Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

1. Pieprasījuma inflācija

Inflācija (no itāļu vārda „inflatio”, kas nozīmē „uzpūšanās”) ir vispārēja cenu līmeņa celšanās noteiktā laika periodā. [1]

Inflācija – naudas pirktspējas krišanos ilgstošā laika periodā. [1]

Inflācija rodas tad, kad ir pieaudzis vidējais cenu līmenis tautsaimniecībā. Ar inflāciju ļoti bieži saprot arī naudas vienības pirktspējas krišanos ilgstošā laika periodā, jo vispārējā cenu līmeņa celšanās pazemina naudas vienības pirktspēju. [1]

Izšķir pieprasījuma un izmaksu inflāciju.


Pieprasījuma inflācija – veidojas gadījumā, kad kopējais pieprasījums pieaug un pārsniedz kopējo piedāvājumu. [7]

Pieprasījuma inflācija – attīstības pamatā ir kopējā pieprasījuma straujš pieaugums (bet pirms tam - ienākuma palielināšanās dažādu iemeslu dēļ), vai naudas masas pieaugums. [3].

Pieprasījuma inflācija rodas palielinoties vispārējiem izdevumiem, kas netiek attiecīgi segti ar preču un pakalpojumu piedāvājuma palielinājumu. Vispārējie izdevumi var palielināties ja:

- Valsts emitē naudu, kura nav segta ar valstī saražotām precēm un pakalpojumiem, lai apmaksātu neatliekamus pasākumus vai projektus, kredīti tiek neefektīvi izmantoti (izsaimniekoti),

- Tirgotāji gaidot inflācijas pieaugumu, cenšas ātrāk izlietot naudu, kas palielina naudas daudzumu apgrozībā. [2]

Pieprasījuma inflācija asociējas ar to, ka preču un pakalpojumu pieprasī­jums pieaug straujāk nekā ekonomikas ražošanas iespējas un pastāvošais piedāvājums nespēj pieskaņoties kopējam pieprasījumam un rezultātā ce­nas palielinās P1 -> P2. [2]

Pieprasījuma inflācijas cēlonis ir tas, ka patērētajiem ir daudz naudas un aug pieprasījums. To inflāciju var samazināt, ja samazina naudas daudzumu vai palielina saražoto preču daudzumu, vai īsteno abus pasākumus. [2]

Vēl viens pieprasījuma inflācijas cēlonis ir pieprasījuma šoks. Ja ekonomikā ir neizmantoti resursi, var palielināt ražošanas apjomu, saglabājot nemainīgu cenu līmeni. Taču, ja pieprasījums turpina pieaugt, bet ekonomikā jau ir iestājusies pilnīga nodarbinātība, ražotāji atbild uz pieprasījuma pieaugumu ar cenu paaugstināšanu. [1]

 Tātad, pieprasījuma pieaugums izraisa cenu pieaugumu. Savukārt cenu pieaugums nosaka noteiktu patērētāju rīcību: strādājošie pieprasa lielākas darba algas, uzņēmēji cenšas segt savus zaudējumus, paaugstinot savu izstrādājumu cenas. Šādi veidojas inflācija, kurā mijiedarbojās pieprasījums un izmaksas, veidojoties inflācijas spirālei (sk. 1.1. att.) Pieprasījums aug, taču piedāvājums paliek nemainīgs (nav iespējas īsa laikā pielāgoties augošam pieprasījumam). Jaunā līdzsvara cena ir augstāka par sākotnējo, tādējādi papīra naudas pirktspēja dramatiski samazinās, kas ir signalizē par inflāciju. Gadījumā, ja pieprasījums un piedāvājums aug proporcionāli, var būt acumirklīga līdzsvara variants. Pieprasījuma pieaugumam bez vilcināšanās seko piedāvājuma pieaugums, rezultātā līdzsvara cena paliek tādā pašā līmenī un pieprasījuma inflācijas nav. [4].

Inflācijas Spirāle

Attēls. Inflācijas spirāles veidošanās [5]