GIMP 2.6

a

2. ATTĒLU APSTRĀDES PAMATPRINCIPI

2.2. Digitālais attēls

1.2.1.Digitālā attēla izmantošanas iespējas

Digitāls attēls var būt gan vektorgrafikas, gan rastrgrafikas, taču parasti šo terminu attiecina uz rastrgrafikas attēliem.

Digitālu attēlu, piemēram, var iegūt:

  • uzņemot fotogrāfiju vai video ar digitālo fotoaparātu, videokameru vai mobilā tālruņa kameru;
  • ieskenējot zīmējumu ar skeneri;
  • uzzīmējot, izmantojot atbilstošas ievadierīces un programmatūru, piemēram grafisko planšeti un GIMP.

Digitālos attēlus var:

  • ievietot prezentācijās:


  • ievietot teksta dokumentos:


  • izdrukāt;
  • nosūtīt pa e-pastu;
  • publicēt internetā:


  • ierakstīt kompaktdiskā.

1.2.2. Datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipi

Digitālos attēlus, izmantojot datorprogrammas, var dažādi apstrādāt, piemēram, lai:

  • veiktu attēlu korekciju, uzlabojot to kvalitāti;
  • ar dažādu efektu palīdzību mākslinieciski pārveidotu;
  • rediģētu attēlus;
  • izveidotu jaunus attēlus;
  • sagatavotu attēlus publicēšanai internetā.

Attēlu uzlabošana

Ar korekcijas rīku palīdzību var uzlabot attēlu kvalitāti, piemēram:

  • uzlabot kontrastu:












  • tumšu attēlu padarīt gaišāku un otrādi:













  • mainīt attēla krāsu gammu:


  • novērst sarkano acu efektu:


Māksliniecisko efektu izmantošana

Parasti attēlu apstrādes datorprogrammas piedāvā arī dažādus attēla pārveidošanas efektus, piemēram:

  • tekstūras:


  • eļļas gleznas:


  • stikla:


Attēlu rediģēšana

Attēla rediģēšanas rīki ar attēlu ļauj veikt, piemēram, tādas darbības kā:

  • attēla izmēru samazināšanu;

  • nevajadzīgo attēla malu apgriešanu:



  • objektu dzēšanu no attēla:


  • zīmētu vai teksta objektu pievienošanu:


Jaunu attēlu veidošana

Jauni attēli, piemēram, var tikt izveidoti:

  • izmantojot zīmēšanas rīkus:











  • apvienojot vairākus attēlus vai to daļas vienā attēlā:


  • apvienojot attēlus animācijā.

Attēlu sagatavošana publicēšanai internetā

Lai attēlu publicētu internetā, var būt nepieciešams veikt tā apstrādi, piemēram:

  • saglabāt citā, tīmeklim piemērotā formātā;
  • samazināt attēla izmērus;
  • izveidot uz attēla hipersaišu apgabalus;
  • izveidot attēlā caurspīdīgus apgabalus;
  • izveidot animācijas.

1.2.3.Digitālā attēla veidošanās principi

Digitālo attēlu veido taisnstūra matrica, kas sastāv no pikseļiem (pixels).

Tā piemērā redzamais attēls sastāv no pikseļiem:


Katra pikseļa atrašanās vietu attēlā nosaka tā adrese – rindas un kolonnas numurs.

Informācija, kas par katru pikseli tiek glabāta, ir tā krāsa. Pikseļiem pašiem par sevi nav izmēra.

1.2.4.Attēla izšķirtspēja

Attēla grafisko izšķirtspēju nosaka pikseļu blīvums, un to parasti mēra pikseļos uz collu (1 colla ir 2,54 cm) vai punktos uz collu (dots per inch – dpi).

Lai labāk redzētu atšķirību starp dažādas izšķirtspējas vieniem un tiem pašiem attēliem, aplūkosim vienu un to pašu bildi, kurā katrs nākamais attēls ir veidots no četras reizes vairāk pikseļiem:


Augstākas izšķirtspējas attēlā labāk ir redzamas sīkākas detaļas un krāsu pārejas ir pakāpeniskākas.

Attēla izšķirtspēju nosaka digitālā attēla veidošanas procesā, piemēram, fotografēšanas laikā ar digitālo kameru, ieskenējot ar skeneri vai attēlu apstrādes programmā.

Izšķirtspējas izvēle ir atkarīga gan no izmantotās tehnikas iespējām, gan digitālā attēla izmantošanas mērķiem. Tā, piemēram, poligrāfijā labas kvalitātes attēla nepieciešamā izšķirtspēja ir vismaz 300 pikseļu uz collu, bet monitoram – 72 pikseļi uz collu.

Ja attēla izšķirtspēju maina attēlu apstrādes programmā, jāņem vērā, ka:

  • palielinot izšķirtspēju jau esošam attēlam, tā detaļu kvalitāte neuzlabojas – dators nevar iegūt jaunu informāciju, tikai ievietot jaunus pikseļus, kuru krāsa nodrošina vienmērīgu krāsas pāreju starp jau esošajiem pikseļiem;
  • samazinot izšķirtspēju, programma pēc noteikta algoritma izņem „liekos” pikseļus.