Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

6. Neprognozējamās inflācijas ieguvēji

1) Iedzīvotāji, kuru ienākumi nav fiksēti, iegūst no inflācijas tajā gadījumā, ja ienākumu pieaugums pārsniedz inflācijas tempu. No neparedzamas inflācijas iegūst arī tie, kuriem ir iespēja viegli palielināt savus ienākumus, piemēram, juvelieri.

2) Naudas aizņēmēji, ja aizdevumu procentu likme ir mazāka nekā inflācijas temps. Tad iegūst naudas aizņēmējs no šīs starpības, kā arī tie, kuri naudu iegulda vērtīgu mantu (piemēram, automašīnas, dzīvojamās mājas) iegādē vai ražošanas paplašināšanā.

3) Valdība, ja tā ir aizņēmusies naudas līdzekļus iekšējā tirgū uz ilgāku laiku, turklāt ar fiksētu procentu likmi. Aizņēmuma dzēšanas brīdī atmaksājamā summa un procentu maksājumi samazināsies adekvāti inflācijas pieaugumam. Līdzīga situācija var būt ar valsts ārējo parādu tādā gadījumā, ja samazinās nacionālās valūtas kurss vai notiek tā devalvācija. Tad attiecīgi samazinās arī ārējais parāds un ar to saistītie apkalpošanas izdevumi.- devalvācijas gadījumā ārējais parāds nesamazinās, bet gan tieši otrādi – kļūst dārgāks. Par vienu vienību vietējās valūtas ir iespējams nopirkt mazāk vienību ārvalstu valūtas, kurā jāatdod aizņēmums.[2.;318.]

Tātad no neparedzamās inflācijas vieni iegūst, bet citi zaudē. Inflācijas sekas jūt ne tikai atsevišķi iedzīvotāju slāņi vai indivīdi, bet arī ekonomika kopumā. Īpaši graujoša parādība ekonomikā ir hiperinflācija.

Hiperinflācija nozīmē, ka ir iestājusies strauja un ļoti augsta inflācija, kuras temps sasniedz 50, 100 un vairāk procentu. Hiperinflācija var izsaukt naudas reformu valstī.

Tā var izsaukt naudas reformu valstī, jo:

o straujiem tempiem palielinās naudas daudzums apgrozībā,

o deformē dažādu preču cenu un ienākumu savstarpējās proporcijas. To noteikšana balstās uz subjektīviem apstākļiem,

o rada masveidīgu izšķērdību, jo nauda pārstāj kalpot kā uzkrāšanas līdzeklis,

o iedzīvotāji cenšas ātri atbrīvoties no saņemtajiem ienākumiem, tos pārvēršot reizēm pat nevajadzīgās lietās, jo viņi zina, ka rīt naudas vienības pirktspēja būs vēl zemāka,

o samazinās ražošanas apjoms, jo nauda kā maksāšanas līdzeklis pārstāj funkcionēt,

prece tiek mainīta pret preci. Tas sadārdzina preču realizācijas izmaksas lauksaimniecībā (ražošanas cikls ir gads).[1.;97.]