Mācību modelis WebQuest projektu īstenošanai mācību stundās ķīmijā

Mācību modelis WebQuest projektu īstenošanai mācību stundās ķīmijā

Projekta sagatavošana

Darba apraksta izveide

Veicot WebQuest projektu, skolēniem ir nepieciešams atbalsts – skolotāja izstrādāts darba apraksts. Tajā tiek norādīti darba uzdevumi un to izpildes gaita, galvenie darbam noderīgie informācijas avoti, projekta izpildes un prezentēšanas veids, kā arī vērtēšanas kritēriji. Tas palīdz skolēniem pieņemt lēmumus sarežģītās situācijās, bet skolotājam – organizēt mācību vidi skolēnu sadarbībai, patstāvīgai zināšanu, prasmju un jaunas pieredzes apgūšanai. Ja zināšanu apguvi skolotājs rūpīgi plāno, uzdevumu skolēni risinās aktīvi un sekmīgi. H. Mozers piedāvā šādu WebQuest projekta darba apraksta struktūru.

Virsraksts

Formulē saistošu un pēc iespējas motivējošāku projekta virsrakstu. Taču vienlaicīgi tam jāatspoguļo projekta saturs.

Ievads

Formulē saistošu un pēc iespējas motivējošāku projekta virsrakstu. Taču vienlaicīgi tam jāatspoguļo projekta saturs.

Uzdevums

Izvirzītās problēmas sekmīgai risināšanai vispirms ir nepieciešams formulēt pamatuzdevumu. Tam jābūt saprotamam, izpildāmam (jāņem vērā skolēnu spējas) un interesantam, pat tādam, kas pārsteidz. Piemēram, pamatuzdevums ir virkne jautājumu uz kuriem jārod atbilde, konkrēta problēma, kura jāatrisina vai viedoklis, kurš jāaizstāv utt. Pētāmajai problēmai jābūt nozīmīgai no izziņas viedokļa. Izpildot pamatuzdevumu, tiek sasniegts mērķis – veikts lielisks WebQuest. Pamatuzdevumu jāformulē pietiekoši konkrētu. Ja tas būs par plašu, iespējams, grupa nestrādās mērķtiecīgi, ja par šauru – trūks patstāvīguma un radošuma.

Pamatuzdevumu skolotājs dala sīkākos, pakārtotos uzdevumos. Projekta izpildes gaitā tos skolēni apspriedīs grupās un vienosies ar skolotāju par izmaiņām. Šos uzdevumus var izstrādāt arī paši skolēni. Pakārtotajiem uzdevumiem jābūt jēgpilniem un tādiem, lai katrs grupas dalībnieks var izvēlēties savām sekmēm un interesēm tīkamu darbu. Plānojot darbu, skolotājam vienmēr jābūt padomā papildus uzdevumi skolēniem, kas ar darbu tiek galā ātrāk kā citi.

WebQuest mācību modelis nosaka, ka skolotājs rada situāciju, kurā skolēni, patstāvīgi strādājot, efektīvi izmanto informācijas meklēšanu, analīzi, vispārināšanu, sintēzi (atsevišķo daļu apvienošanu vienā veselā), novērtēšanu un interpretēšanu (Dodge). Tātad skolotājs izvirza uzdevums, lai darbs ar informāciju galvenokārt atbilstu Blūma izziņas procesu taksonomijas augstākajiem līmeņiem (skat. attēlu). Šajā gadījumā skolēnu darba rezultāts nav līdz galam prognozējams.

bluma_taksonomija

WebQuest didaktiskajai pieejai neatbilst testu aprēķinu uzdevumu un krustvārdu mīklu un citu uzdevumu risināšana, ja to veikšana aprobežojas tikai ar zināšanu reproducēšanu – faktu atprasīšanu un ar tiem saistīto zināšanu noskaidrošanu. Šajos gadījumos pareizās atbildes un rezultātus skolotājs jau ir paredzējis pirms darba uzsākšanas. Pastāv bažas, ka skolēni vairs nepapildina zināšanas, atklājot jaunas likumsakarības un veidojot patstāvīgas interpretācijas. Testam pilda zināšanu novērtēšanas lomu, piemēram, http://home.pages.at/coconutonair/. WebQuest nav arī informācijas meklēšana internetā, lai atbildētu uz jautājumu ar „Jā” vai „Nē”, noskaidrotu, piemēram, „Kā sauc skolas direktoru?” vai darba lapas aizpildītu pēc noteikta parauga, izmantojot rokasgrāmatas. Par WebQuest uzdevumus to var uzskatīt, ja projekta īstenošanā nepieciešama produktīva pašu skolēnu aktivitāte, kas sniedzas ārpus uzdevuma izpildes rutīnas. Piemēram, izmantojot rokasgrāmatas datus, tiek izveidota datu bāze, kas internetā tiek piedāvāta lietošanai arī citiem interesentiem.

Kā liecina pieredze, projektu aprakstu izstrādē skolotājiem galvenās grūtības sagādā rosinošu darba uzdevumu formulēšana un skolēnu aktivitāšu izvēle. Skolotāji var adaptēt citu kolēģu internetā publicētos WebQuest projektus, taču jāatceras, ka tie jāvērtē kritiski. Mācību procesu nedrīkst pārvērst tikai par mācību satura reproducēšanu. Ja neizdodas atrast adaptējamu projekta aprakstu, uzdevumu formulēšanā pietiekoši radošiem jābūt pašiem skolotājiem.

WebQuest projektā jāplāno tematam piemērotas aktivitātes. Šo izvēli ietekmē arī paveiktā darba prezentēšanas veids. H. Mozers norāda, ka WebQuest projektu īstenošanai iespējams izmantot dažādas aktivitātes:

  • zināšanu papildināšanai noder reproducēšana, apkopošana, ziņojuma izveide, veidošana un plānošana;
  • problēmu risināšanas projektos noder problēmsituāciju risināšana, mīklainu notikumu noskaidrošana, novērtēšana un eksperimentēšana.

Reproducēšana ir aktivitātes veids, kurā jāatrod, pareizi jāizprot un jāattēlo informācija. Piemēram, tas var būt notikuma atstāstījums, konspektīvs izklāsts attēla vai numurētu tēžu veidā. Jārūpējas, lai tiktu izmainīts informācijas izklāta veids jeb „formāts”.

Apkopošanas gaitā no dažādiem informācijas avotiem tiek veidots temata kopsavilkums. Analizēta un sistematizēta tiek gan elektronisko, gan drukāto avotu informācija. Bieži jāanalizē un jānovērtē pavisam atšķirīga, vai pat pretrunīga dažādu avotu informācija un papildus jāatrod atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Ziņojuma izveide ir iedomāts žurnālista uzdevums – savākt informāciju par notikumu, noskaidrot notikuma apstākļus un izvedot reportāžu. Skolēniem jāveic publicistisks pētījums. Reportāžā objektīvi izklāsta dažādus, dažkārt pat pretrunīgus viedokļus, jāprot nodalīt faktus un viedokļus. Reportāžas veidošanai parasti izvēlas aktuālus vai vēsturiskus notikumus, piem., Titānika bojāeja.

Veidošana. Skolēni mācās, veidojot radošu, māksliniecisku darbu, piemēram, veidojot vai stāstot, dzejot vai zīmējot, uzņemot video vai komponējot dziesmu. Darbus ieteicams publiskot, tas sekmē skolēnu radošumu un padara nozīmīgāku izvirzīto mērķi.

Plānošana. Vadoties no darba aprakstā dotajiem norādījumiem skolēni izstrādā notikuma plānu, piemēram, plāno ceļojumu, izmantojot dažādus informācijas avotus. Ja iespējams, tos arī īsteno, piemēram, plāno Camera Obscura, kuru pēc tam izveido un izmanto fotografēšanai.

Problēmsituāciju risināšana. Lai atrisinātu problēmuzdevumu, jāveic problēmas analīze un jāmeklē risinājumi. Analīzi veic, meklējot informāciju avotos, pētot parādības, atklājumus un faktus. Svarīgi, lai skolēni analizētu dažādus problēmas atrisināšanai noderīgus aspektus. Šādi tiek noskaidrotas lietu un faktoru savstarpējā mijiedarbība. Problēmuzdevumu piemēri: „Kādas slimības pārnēsā mājdzīvnieki?”, pie tam katra skolēnu grupa izvēlas citu mājdzīvnieku un „Kāpēc izmira dinozauri?”

Mīklainu notikumu noskaidrošana. Projekta uzdevums šajā gadījumā ir noskaidrot mīklaina notikuma noslēpumu. Skolēni labprāt izvēlas detektīva lomu, lai atklātu šādus mīklainus notikumus vai noslēpumus. Piemēram, jānoskaidro simbolu jēga, kas iegravēti uz izrakumos atrasta acteku naža. Cits piemērs: jānoskaidro vēstulē aprakstītais maršruts, kur nav norādītas pilsētas, bet tikai aprakstīti tajās esošie kultūras un vēstures objekti.

Novērtēšana. Šajā gadījumā skolēniem tiek piedāvāts konflikts. Lai to analizētu, ir svarīgi apzināt dažādus argumentus un viedokļus. Skolēniem jāveido savs skatījums un jāprot to pamatot. Piemēram, jauna kuģu termināla celtniecība, jāanalizē dažādi lēmumu pieņemšanu ietekmējošie faktori.

Eksperimentēšana. WebQuest projektos iespējams veikt mazus eksperimentus, piemēram, vēja novērojumus, vielu ķīmiskās reakcijas. Eksperimenti noder, lai labāk izskaidrotu parādības un saprastu to būtību. Svarīgi, ka šādi skolēni gūst apstiprinājumu pašu izvirzītajām hipotēzēm un atrastajiem faktiem. Nelielus eksperimentus un praktiskos pētījumus parasti veic dabaszinātnēs, taču tos iespējams īstenot arī sociālo zinību priekšmetos, piemēram, veicot klasesbiedru aptauju, iespējams noskaidrot brīvā laika pavadīšanas veidus vai mājasdarbu pildīšanas laiku.

Norise

Darba aprakstā norāda, kas skolēniem jādara projekta īstenošanas gaitā, piemēram,

  • darbu plānošanas kārtību,
  • darba formas – grupu lielumu un skaitu, laiku utt.,
  • iespējamās skolēnu lomas un pienākumus,
  • veicamo darbu secību,
  • darbu izpildes un prezentēšanas termiņus,
  • prezentēšanas veidu un nepieciešamību projekta darbu publiskot.

Piemēram:

  • Skolēni dalās darba grupās un pēta atsevišķus dinozauru izmiršanas aspektus un noslēgumā klasē tos prezentē. Darbā izmanto aprakstā norādītos informācijas avotus.
  • Katra grupa izvirza ekspertu, kas līdz nedēļas nogalei pa e-pastu iesniedz rakstisku ziņojumu.
  • Pēc grupu darba pabeigšanas, katra grupa veido gala ziņojumu un deleģē pārstāvi, kuri koordinē darbu prezentēšanu tīklā.
  • Projekta noslēgumā visa klase prezentē rezultātus. Jāizveido secinājumi publicēšanai interneta tīklā.

Avoti

Priekšmeta apguvei atvēlētais laiks jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. WebQuest mācību modelī tāpēc tiek akcentēta nevis informācijas meklēšana, t.i., interneta lietošanas prasmju apguve, bet gan informācijas apstrāde – tās analīzei, sintēzei un jaunu zināšanu attīstīšanai. Šādai pieejai ir vairāki iemesli.

Mācību darbam noderīgas un kvalitatīvas interneta informācijas atrašana parasti ir sarežģīta, darbietilpīga un laikietilpīga. Skolēni pietiekoši labi patstāvīgi neprot šo informāciju meklēt. Pastāv pārslodzes draudi interneta informācijas „pārpilnības” dēļ, bet interneta meklēšanas dienestu rezultāti dažkārt var būt kaitinoši un pat dezorganizēt darbu. Skolēniem trūkst prasmju, novērtēt atrastās informācijas ticamību. Arī informācijas secība interneta materiālos bieži nav lineāra. Gadījumos, kad izmanto hipersaites, var zaudēt spēju noteikt atrašanās vietu.

Grūtības skolēniem sagādā nepieciešamība strādāt ar interneta informāciju mērķtiecīgi, neatlaidīgi un pašdisciplinēti. Informācijas meklēšanu traucē arī blakusintereses. Skolēnu darba pieredzi interneta vidē var raksturot ar tā saukto „tauriņa efektu”. Skolēns savu aktuālo šī brīža vajadzību vadīts, šķir interneta vietnes citu pēc citas, īpaši neiedziļinoties to saturā. Bieži skolēniem ir ļoti plašas IT zināšanas, taču jāatzīst, ka tās bieži ir virspusējas un fragmentāras.

Skolotājam rūpīgi jāizvērtē, jāatlasa un projekta aprakstā jānorāda tikai daži, skolēnu darbam visnoderīgākie informācijas avoti. To saturam ir jābūt saprotamam skolēniem. Ja WebQuest ietver lomu spēles elementus, informācijas avotus izvēlas noderīgus katrai lomai. Informācijas avotu norādes ieteicams pa­pil­di­nāt ar īsām satura anotācijām un, ja nepieciešams, ar metodiskajām piezīmēm par to izmantošanu.

Noderīga informācija var būt dažādos informācijas avotos: interneta resursos, mācību priekšmeta un citās mācību grāmatās, vārdnīcās, preses izdevumos, brošūrās, filmās vai kompaktdiskos. Vēlams, lai skolēniem piedāvātie informācijas avoti būtu dažādi un informācija autentiska.

Interneta informācija nav jāuztver kā ekskluzīva. Taču interneta iespējas netiek arī noniecinātas – tajā prasmīgi atrastai informācijai ir vairākas priekšrocības. Tā ir:

  • aktuāla – daudzi interneta materiāli nav atrodami grāmatās un citos drukātajos izdevumos, jo tiem ir ilgs sagatavošanas laiks izdošanai.
  • globāla – iespējams piekļūt visā pasaulē internetā publicētai informācijai;
  • daudzveidīga un uzskatāma – tā satur ne tikai tekstu, bet arī tabulas, shēmas, attēlus, videofragmentus un skaņas ierakstus, animācijas, simulācijas utt.
  • autentiska, tā nav pedagoģiski adaptēta;
  • uzskatāma – internetā publicēto konfliktu un notikumu atspoguļojumu bieži papildina arī aculiecinieku un ekspertu viedokļi un lasītāju komentāri.
  • interaktīva – iespējams uzzināt ekspertu un citu lasītāju viedokļus;
  • multimediju materiālus var viegli izmantot datorprezentācijās.

Darba aprakstā norādītajiem informācijas resursiem jābūt pieejamiem skolēniem klasē, bibliotēkās vai internetā, nepieciešamības gadījumā skolotājs tos nokopē vai skenē. Pareizi izvēloties interneta un tradicionālo drukāto informācijas avotu attiecību, darbs būs visiem grupas dalībniekiem, ne tikai tiem, kuriem klasē būs pieejams dators. Šādi iespējams novērst situāciju, ka visi pēkšņi vēlas tiešsaistē strādāt ar interneta informāciju.

Darba aprakstā norāda, ka papildus informācijas avotus skolēni var meklē arī paši, piemēram, ar interneta meklēšanas dienestiem, ja darba aprakstā norādītie infor­mā­cijas avoti ir sekmīgi apgūti. Skolēniem ļauj pašiem izlemt, kuros gadījumos informāciju lietderīgi meklēt internetā un kuros – rokasgrāmatās vai citos infor­mā­cijas avotos. Lai darbs būtu produktīvāks, skolotājs darba aprakstā var norādīt meklēšanai noderīgus atslēgvārdus.

Līdz ar informācijas avotu norādīšanu, būtiskākais plānošanas darbs ir paveikts. Iepriekšminēto sadaļu informāciju ieteicams uzrakstīt vienkopus un, to rediģējot, pašu uzmanību pievērst satura viengabalainumam un konkrētumam.

Vērtēšana

Aprakstā precīzi norāda vērtēšanas kritērijus un to vērtības. Vērtēts tiek gan darba produkts – skolēnu sagatavotās prezentācijas saturs un noformējums, gan skolēnu sadarbība projekta izstrādes gaitā, gan darba prezentēšana.

Piemēram, grupu darbu var vērtēt pēc šādiem kritērijiem.

  • Vai sniegtas atbildes uz jautājumiem?
  • Cik laba bija sadarbība grupā?
  • Vai ievērots atvēlētais laiks?
  • Vai informācijas avoti pietiekoši izvērtēti?
  • Cik skaidrs un atraktīvs ir grupas ziņojums?
  • Vai grupa ir strādājusi patstāvīgi vai arī bija nepieciešams daudz palīdzība.

Darba vērtēšanai var izvēlēties dažādus kritērijus – tie atkarīgi no darba uzdevuma un rezultātu prezentēšanas veida. Pieredze liecina, ka pārāk liels kritēriju skaits apgrūtina vērtēšanu. Maksimālais baļļu skaits atsevišķiem kritērijiem var atšķirties. Vērtēšanas kritērijus, to raksturojumu un vērtības ērti ir norādīt tabulas veidā. Ja paveikto darbu vērtē ar atzīmi, norāda skalu baļļu pārrēķināšanai par atzīmi.

Piemērs:

Ļoti labi/labi Viduvēji Nepietiekami Maksimālais punktu skaits
1. Satura pareizība un pilnīgums
Visi temata jautājumi izklāstīti pareizi un pilnīgi. Pietiekoši izklāstīti svarīgākie jautājumi. Trūkst svarīgākā informācija vai tā nav pareiza. 7
2. Sadarbība grupā, daudzveidīga mediju izmantošana
Visu laiku darbs veikts sadarbojoties, palīdzot viens otram. Meklēta informācija visos pieejamos medijos. Sadarbība vairumā gadījumos, izmantoti dažādi avoti. Bieži strādāts savrup, veikti blakusdarbi, izmantoti daži avoti. 4
3. Noformējums un prezentācija
Prasmīgs nofor­mē­jums un pārlie­ci­noša prezen­tācija. Brīva uzstā­šanās, nezau­dējot pamat­domu. Bagāts ilustra­tīvais materiāls. Veiksmīga prezen­tācija, trūkumi uzstā­joties un/vai satura izklāstā. Trūkumi uzstājoties un/vai satura izklāsta secībā. 4

Pretstatā WebQuest vērtēšanas pieredzei ASV skolās, kur skolēnu sasniegumus vērtē ar atzīmi, H. Mozers par nozīmīgāku uzskata aprakstošu sasniegumu vērtējumu – diferencētu, kvalitatīvu skolēna darbu izvērtējumu.

Noslēgums

Šī darba apraksta sadaļa ietver papildus informāciju:

  • Rezultāti. Īsi un precīzi raksturo galvenās zināšanas un prasmes, kas tiek apgūtas, veicot WebQuest. Noslēgums saturiski ir saistīts ar ievadu.
  • Informācijas avoti. Norāda projekta apraksta izveidē izmantotos informācijas avotus, ja adaptēts ir internetā publicēts WebQuest projekta apraksts vai tā daļas.
  • Metodiskās piezīmes. Raksta citiem pedagogiem adresētas piezīmes un rekomendācijas, ja tie vēlētos izmantot šo projektu. Šīs norādes var izmantot, veidojot jaunus WebQuest darba aprakstus un analizējot jau esošos.

Esam iepazinušies ar projekta apraksta sadaļām, to saturu un svarīgākajiem apraksta izveides norādījumiem. Minētais darba apraksta iedalījums sadaļās ir noderīgs arī no projekta izpildes viedokļa. Skolēniem darba apraksts noder par „pieturas punktiem” darba sekmīgai veikšanai.