Bez jau minētajām sekām bezdarbs būtiski ietekmē arī citus sociālos aspektus: pazeminoties dzīves līmenim, degradējas arī sabiedrības morālie kritēriji. Statistiskie dati liecina, ka ekonomikas depresijas fāzē palielinās pašnāvnieku skaits, noziedzības līmenis, saslimstība, ģimeņu iziršana utt. Bezdarbu nevar uztver tikai kā skaitļus statistikā, kā valsts ekonomikas stabilitātes rādītāju vai kā tēmu ekonomikas teorijā. Tas ir šoks ne tikai pašam bezdarbniekam, bet arī viņa ģimenes locekļiem, kuru labklājība un materiālais stāvoklis ir cieši saistīts ar situāciju darba tirgū. Turklāt tiek zaudēts sociālais statuss sabiedrībā un darbs, kas nav uzkrājams un izmantojams vēlāk nākotnē. Bezdarbs būtiski ietekmē sabiedrības labklājību, sociālo vidi un sabiedrības dzīves līmeni kopumā.

Cikliskais bezdarbs būtiski paaugstina sociālo spriedzi sabiedrībā, kas, pēc vēsturiskās pieredzes secinot, var radīt nopietnu politisko krīzi un piemērotu augsni dažādiem galējiem valsts pārvaldīšanas režīmiem. Piemēram, Eiropas 30.gadu autoritāro un fašistisko režīmu veidošanos saista ar šo valstu ekonomisko stāvokli un krasu iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos [Šenfelde, 103]. Tamdēļ, lai novērstu šo sociālo spriedzi, kas var novest arī pie politiskās situācijas pasliktināšanās, mūsdienās daudzu valstu prioritāte ir bezdarba līmeņa stabilizēšana un samazināšana, kā arī tā ekonomisko seku prognozēšana.

Oukena likums – bezdarba un iekšzemes kopprodukta sakarība

Bezdarbs ir ne tikai individuāla problēma konkrētajam bezdarbniekam, tas rada arī virkni negatīvu seku valstiskā līmenī, jo skar gan ekonomiku, gan sociālo sfēru. Bezdarba pastāvēšana virs dabiskā bezdarba līmeņa veido ekonomiskos zaudējumus. Ekonomiskie zaudējumi, kurus rada cikliskais bezdarbs, ir papildu produkcija, kuru varētu saražot katrs bezdarbnieks, ja viņš tiktu nodarbināts. [Bikse, 289].

ASV ekonomists Arturs Oukens (Arthur Okun) noformulēja sakarību, kas pastāv starp bezdarba līmeni un nesaražoto iekšzemes kopproduktu. Šī sakarība ir pazīstama kā Oukena likums (Oukun’s law): ja faktiskais bezdarba līmenis pārsniedz dabisko par 1%, tad saražotais iekšzemes kopprodukts atpaliek no potenciālā par 2 – 3%.

Atbilstoši Oukena likumam zaudēto jeb nesaražoto IKP daļu, kas radusies bezdarba ietekmē, aprēķina, ja no faktiskā bezdarba procenta atskaita dabiskā bezdarba procentu valstī un iegūto starpību reizina ar 2 (intervālā no 2-3%); savukārt iegūto lielumu reizina ar reālo IKP [Bikse, 288].

kur      Y - faktiskais iekšzemes kopprodukts,

            Y* - potenciālais iekšzemes kopprodukts,

            u – faktiskais bezdarba līmenis,

            u* - dabiskais bezdarba līmenis,

- IKP jūtīguma empīriskais koeficients attiecībā pret cikliskā bezdarba dinamiku               

     (robežās no 2-3%) [Šenfelde, 102].

Oukena likumu var izteikt arī formā, kas atspoguļo sakarību starp IKP un bezdarba dinamiku. Ja faktiskais bezdarba līmenis pret iepriekšējā gada bezdarba līmeni ir palicis nemainīgs, tad reālā faktiskā iekšzemes kopprodukta pieaugums būs 3% gadā. Savukārt, ja bezdarba līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies par 1%, tad faktiskais iekšzemes kopprodukta pieauguma temps samazināsies par 2%.

kur       Y- faktiskais iekšzemes kopprodukts kārtējā gadā,

            Y_-1 – faktiskais iekšzemes kopprodukts iepriekšējā gadā,

            u – faktiskais bezdarbs kārtējā gadā,

            u_-1 – faktiskais bezdarbs iepriekšējā gadā [Gods, 193].

Oukena formulu dod iespēja aprēķināt, kādas ir cikliskā bezdarba izmaksas jeb cik daudz iekšzemes kopprodukta valsts nesaražo augstā bezdarba līmeņa dēļ, tādējādi nesasniedzot savu patieso potenciālu.