Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

3. Kopsavilkums

Obligāto rezervju prasības ir viens no monetārās politikas instrumentiem, tas ir noteiktais apjoms procentos no piesaistītajiem nebanku noguldījumiem (noguldījumiem no fiziskām un juridiskām personām), kurus komercbankām jāglabā Latvijas bankas kontā, tos glabā latos (LVL).

 

 Centrālā banka regulē rezerves prasību palielinājumu vai samazinājumu, piemēram, pārmērīga kreditēšanas apjomu pieauguma apstākļos rezervju norma vai rezervju bāze tiek paaugstināta, lai tādējādi mazinātu kreditēšanai pieejamo resursu apjomu un uzkrātu lielākas rezerves nākotnei. Savukārt kreditēšanas apjomu pieauguma tempu pārmērīga krituma apstākļos rezervju norma tiek samazināta, lai palielinātu bankām brīvi pieejamo resursu apjomu, ko tās var lietot kreditēšanai.

 Kopējo naudas piedāvājumu Latvijā veido skaidrā nauda un iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās. Naudas piedāvājuma rādītāji tiek klasificēti atkarībā no noguldījumu veida un likviditātes. Plašākais naudas piedāvājuma rādītājs Latvijā ir plašā nauda M2X. Tā ļauj novērtēt kopējo tautsaimniecībā apgrozībā esošo naudas daudzumu, kuru veido skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs), kā arī visi iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi. Plašajā naudā M2X tiek ietverti arī iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu ārvalstu valūtā veiktie noguldījumi, jo ārvalstu valūta Latvijā tiek lietota bez ierobežojumiem.