Svetlana Saksonova. Komercdarbības finansēšana (e-grāmata)

Svetlana Saksonova. Komercdarbības finansēšana (e-grāmata)

3. Spekulatīvie burbuļi

Akciju vērtībai būtu jāatspoguļo uzņēmuma finansiālais stāvoklis, bet dzīvē ne vienmēr tā tas notiek, kad starpība starp to kā akcija kotējas biržā un tās reālo vērtību ir milzīga veidojas spekulatīvie burbuļi, kas var veidoties uz nepatiesas informācijas pamata. Tiem sprāgstot akcionāriem rodas milzīgi zaudējumi.

The South Sea kompānija ir viens no spilgtākajiem un izplatītākajiem spekulatīvo burbuļu piemēriem pasaules vēsturē.  Anglijā no 1711 līdz 1720 īsā South Sea kompānijas mūžs gandrīz pilnībā bija balstīts uz spekulācijām. Tā laika inovācija bija akciju kapitāla kompānija, kuru šodien saucam par akciju sabiedrību. Pretrunā citiem absurdu akciju sabiedrību bankrotiem (pazīstamas kā „burbuļa kompānijas”), kā kompānijas, kas izgudro ieročus, kas vienlaicīgi spēj izšaut gan apaļas, gan kvadrātiskas lodes. Roberts Hārlijs dibināja the South Sea kompāniju. Angļu valdība kompānijai piešķīra īpašas privilēģijas apmaiņā pret valsts milzīgo kara parādu pārņemšanu, par ko viņiem tika samaksāta 6% interese. Vēl papildus valdība garantēja kompānijai pagaidu monopolu Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas tirgos. Lai gan kompānija nekad nebija spējīga gūt peļņu no šīs franšīzes, jo Spānija kontrolēja lielāko daļu Amerikas tirgus, tomēr potenciāls, ko šis „monopols” solīja, bija pārāk neatvairāms. Tie nedaudzie angļi, kas bija ieguvuši no nesenā kara, uzskrūvēja akciju cenas līdz 128 mārciņām 1720. gada janvārī, drīz vien citi britu aristokrāti padevās alkatībā un vēl vairāk palielināja akciju cenu, savu kulmināciju akciju vērtība sasniedza tā paša gada jūlijā - 1000 mārciņas par akciju. 1720. Gada laikā izveidojās vēl citas „burbuļa kompānijas”, kurām bija absurdi, bet pievilcīgi biznesa plāni, piem., pārvērst dzīvsudrabu kaļamā metālā, nevienam nesaprotot, ko tas īsti nozīmē, kas izvērtās par vienas dienas darījumu, pārdodot akcijas 2000 mārciņu vērtībā, un kompānijas īpašnieka pazušanā no valsts tajā pašā dienā. Drīz pēc tam valdība pieņēma „Burbuļa aktu”, aizliedzot šādas shēmas, izņemot South Sea kompānijā. Tas pārlauza drudzi, un akcijas South Sea kompānijā, sasniedz 124 mārciņas par akciju 1720. gada beigās. Neticami, bet lielākoties šis burbulis izveidojās un pārplīsa viena gada laikā. [7.]

Viens no veidiem, kā noteikt spekulatīvā burbuļa esamību, ir ilgā perioda jaudas likuma[1] (angl.- log-periodic power law -LPPL) izmantošana. Ja ir aizdomas, ka akciju vērtība sākt norādīt uz spekulatīvo burbuli, akciju cenas var tikt ietvertas šajā modelī („likumā”) lai noteiktu labāko risinājumu, respektīvi, noteikt vai burbulis tikai veidojas, kā arī iespējamo kritisko laika momentu, kad burbulis plīsīs. [10.] Tomēr tas nedod 100% garantiju.


[1] Ilgā perioda jaudas likums – angl.- log-periodic power law. [10.]