Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

4. Pieprasījuma un izmaksu inflācijas atšķirības

Kopējā pieprasījuma pieauguma rezultātā notiek AD1 līknes nobīde pa labi uz stāvokli AD2. Tā sekas ir cenu līmeņa kāpums no P1 uz P2 un reālā IKP apjoma palielinājums no Q1 uz Q2. Lai samazinātu cenu līmeni, vajadzētu panākt AD līknes nobīdi pa kreisi. To var izdarīt, īstenojot ierobežojošu fiskālo un monetāro politiku. Tātad ir jāsamazina valdības izdevumi, jāpalielina nodokļi un jāsamazina naudas piedāvājums. (2. attēls). [2]

Pieprasījuma Izmaksu Inflācija

Pieprasījuma inflācija  Izmaksu inflācija

2. attēls. Pieprasījuma un izmaksu inflācijas grafiku atšķirība. [2]

· Ražošanas izmaksu pieauguma rezultātā notiek AS1 līknes nobīde pa labi uz stāvokli AS2. Tā sekas ir cenu līmeņa kāpums no P1 uz P2 un reālā IKP apjoma samazinājums no Q1 uz Q2. Ja Q1 ir potenciālais IKP līmeni un valdība un centrālā banka neveiks stabilizācijas politiku, ekonomika pamazām piemērosies jaunajiem apstākļiem – pie ražošanas līmeņa un nodarbinātības, kas zemāki par potenciālo līmeni, cenas pamazām samazināsies, ražošanas apjoms atgriezīsies punktā Q1P1, taču šis process būs ilgs un sociāli sāpīgs. [2]

Ja pieprasījuma inflācijas variantā cenu celšanās raksturojamas kā sekas, tad izmaksu inflācijas būtībā ir cēlonis, kas spiež Centrālo Banku emitēt papildus naudu, palielinot tā masu.
Izmaksu inflācijas rašanās faktorus var iedalīt divās grupās: iekšējos un ārējos faktoros. [2]

Iekšējie faktori ir šādi:  

1. Nodokļu pieaugums;

2. Darbaspēka kā ražošanas faktora sadārdzināšanās, praktiski darba algas kā ražošanas izmaksu elementa pieaugums. te savijas pieprasījuma un izmaksu inflācija, naudas masas pieaugums kļūst neizbēgams;

3. Ražošanas efektivitātes pazemināšanās; izmaksas aug, jo tehnika fiziski nolietota, jāpērk dārgākas izejvielas utt.;

4. Kredīta procentu kāpums;

5. Ievedmuitas paaugstināšana importa precēm, ko ražo pašu zemē;

6. Dabas untumi, kad neražas dēļ aug lauksaimniecības produktu cenas. Šādai inflācijai ir pārejošs raksturs, jo nākamajā gadā lauksaimniecības produktu cenas var samazināties. [2]

Ārējie faktori ir šādi:

1. Importa resursu cenu kāpums; energoresursu, ķimikāliju sadārdzinājums skars visu tautsaimniecību un izsauks vispārēju cenu pieaugumu. Mūsdienās ir attīstījušies ļoti plaši ārējie sakari, un izmaiņas vienas valsts ekonomikā var būtiski ietekmēt arī citas valsts ekonomiku. Piemēram, laikā no 1973.gada līdz 1976.gadam, kad naftas eksportētājvalstis vairākkārtīgi kāpināja jēlnaftas cenas, daudzās attīstītās valstīs tika izsaukta augsta inflācija un bezdarbs (stagflācija);

2. Citu valstu eksportmuitas pacelšana;

3. Nacionālās valūtas kursa pazemināšana , kas sadārdzina itin visas importpreces. Latvijā kopš 1992.gada novembra pastāv galvenokārt izmaksu inflācija, jo pastāvīgi pieaug cenas komunālajiem pakalpojumiem, elektrībai, tarifi vietējām sarunām u.c., bet darba algas un citi ienākumi ir pārāk zemi, lai izsauktu pieprasījuma inflāciju. [2]

 Kaut gan teorētiski tiek apskatīti divi dažādi inflāciju veidi, taču reālā dzīvē šos divus inflācijas veidus ir ļoti grūti atšķirt vienu no otra. Piemēram, darba algas palielināšana vienlaicīgi var izsaukt pieprasījuma inflāciju, kā arī izmaksu inflāciju. Lai noteiktu, kurš inflācijas veids ir dominējošais, ir jānoskaidro pirmavots, kas izsauc cenu līmeņa vispārēju kāpumu. Piemēram, uzskata, ka izmaksu un pieprasījuma inflācija viena no otras atšķiras vēl ar to, ka pieprasījuma inflācija turpinās tik ilgi, kamēr pastāv pārmērīgi kopējie izdevumi. [2]