11. klase

11. klase

Neorganisko vielu daudzveidība un pārvērtības dabā

Temats: Neorganisko vielu daudzveidība un pārvērtības dabā.

1. Izlasi apgalvojumu un atzīmē , ja apgalvojums ir patiess un , ja apgalvojums ir kļūdains. Atbildi pieraksti blakus apgalvojuma numuram, ierakstot vai .

Nr.

Apgalvojums

jā/nē

1.

Ūdens cietību nosaka Ca2+ un Mg2+ jonu daudzums ūdenī.


2.

Izplatītākie ieži Latvijā ir granīts un malahīts.


3.

Korozijas procesu paātrina atmosfēras mitrums un temperatūra.


4.

Apmēram pusi no gaisa sastāva veido slāpeklis un skābeklis.


5.

Vielas sastāvā ir ķīmiskie elementi Al, H,O. To daudzumu attiecība ir 1:3:3. Dotajai vielai var būt gan skābās, gan bāziskās īpašības.


Vieta atbildēm:

Apgalvojuma Nr.

Atbildes variants jā/nē

1

2

3

4

5

ja

2.Izvēlies vienu, pareizo atbildes variantu no piedāvātajiem. Atbildi pieraksti blakus jautājuma numuram, pievienojot atbildes burtu.

1. Kurš oksīds reakcijā ar ūdeni veido divvērtīgu skābekli saturošu skābi?

a. SiO2

b. P2O5

c.NO2

d. SO3

2. Kuru savienojumu plaši izmanto profilakses un ārstniecības nolūkos sanatorijā „Jaunķemeri”?

a. CaCO3

b. H2S

c. SiO2

d. MgCO3

3. Kurā procesā atmosfērā iekļūst visvairāk CO2?

a. elpošanā

b. trūdēšanā

c. iztvaikošanā

d. šķīšanā

4. Kurā pārvērtību virknē visprecīzāk atspoguļota slāpekļskābes iegūšana?

a. N2 bulta NO2 bulta HNO3

b. N2 bultaNH3 bultaNO bultaNO2 bultaHNO3

c. NH3 bultaNObulta HNO3

5. Aizsardzībai pret koroziju dzelzs tiek pārklāts ar citiem metāliem. Ja pārklājums ir bojāts, tad korodē vispirms viens no metāliem. Kurā pārklājuma bojāšanas gadījumā dzelzs korodēs vislēnāk?

a. Fe-Cr

b. Fe-Ni

c. Fe-Zn

d. Fe-Sn







Vieta atbildēm:

Jautājuma Nr.

Atbildes variants/-i

1.

d

2.

b

3.

a

4.

b

5.

c

3. Izmantojot piedāvātos atslēgas vārdus, pabeidz tekstu. Atbildi pieraksti blakus brīvās vietas numuram, pievienojot atslēgas vārda burtu.

Atslēgas vārdi: a. 42He; b. 2010Ne ; c. Hirosima un Nagasaki ; d.5626Fe ; e.Černobiļa un Fukušima.

Kodolreakcijās izdalās milzīgs enerģijas daudzums. Cilvēks vēl relatīvi nesen sāka izmantot kodolreakcijās iegūto enerģiju. Diemžēl mūsu asociācijas ar šiem procesiem biežāk ir ar mīnusa zīmi. Atmiņā uzpeld Japāņu pilsētas 1___, kuras cietušas otrā pasaules kara laikā no atombumbām, kā arī divdesmitā gadsimta beigās un divdesmit pirmā gadsimta sākumā avārijas atomelektrostacijās pilsētās 2.__. Taču, ja mēs ieskatīsimies plašāk, tad vairāk nekā 90% enerģijas mēs saņemam no kodolprocesiem. Mūsu tuvākajā zvaigznē - Saulē notiek kodolreakcijas, kuru rezultātā no ūdeņraža atomu kodoliem veidojas 3__. Uzskatāms, ka arī mūsu Zemes elementi miljardu gadu laikā veidojas kodolreakciju rezultāta. Tā piemēram 4020Ca veidojas, ja savienojas divi 4___ - atomi, bet 4020Ca reakcija ar 168O veidojas 5__. Kas ir kodolreakcijas - dzīves sākums, ierocis dzīvības iznīcināšanai vai elektroenerģijas avots? Viennozīmīgas atbildes te nav un diez vai arī būs.

Vieta atbildēm:

Brīvās vietas Nr.

Pievienotas atslēgas vārda burts

1

c

2

e

3

a

4

b

5

d

4. Katram ķīmisko elementu simbolam izvēlies atbilstošu apgalvojumu. Atbildi pieraksti blakus formulas numuram, pievienojot vielas nosaukuma burtu.

Ķīmisko elementu simboli


Izplatība dabā

1.H

A Litosfērā izplatītākais metāliskais elements

2.N

B Visumā izplatītākais elements

3.Al

C Atmosfērā izplatītākais elements

4.O

D Hidrosfērā izplatītākais metāls

5.Na

E Hidrosfēras izplatītākais elements



Vieta atbildēm:


Ķīmiska elementa simbola Nr.

Izplatības dabā burts

1.

B

2.

C

3.

A

4.

E

5.

D