Karbonskābes un to esteri

Karbonskābes un to esteri (D. Cēdere)

4. Karbonskābju fizikālās īpašības

Karbonskābēm viršanas temperatūras ir augstākas nekā alkanoliem ar līdzīgu molekulmasu. Butānskābe virst 164 °C temperatūrā, bet pentanols-1 jau 138 °C temperatūrā. Tas izskaidrojams ar to, ka karbonskābes no šķidrā agregātstāvokļa tvaika stāvoklī nonāk dimēru veidā. Šādas karbonskābju ²dubultmolekulas² rodas, veidojoties divām starpmolekulārām ūdeņraža saitēm:

sk udsaite

Karbonskābēm augstāka viršanas temperatūra ir tāpēc, ka nepieciešama lielāka enerģija, lai no šķidrās fāzes gāzveida fāzē nonāktu šādas dubultmolekulas. Alkānskābes ar desmit un vairāk oglekļa atomiem molekulā un arēnkarbon­skābes istabas temperatūrā ir cietas vielas. Karbonskābju šķīdību ūdenī, līdzīgi kā citiem skābekli saturošiem savieno­jumiem, nosaka spēja veidot ūdeņraža saites ar ūdens molekulām. Karbonskābju dimēri ūdens šķīdumā sadalās. Ūdeņraža saites veidojas starp skābes un ūdens molekulām:

sk ar ud
Nepolāros šķīdinātājos šķīst visas karbonskābes. Zemāko karbonskābju šķīdību nepolāros šķīdinātājos var izskaidrot ar to, ka nepolāros šķīdinātājos tās pastāv “dubultmolekulu” veidā, kuras praktiski ir nepolāras.

Karbonskābes ir bez krāsas. Zemākajām karbonskābēm ir asa smarža. Butānskābei (sviestskābei) ir nepatī­kama smaka, kāda piemīt vecam sviestam.