Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums

Bezdarba galvenais iemesls ir darbaspēka pieprasījuma un darbaspēka piedāvājuma atšķirības gan kvantitatīvos (piem., valstī nav pietiekami daudz skolotāju), gan kvalitatīvos lielumos (piem., valstī ir pietiekami daudz skolotāju, bet to kvalifikācija vai prasmes neatbilst kāda konkrēta darba devēja prasībām).

Darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem :

  • darba vietu skaita, ja tās nepastāvēs pietiekami lielā daudzumā, tad pat vislabāk kvalificētais darbinieks nespēs atrast darba vietu;

  • preču un pakalpojumu pieprasījuma, kura pieaugumu gadījumā uzņēmumi var paplašināties, tādējādi radot jaunas darba vietas un darba pieprasījumu, vai samazinājuma gadījumā – ierobežojot savu darbību un likvidējot esošās darba vietas;

  • ražošanas un tehnoloģijas līmeņa, kas mūsdienās stipri ietekmē darba pieprasījumu, jo industriāli attīstītākās valstīs un augsti mehanizētos un automatizētos ražošanas uzņēmumos ir nepieciešams algot mazāku skaitu darbinieku;

  • darba algas līmenis: jo darbinieki pieprasīs lielāku darba algu, jo mazāku skaitu darbinieku vēlēsies algot darba devējs.

Savukārt darbaspēka piedāvājums ir atkarīgs no:

  • iedzīvotāju skaita, jo konkrētajā teritorijā, neņemot vērā citus faktorus (kvalifikāciju, vecumu u.c.), var būt tikai tik liels darba piedāvājums, cik ir darbspējīgo iedzīvotāju. Tāpēc Latvijas gadījumā ir būtisks jautājums par darbaspēka izbraukšanu no valsts un sekām, ko tas atstāj uz Latvijas darba tirgu un tautsaimniecību kopumā;

  • tā dabiskā pieauguma, kas ir atkarīgs no dzimstības un mirstības līmeņu starpības lieluma;

  • cilvēciskā kapitāla kvalitātes – cilvēka kvalifikācija, izglītība un prasmes;

  • darba algas lieluma: jo darba devējs piedāvās lielāku darba algu, jo augstāks būs darba piedāvājums;

  • iedzīvotāju vecuma struktūras -  nozīmīgs faktors,  jo darbaspēks var veidoties tikai no darbspējas vecuma cilvēkiem (15 – 62 gadiem). Par labvēlīgu struktūru uzskata situāciju, ja bērnu un pusaudžu jeb potenciālā darbaspēka īpatsvars ir augstāks nekā veco ļaužu īpatsvars un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars pieaug [Bikse, 74].

    f

3.att. Darbaspēka pieprasījuma, piedāvājuma un darba algas sakarības darba tirgū

 

3. attēls atspoguļo darba algas ietekmi uz darba piedāvājumu un pieprasījumu:

  • ja darba alga pieaug (no wo uz w1), darbaspēka pieprasījums (DL) samazinās līdz punktam A, bet darbaspēka piedāvājums (SL) pieaug līdz punktam B;

  • ja darba alga samazinās (no w0 uz w2), darbaspēka pieprasījums (DL) pieaug līdz punktam C, bet darbaspēka piedāvājums (SL) samazinās līdz punktam F [Bikse, Šēnfelde];

  • nesabalansēts darbaspēka pieprasījums un piedāvājums, kas var tikt radīts nosakot augstāku vai zemāku darba algu nekā līdzsvara punktā (E), noved pie bezdarba pieauguma valstī. Gadījumā, ja darba alga pieaug, tad darbaspēka pieprasījuma ir mazāks nekā darba spēka piedāvājums (DL<SL) un darba tirgū nodarbinātības līmeni noteiks darba devēji. Savukārt gadījumā, ja darba alga samazinās, tad darbaspēka pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums (DL>SL) un nodarbinātības līmeni noteiks darba ņēmēji.