Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

Tautsaimniecība (angl.- national economy) – dažādo valsts saimniecības nozaru, jomu, kā arī cilvēka visa veida darbību savstarpēji saistīts komplekss, vienība. Tautsaimniecība ir vēsturiski izveidojusies ražošanas, maiņas, sadales un patēriņa sistēma noteiktā zemē. [5;487]

Tautsaimniecība, ekonomika – saimniecisko darbību kopums valstī. Atbilstoši ANO pieņemtajai ekonomikas nozaru klasifikācijai visa saimnieciskā darbība ir iedalīta 15 nozarēs, kuras dala divās grupās – 6 ražošanas nozares (lauksaimniecība, zvejniecība, ieguves rūpniecība, apstrādes rūpniecība elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde un celtniecība) un 9 pakalpojumu nozarēs (tirdzniecība, transports, izglītība, veselības aizsardzība, bankas un finanšu starpniecība u.c.). Pakalpojumu nozares Latvijā veido vairāk nekā 60% iekšzemes kopprodukta, attīstītajās pasaules valstīs šis īpatsvars ir vēl lielāks. Ir atvērtā ekonomika, jauktā ekonomika un slēgtā ekonomika.[6;352]

Tautsaimniecības attīstība – valsts tautsaimniecības augšupeja, ko atspoguļo nacionālā kopprodukta u.c. apkopojošo rādītāju pieaugums noteiktā laika periodā. Par tautsaimniecības attīstību liecina kapitālieguldījumu un darba ražīguma palielināšanās, kā arī reālās algas, vispārējā dzīves līmeņa paaugstināšanās. Tautsaimniecības attīstībai ir dažādi nosacījumi: lieli uzkrājumi investīciju finansēšanai, labi izveidota infrastruktūra, augsts tautas izglītības līmenis, zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošana, u.c. [5;487]

Lai saimniekotu, cilvēkam vai cilvēku grupai ir jāpieņem saimniecisks lēmums: kādas lietas, kādā apjomā un laikā ir jāizgatavo vai jāpatērē. Saimnieciskā vienība var būt gan mājsaimniecība, gan arī uzņēmums.[10;11]