iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu”, uzsvaru liekot arī uz bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju motivēšanu meklēt darbu, darba tirgus apstākļiem piemēroties spējīga darbaspēka veidošanos, invalīdu konkurētspējas paaugstināšanas veicināšanu, kā arī uz vienlīdzīgu iespēju radīšanu visām personām, kas vēlas iesaistīties darba tirgū. Ekonomiskās izaugsmes gados pieprasījums pēc aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem bija mazinājies, bet pēc 2007.gada tas sāka paaugstināties. 2007.gadā aktīvajos nodarbinātības pasākumos tika iesaistīti 64,6 tūkst., 2008.gadā – 84,8, 2009.gadā 237,9 tūkst. (viens bezdarbnieks var iesaistīties vairākos pasākumos). Lielākā daļa bezdarbnieku izmanto pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai [LR Ekonomikas ministrijas ziņojums par tautsaimniecības attīstību].

Latvijas Republikā pēdējos gados tiek īstenoti šādi aktīvie nodarbinātības politikas pasākumi:

1)      profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana. Piemēram, „Apmācību programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā”, „Pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu apguve” (bezdarbniekiem ar nepabeigtu vai iegūtu augstāko izglītību, kas vēlas pabeigt uzsāktās studijas vai pārkvalificēties);

2)      algoti pagaidu darbi (2010. un 2011.gadā šis pasākums ir pilnībā aizvietots ar īstermiņa pasākumu „Darba praktizēšana ar stipendijām”, kurā par sabiedrībai noderīgu darbu pašvaldībās ilgstošie bezdarbnieks saņem 100 latu stipendiju mēnesī par 8 stundu darba dienu 6 mēnešu laikā);

3)      pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pasākumiem prasmju pilnveidei un psiholoģiskā atbalsta pasākumiem, darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu, kā arī darba meklēšanas metožu apguvei, neformālās izglītības ieguvei, tai skaitā valsts valodas apguvei un tālākizglītības izvēlei, nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, kā arī citi pasākumi, kas veicina bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju darba tirgū;

4)      pasākumi noteiktām personu grupām, jo īpaši personām:

  • no 15 līdz 24 (ieskaitot) gadu vecumam;

  • personām, kurām ir noteikta invaliditāte;

  • personām sešu mēnešu laikā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (bērna kopšanas perioda) beigām;

  • personām, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi;

  • personām, kuras Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē ir ilgāk par vienu gadu (ilgstošie bezdarbnieki);

  •  personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs;

  •  personām, kurām ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

  • personām, kuras aprūpē kādu ģimenes locekli;
  • citiem bezdarbniekiem atbilstoši vietējā darba tirgus situācijai, kā arī citām politikas plānošanas dokumentos noteiktajām mērķa grupām. 

Piemēram, pasākums „Motivācijas paaugstināšana un profesionālā apmācība bezdarbniekiem pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma”;

1)      pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Pasākumā iesaistītie tiek stimulēti uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto. Ir jāizstrādā biznesa plāni, kuru realizēšana akceptēšanas gadījumā tiek atbalstīta dotāciju formā;

2)      darba izmēģinājumi darba vietā, kas dod iespēju noteikt profesionālo piemērotību; 

3)      apmācība pie darba devēja; 

4)      kompleksie atbalsta pasākumi; 

5)      citi Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros paredzētie pasākumi. 

 

Tiek īstenoti arī preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi::

1)      karjeras konsultācijas; 

2)      komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšana, pārkvalifikācija un tālākizglītība; 

3)      komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana; 

4)      valsts valodas apguves veicināšana; 

5)      apmācības programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā; 

6)      apmācības programmas bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām; 

7)      citi Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros paredzētie pasākumi [NVA. LR EM].

 

Būtisks bezdarbnieku atbalstīšanas pasākums ir bezdarbnieku pabalsta piešķiršana. Šis pasākums netiek īstenots ilgstoši – bezdarbnieku pabalsts tiek piešķirts deviņus mēnešus.

Bezdarbnieka pabalstu var saņemt:

  • ja cilvēks ir reģistrējies NVA un ieguvis bezdarbnieka statusu;
  • ja cilvēka sociālās apdrošināšanas (darba) stāžs nav mazāks par vienu gadu un pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas sociālās apdrošināšanas iemaksas bija veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā 9 mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas;
  • māte vai cits cilvēks (tēvs, aizbildnis), kurš audzinājis bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņēmis vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu;
  • personas, kuras saņēma slimības pabalstu;
  • personas, kuras saņēma atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi;
  • ja cilvēks ir bijis invalīds vai kopis bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam [LR Labklājības ministrija].

12t

Bezdarbnieka pabalsta apmērs ir atkarīgs no cilvēka vidējā apdrošināšanas iemaksu algas un sociālās apdrošināšanas (darba) stāža [LR LM]. 10. tabulā apkopotais bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums LR 2011. gada sākumā un tā apmērs atkarībā no apdrošināšanas stāža un mēneša, kurā tas tiek izsniegts. Vislabākā situācija ir bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu virs 20 gadiem, jo to pabalsta apmērs ir lielāks – pirmos 3 mēnešus saņem pilnā apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta, nākamos 3 mēnešus – 75% apmērā, pēdējos 3 mēnešus - 50% apmērā.

Svarīgas izmaiņas tika veiktas bezdarba apdrošināšanas sistēmā – tika ieviesti bezdarbnieka pabalsta griesti. Ja bezdarbnieka pabalsts piešķirts pēc 2010.gada 1.janvāra un laikposmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim (saskaņā ar likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam") noteiktais bezdarbnieka pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu, tad par vienu kalendāra dienu piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmērs ir summa, ko veido 11,51 lats un 50 % no aprēķinātā dienas pārsnieguma [LR LM]. Tātad pat cilvēks, kas 30 gadus ir apzinīgi strādājis, bet ekonomiskās situācijas dēļ ir kļuvis par bezdarbnieku, var nesaņemt pilna apmēra pabalstu.

 

Valsts darba inspekcija (VDI) ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras galvenā funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. VDI darbību reglamentē VDI likums  Valsts darba inspekcijas misija ir panākt darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības likumdošanas ievērošanu Latvijā, lai mūsu valstī tiktu izveidota un uzturēta droša, veselībai nekaitīga darba vide un korektas darba tiesiskās attiecības, tādējādi samazinot arodslimnieku skaitu un nelaimes gadījumos darbā cietušo skaitu.  VDI strādā, lai Latvijas iedzīvotāji būtu sociāli un tiesiski aizsargāti darba tiesību jomā un varētu strādāt drošā darba vidē (avots – VDI)

 

Valsts darba inspekcija (avots – VDI):

  • uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; 
  • kontrolē, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji pilda darba līgumos un darba koplīgumos noteiktos pienākumus;
  • uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu;
  • kontrolē, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji pilda darba līgumos un darba koplīgumos noteiktos pienākumus;
  • konsultē  darba devējus un darbiniekus par darba tiesiskajām attiecībām un darba aizsardzību; veicina sabiedrības izpratni par darba tiesību un darba drošības normu ievērošanas nozīmību; 
  • veicina sociālo dialogu; 
  • veic pasākumus, lai sekmētu domstarpību novēršanu starp darba devēju un darbiniekiem un, ja nepieciešams, pieaicina darbinieku pārstāvjus; 
  • analizē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumus, lai sniegtu priekšlikumus par normatīvo aktu pilnveidošanu; 
  • normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju;
  • normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā;
  • kontrolē darba vietās esošo darba aprīkojumu, kā arī personāla individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu, veselībai kaitīgo un bīstamo vielu izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
  • sniedz Labklājības ministrijas kompetento institūciju darba aizsardzības jautājumos izvērtēšanas komisijai informāciju par darba aizsardzības jautājumos kompetento institūciju un speciālistu darbību darba aizsardzības jomā šā likuma 4.panta 2.punktā minētajos Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei pakļautajos objektos;
  • sniedz darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām;
  • organizē Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras nacionālā kontaktpunkta izveidi un nodrošina tā darbību. Viens no kontaktpunkta darbības virzieniem ir interneta mājas lapas veidošana www.osha.lv, kurā ir iegūstama visplašākā informācija par darba aizsardzību Latvijā.

 
Previous
Next