Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

4. Pretinflācijas pasākumi

 Pretinflācijas pasākumi ietver gan ienākumu politiku, kas saistīta ar pieprasījuma regulēšanu, gan naudas un kredīta politiku, kas saistīta ar naudas masas pieauguma regulēšanu tautsaimniecībā. Lai samazinātu inflāciju, valdībai ir jāveic pasākumi pieprasījuma samazināšanai. To var izdarīt, samazinot valdības izdevumus, palielinot nodokļus, lai samazinātu gan patērētāja, gan uzņēmēja naudas ienākumus. Radikāls pasākums inflācijas apkarošanai, ir cenu un darba algas iesaldēšana. Taču šis pasākums ir nepopulārs gan strādājošo, gan uzņēmēju vidū. Šeit ir iespējamas kļūdas, jo ir visai grūti noteikt robežas, kad cenu bloķēšana jūtami neietekmēs ražošanas apjoma samazināšanos. Būtiskākie inflācijas ierobežošanas pasākumi ir saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgu un produktivitāti, kā arī konkurences politiku. Izaicinājumi enerģētikas sektorā, savukārt ir saistīti ar nepieciešamību samazināt paredzamo cenu kāpuma iespaidu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kur liela loma ir energoefektivitātes paaugstināšanai, kas ļautu ierobežot enerģijas patēriņu, kā arī ar iespaidu, ko uz Latvijas enerģijas cenām un ražojošā sektora attīstību atstās ES vides aizsardzības plāni un direktīvu interpretācija. [17; 4.28-29lpp]

 Naudas apgrozības sfērā pretinflācijas pasākumi saistās ar naudas masas tempu pieauguma regulēšanu. Tas nozīmē, ka tiek noteikts naudas masas maksimālais pieauguma apjoms un šī limita robežas. Centrālā banka regulē naudas masas izmaiņas apgrozībā. Monetārie jautājumi viennozīmīgi arī ir būtiski cenu stabilitātes mērķa sasniegšanai, un inflācijas ierobežošanas politika balstās uz Latvijas Bankas īstenoto monetāro politiku – stingru lata kursu, atbilstošiem monetāriem pasākumiem (rezervju normas, refinansēšanas likmes u.c.).[17; 4.28-29lpp]

 Ne vienmēr tikko minētie pasākumi var palielināt/samazināt izmaksu inflāciju, jo ar fiskālo un monetāro politiku valdība un centrālā banka var palielināt/samazināt tikai iekšējos izmaksu inflācijas izraisītājus. Ietekmējot izmaksu inflācijas ietekmējošos ārējos un iekšējos faktorus var samazināt/palielināt izmaksu inflāciju, tā tad, izmaksu inflācijas samazināšanas/palielināšanas pasākumi ir pasākumi, kas ietekmē iepriekšminētos faktorus, kas palielina izmaksu inflāciju.

1. tabula. Izmaksu inflācijas palielināšanas pasākumu atkarībā no izmaksu inflācijas izraisītāja

Faktors

Izmaksu inflācijas palielināšanas pasākumi

Nodokļu pieaugums, kas jāsamaksā kā uzņēmējiem, tā patērētājiem

Ierobežojoša fiskālā politika (valdība attiecīgajiem nodokļiem palielina likmes)

Darbaspēka kā ražošanas resursu sadārdzināšanās

Tiek stimulēts patēriņš ar kreditēšanu vai citiem instrumentiem, kas paaugstina cenas, un darbinieki spiež darba devēju pacelt algas. Nodarbinātība ir virs pilnas nodarbinātības, kas atļauj darba ņēmējiem pieprasīt algu paaugstinājumu

Pašmājas ražoto izejvielu, materiālu, komunālo pakalpojumu cenu kāpums

Neveicinot konkurenci tirgū, neveicinot energouzņēmumu iekārtu nomaiņu, tā samazinot to produktivitāti un palielinot enerģijas zudumus

Ražošanas efektivitātes pazemināšanās, kas palielina izmaksas

Uzņēmuma vadība amortizācijas atskaitījumus regulāri novirza citiem mērķiem, kas nedod atdevi. Neatjauno ražošanas iekārtas. Kredītiestādes nekreditē uzņēmumus, aizdevumu procentu likmes ir augstas.

Kredīta procentu likmju kāpums

CB samazina apgrozībā esošās naudas masas daudzumu

Ievedmuitas paaugstināšana importa precēm

Valdība veic izmaiņas normatīvos aktos, kas ļauj celt ievedmuitu

Nacionālās valūtas apmaiņas kursa pazemināšana

Devalvējot nacionālo valūtu

Dabas untumi, kas sadārdzina lauksaimniecības produktu ražošanas izmaksas un cenas

Uzņēmumiem neapdrošinot savus pamatlīdzekļus un citus aktīvus

Importa resursu cenu kāpums, ievedamo energoresursu, materiālu, ķimikāliju augstākās cenas, kas skar visu tautsaimniecību, nosakot vispārējo cenu pieaugumu

Valdībai neveidojot labus ārpolitikas sakarus ar attiecīgajām valstīm. Neveicinot zinātnes attīstību, neradot labvēlīgu vidi atkarības samazināšanai. Nerealizējot valsts ilgtermiņa mērķus.

Citu valstu eksportmuitu paaugstināšana

Eksporta valsts valdība veic izmaiņas normatīvos aktos, kas ļauj celt ievedmuitu

Ārzemju valūtas kursa paaugstināšana, kas liek pieaugt visu importēto produkcijas veidu un pakalpojumu cenām

Devalvē nacionālo valūtu, vai attiecīgā valsts revalvē savu nacionālo valūtu attiecībā pret mūsējo

Jāpiebilst, ka izmaksu inflācijas palielināšanas pasākumi ir pretēji pasākumiem, kas tiek ieviesti, lai samazinātu izmaksu inflāciju.

Piemērs. Iedomāta situācija kādā valstī – valsts ir 100% atkarīga no importa energoresursiem, jo šajā valstī nav bagātīgu energoresursu. Valdība ir uzlikusi augstu nodokli energoresursu patēriņam (piem., 30%). Energoresursu deficīta dēļ importētājvalstis dubulto energoresursu cenu. Valstī rodas inflācija, precīzāk, izmaksu inflācija. Nepieciešams samazināt izmaksu inflāciju, kas radusies būtiskā energoresursu sadārdzinājuma dēļ. Valdība var tikai samazināt nodokļus energoresursiem, bet tā nevar ietekmēt energoresursu iepirkšanas cenu. Tā tad veiksmīga valsts ārpolitika ilgtermiņā var daļēji noteikt importējamo energoresursu cenu. Kā arī valstij jādomā par atkarības mazināšanu no energoresursiem.

 Latvija importē divreiz vairāk elektroenerģiju nekā tā importē. [10]

Elektroenerģijas cena ir atkarīga no daudziem faktoriem, kas ir redzami nākamajā attēlā.

Elektrības Cenu Veidošanās

Attēls. Elektroenerģijas cenas veidošanās [15]

Latvijā, ne tikai gāzes cena, CO2, ūdens pietece Daugavā, elektroenerģijas imports un tirdzniecības izmaksas nosaka elektroenerģijas cenu, bet arī konkurence elektroenerģijas tirgū – Latvenergo ir vienīgais lielais elektroenerģijas uzņēmums Latvijā, kas piegādā elektroenerģiju, tā tad konkurences nav. Attīstot Latvijā jaunu elektroenerģijas ražojošu uzņēmumu, ir iespējams ietekmēt elektroenerģijas cenas, tā novēršot vienu no izmaksu inflācijas rašanās iespējamajiem cēloņiem!

Situācija tirgū var radīt algu pieaugumu. Šo faktoru var ietekmēt ar fiskālo un monetāro politiku. Nākamajā attēlā ir redzams, ka Latvijā darbaspēka resursu cenas gadu no gada ļoti strauji pieauga, tā radot labvēlīgus apstākļus izmaksu inflācijai.

Algu pieaugumi

Attēls. Algu pieaugumu tempi Latvijā no 2005.-2009.g. pret iepriekšējo gadu (%) [9]