Titullapa

Svetlana Saksonova

Komercdarbības finansēšana

Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.

Rīga, 2010.

13.1. Jēdzienu būtība: amortizācija, kredīts, vērtspapīri, līzings un kredītu veidi, birža

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā.

Tēmas saturs ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas varēs orientēties terminos amortizācija, kredīts, vērtspapīri, līzings un kredītu veidi, birža.

Šī tēma ir zināmā mērā 18.2. tēmas turpinājums. Tēmas loģiskais turpinājums (par kredītu un līzingu) ir sniegts 20.3. tēmā.

Īpaša uzmanība ir pievērsta terminu definīcijām. Ja literatūrā ir atrodamas dažādas terminu definīcijas, tad tās visas ir sniegtas, lai skolotājs varētu izvēlēties audzēkņu sagatavotības līmenim, kā arī stundas mērķim piemērotākās definīcijas.

Tēmas nobeigumā ir atrodams kopsavilkums.

1. Amortizācijas definīcijas

• Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu. [1]
• Grāmatvedībā: nemateriālā īpašuma izmaksu vai uz cita pamata noteikts vērtības sadalījums tā novērtētā derīguma laikā. Nenomaksātās pamatsummas un procentu atmaksāšana, iepriekš definētā laikā veicot periodiskas iemaksas. [2]
• Pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās saistībā ar novecošanu vai nolietošanu. Viss aprīkojums, ko jūs pērkat biznesa vadīšanai, noveco un tā vērtība pastāvīgi samazinās tā lietošanas laikā. Amortizācija ir dabīgi biznesa izdevumi, kas ir jāņem vērā. [6]
• Pakāpeniska pamatfondu (iekārtu, ēku, būvju) nolietošanās, to vērtību pārnešana uz produkcijas pašizmaksu un pārnestās vērtības uzkrāšana nolietoto darba līdzekļu atjaunošanai. Parāda pakāpeniska dzēšana, ko veic, periodiski izdarot iemaksas vai arī izpērkot saistību dokumentus. [8, 47]
• Patstāvīgs pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu nolietojuma uzkrājums vērtības izteiksmē atbilstoša aktīvu vērtības turpmākai izmantošanai vienkāršā un paplašinātā atražošanā. [9,87]
• Ražošanas pamatlīdzekļu (ēku, darbmašīnu u.c) vērtības pazemināšana, norakstot ik gadu noteiktu amortizācijas summu no uzņēmuma bilancē fiksētās attiecīgo līdzekļu vērtības to kalpošanas sākumā. [10, 28]
• Nolietotā vai izmantotā kapitāla apjoma novērtēšana nacionālā kopprodukta ražošanas procesā. Parādās kā periodiski atskaitījumi no kompānijas kopējās peļņas, tie atspoguļo fiksēto aktīvu patērēto vērtību bojājumu, kā arī morālā un fiziskā nodiluma rezultātā. [16, 19]

2. Kredīta definīcijas (skatīt arī 18.2. tēmu)

· Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; [1]

· Naudas līdzekļu vai materiālo vērtību nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); [3]

· Kredīts ir atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu vai citas lietas. [4]

· Naudas vai preču aizdevums, kas atmaksājams ar procentu. Galvenie kredītu veidi ir banku kredīts un komerciālais kredīts. [10, 336]

· Naudas vai citu atvietojamu lietu aizdevums, ko fiziskām personām sniedz kredītiestāde un kas dod tiesības šīm personām rīkoties ar naudu vai citām atvietojamām lietām un uzliek saistības atdot naudu vai citas atvietojamas lietas ar vai bez procentiem. [12,37]

· Atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas un kurš klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas. [13, 5]

· Brīvo naudas līdzekļu kustība, ko bankas vai uzņēmumi piešķir kredīta ņēmējam uz noteiktu laiku par noteiktu atlīdzību. [14, 223]

· Atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas un kurš klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas. [15, 84]

3. Vērtspapīru definīcijas

· Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot. [1]

· Vērtspapīri ir finanšu instrumenti, kas apliecina kādas personas vai uzņēmuma pienākumus vai tiesības pret citu personu vai uzņēmumu un ar ko tiek veikti darījumi finanšu tirgos. [5]

· No ieguldījuma viedokļa vērtspapīri ir dokumenti, kas tā īpašniekam dod noteiktas finansiāla rakstura tiesības, kuras jāapmierina vērtspapīra izlaidējam jeb emitentam. No vērtspapīru emitenta viedokļa vērtspapīrs ir privāttiesību dokuments, kas apliecina emitenta saistības pret dokumenta vadītāju un var būt par publiskās apgrozības objektu, nemainoties tajā nostiprināto tiesību apjomam. Savukārt no profesionāla finanšu tirgus dalībnieka viedokļa vērtspapīrs ir finanšu tirgus instruments, ko iespējams izmantot darījumos peļņas gūšanas nolūkā. [7, 20]

· Dokumenti, kas apliecina īpašuma tiesības vai aizņēmuma attiecības (akcijas, obligācijas, vekseļi). [11, 312]

4. Līzinga definīcijas (skatīt arī 18.2. tēmu)

· Vienošanās, ar kuru līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam tiesības lietot kādu aktīvu objektu uz noteiktu laiku apmaiņā pret maksājumu vai vairākiem maksājumiem. Tiešā tulkojumā līzings nozīmē īrēt vai nomāt. [14, 232]

· Uzņēmējdarbības veids, kas vērsts uz laiku brīvo vai piesaistīto finansu līdzekļu ieguldīšanu (investēšanu) mantā, kuru iegādājas fiziskām vai juridiskām personām pēc viņu lūguma, un uz noteiktu laiku nodod tām lietošanā saskaņā ar līgumu. [15, 99]

· Kredīta veids, vienošanās par īpašuma nodošanu nomniekam lietošanā uz noteiktu laiku par noteiktu samaksu. [10, 86]

· Tiešā tulkojumā iznomāt, visāda veida tehniskas vai iekārtu iznomāšana ar izpirkuma tiesībām, parasti ar to nodarbojas īpašas līzinga sabiedrības. [8, 341]

5. Kredītu veidi (skatīt arī 18.2. tēmu)

Kredīts ir atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu vai citas lietas. [4]

Tirgū pastāv dažādi kredītu veidi, kurus var grupēt pēc dažādiem kritērijiem - pēc nodrošinājuma veida, pēc termiņa un procentu noteikumiem, pēc aizņēmējiem un aizņēmuma mērķiem u.c. Turpmākajā patstāvīgā darba daļā Jūs uzzināsiet par pazīstamākajiem kredītu veidiem, kādi tiek piedāvāti iedzīvotājiem. [17]

Galvenie kredītu veidi: [4]

1) Hipotekārais kredīts - ilgtermiņa aizdevums, kas tiek nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu (tas var būt arī nekustamais īpašums, kuru vēlaties iegādāties vai būvēt). Hipotekārais kredīts galvenokārt paredzēts mājokļa iegādei, labiekārtošanai, remontam un būvniecībai, kā arī citu lielāku pirkumu apmaksai. . Parasti šie ir ilgtermiņa kredīti - līdz 40 gadiem. Kredīta neatmaksāšanas gadījumā naudas aizdevējam (bankai vai citai kredītiestādei) ir tiesības uz aizņēmēja ķīlu.

Lai saņemtu hipotekāro kredītu, nepieciešams: [17]

· ķīla (nekustamais īpašums);

· aizņēmēja ienākumus apliecinošs dokuments (atbilstošs finanšu iestādes prasībām);

· galvotājs un viņa ienākumus apliecinošs dokuments (atbilstošs finanšu iestādes prasībām).

2) Patēriņa kredīts - īstermiņa aizdevums, kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi kāda noteikta pakalpojuma vai pirkuma īstenošanai. Tas var būt atpūtas brauciens, sadzīves tehnikas iegāde, mācību vai medicīnisku pakalpojumu apmaksa, pirmās iemaksas veikšana jauna mājokļa vai automašīnas iegādē, mājokļa remonts, kā arī citi mērķi.

3) Studiju kredīts - ilgtermiņa aizdevums privātpersonām, kas paredzēts mācību maksas segšanai gan pilna, gan nepilna laika studentiem. Bankas piedāvā segt līdz pat 100% no klienta studiju maksas bez valsts galvojuma. Tālāk jau šī naudas summa pa daļām automātiski tiek pārskaitīta uz mācību iestādes kontu.

4) Studējošā kredīts - ilgtermiņa aizdevums privātpersonām, kas paredzēts studenta ikdienas izdevumu segšanai – transporta izdevumiem, dienesta viesnīcu apmaksai, grāmatu iegādei un citu izdevumu segšanai. Šis kredīts tiek izmaksāts 10 mēnešus gadā (izņemot jūliju un augustu).

5) Overdrafts jeb kredītlīnija - īstermiņa aizdevums, kas noteikta limita ietvaros tiek piešķirts kā papildus līdzekļi klienta kontā. Tas nozīmē, ka klientam ir iespēja veikt pirkumus un izņemt skaidru naudu bankas automātos arī gadījumos, kad nav pietiekami personiskie līdzekļi, jo tos par nelielu samaksu papildinās overdrafts.

Lai saņemtu kredītlīniju nepieciešams: [17]

· regulāri algas ieskaitījumi bankas kontā;

· personu apliecinošs dokuments;

aizņēmēja ienākumus apliecinošs dokuments (atbilstošs finanšu iestādes prasībām).

6) Investīciju kredīts - ilgtermiņa aizdevums uzņēmumiem jaunu biznesa projektu uzsākšanai, iekārtu un transporta līdzekļu iegādei, kā arī nekustamā īpašuma iegādei, celtniecībai un remontam. Kā nodrošinājums var kalpot: uzņēmuma aktīvi, kapitāla daļas un pamatlīdzekļi, nekustamais īpašums, atsevišķos gadījumos papildu nodrošinājums ir uzņēmuma īpašnieku galvojumi, kā arī citi nodrošinājuma veidi.

7) Kredīts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai - īstermiņa aizdevums uzņēmumiem, kas palīdz palielināt ražošanas apjomus, uzsākt jaunas preču grupas pārdošanu, apmierināt strauji pieaugošo pieprasījumu pēc sezonas precēm (ziemas vai vasaras preces; svētku periodā, piemēram, Ziemassvētkos utt.), kā arī iespēju saņemt finansējumu preču krājumu iegādei.

6. Birža

Birža ir akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri. [20]

Biržu veidi: [20]

1) Preču birža ir birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem.

2) Fondu birža ir birža, kurā notiek darījumu slēgšana par vērtspapīriem un ārvalstu valūtu.

Rīgas fondu birža NASDAQ OMX Rīga ir vienīgā licencētā fondu birža Latvijā, kas piedāvā tirdzniecību ar publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem, vērtspapīru kotēšanu un informācijas pakalpojumus.

Rīgas Fondu birža tika dibināta 1993.gadā, bet 2009.gadā mainīja nosaukumu uz NASDAQ OMX Rīga. Birža atrodas Rīgā un pieder globālai biržu kompānijai NASDAQ OMX, kam pieder arī biržas ASV, Helsinkos, Kopenhāgenā, Stokholmā, Reikjavīkā, Tallinā un Viļņā. Biržas NASDAQ OMX Rīga galvenais uzdevums ir nodrošināt iespēju tirdzniecībai ar publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem, kā arī gādāt par to, lai tirgus būtu atklāts un caurspīdīgs, lai visiem ieguldītājiem tirgus informācija būtu vienādi pieejama [18]

Biržas galvenās funkcijas ir: [20]
1) starpniecība vērtspapīru, valūtas un preču (arī nekustamā īpašuma) pirkšanā—pārdošanā un darījumu slēgšanā;
2) vērtspapīru, valūtas kursa un preču kotēšana, pamatojoties uz pieprasījumu un piedāvājuma attiecībām biržas darījumos;
3) tirgus konjunktūras izpēte, kā arī preču apgrozības un ar to saistīto tirdzniecības darījumu veicināšana;
4) šķīrējtiesas pienākumu pildīšana ar biržas darījumiem saistīto strīdu izšķiršanā;
5) kārtības un likumības nodrošināšana biržas darījumos.

Kāda ir biržas loma ekonomikā? [19]

· Biržas galvenais uzdevums ir nodrošināt iespēju tirdzniecībai ar publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem;

· Birža saved kopā ieguldītājus, kuriem ir brīvi naudas līdzekļi un vēlme gūt peļņu, uzņēmumus, kuri vēlas piesaistīt papildus kapitālu savai attīstībai, un biržas biedrus – bankas un brokeru sabiedrības, kuras iesniedz uzdevumus savā un klientu vārdā vienotā elektroniskā biržas tirdzniecības sistēmā;

· Birža atspoguļo vērtspapīru tirgus cenu jeb augstāko iespējamo noteiktā brīdī;

· Birža nodrošina ātru un vienlīdzīgu informācijas pieejamību visiem tirgus dalībniekiem – ieguldītājiem, emitentiem, starpniekiem;

· Birža nodrošina tirgus caurskatāmību un pilnīgi atklātu cenas noteikšanas mehānismu;

· Birža arī uzrauga tirgus dalībniekus – līdz ar to ir garantēta lielāka drošība nekā tiem vērtspapīriem, kas tiek tirgoti ārpus biržas;

NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētie vērtspapīri tiek sagrupēti zemāk minētajos sarakstos, katra saraksta ietvaros apvienojot visu trīs biržu vērtspapīrus. Juridiski uzņēmumi joprojām ir iekļauti savas valsts biržā – Tallinas, Rīgas vai Viļņas, un tos uzrauga vietējā finanšu tirgus uzraudzības institūcija.

1. Baltijas Oficiālais saraksts.

Baltijas Oficiālajā sarakstā sakārtoti NASDAQ OMX biržu Tallinā, Rīgā un Viļņā labākie uzņēmumi. Lai atbilstu Oficiālā saraksta prasībām, uzņēmumam jābūt vismaz 3 gadu uzņēmējdarbības vēsturei, stabilam finansiālajam stāvoklim, tirgus kapitalizācijai vismaz EUR 4 miljoni, grāmatvedības pārskati jākārto saskaņā ar IFRS, un brīvā apgrozībā jābūt vismaz 25% akciju vai akcijām vismaz 10 miljonu eiro vērtībā.

2. Baltijas Otrais saraksts.

Baltijas Otrais saraksts paredzēts vidēja lieluma uzņēmumiem. Baltijas Otrajā sarakstā iekļauto akciju emitentiem netiek izvirzītas kvantitatīvas prasības attiecībā uz kapitalizāciju vai akciju skaitu brīvā apgrozībā, bet ir saistošas biržas noteiktās informācijas atklāšanas prasības. Prasības kompāniju iekļaušanai Baltijas Otrajā sarakstā nav tik stingras kā prasības iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā.

3. Baltijas Ieguldījumu fondu saraksts.

Baltijas Ieguldījumu fondu saraksts ietver ieguldījumu fondu apliecības, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, nodrošinot to tirdzniecību. Tirdzniecība ar ieguldījumu fondu apliecībām Baltijas fondu biržās notiek tādā pat veidā kā ar akcijām. Ieguldījumu fondu apliecības var tikt kotētas gan Baltijas valstu nacionālajās valūtās, gan USD un EUR.

4. Baltijas Parāda vērtspapīru saraksts.

Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā atrodas fiksētā ienākuma vērtspapīri – Latvijas un Lietuvas valsts parādzīmes; uzņēmumu obligācijas un ķīlu zīmes ar dažādiem dzēšanas termiņiem. Parāda vērtspapīrus var kotēt gan Baltijas valstu nacionālajās valūtās, gan arī USD un EUR. NASDAQ OMX Rīga tiek veikta valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana.

7. Kopsavilkums

• Amortizācija- pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu. [1];
• Kredīts - naudas līdzekļu vai materiālo vērtību nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); [3]
• Vērtspapīrs- dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot. [1]
• Līzings- vienošanās, ar kuru līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam tiesības lietot kādu aktīvu objektu uz noteiktu laiku apmaiņā pret maksājumu vai vairākiem maksājumiem. Tiešā tulkojumā līzings nozīmē īrēt vai nomāt. [14, 232]
• Birža ir akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri. [20]

8. Jautājumi – pārbaudi sevi pats

1. Kas ir kredīts?

2. Pēc kādiem kritērijiem var grupēt kredītu veidus?

3. Kādi ir galvenie kredītu veidi, kuri tiek piedāvāti iedzīvotājiem, to būtība?

4. Kas ir birža, kādi pastāv biržu veidi?

5. Kādas ir biržas galvenās funkcijas?

6. Raksturojiet biržas lomu ekonomikā

7. Kas ir NASDAQ OMX birža?, raksturojiet tās galvenos uzdevumus?

8. Kā tiek sagrupēti NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētie vērtspapīri?

9. Kas ir amortizācija?

10. Kas ir vērtspapīri?

11. Kas ir līzings?

12. Raksturojiet vērtspapīru veidus

9. Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. Elektroniskā skaidrojošā vārdnīca. Skatīts internetā 14.05.2010

http://www.tezaurs.lv/sv/

2. Elektroniskā vārdnīca. Skatīts internetā 14.05.2010 http://termini.lza.lv/term.php?term=amortiz%C4%81cija&list=amortiz%C4%81cija&lang=LV

3. Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. Skatīts internetā 15.05.2010 http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=53163&r=1107&lid=53163&g=1&q=kred%C4%ABts&h=1530

4. Kredīti un to veidi. Skatīts internetā 10.05.2010

http://www.kreditiem.lv/lv/kreditu_skola/kreditu_veidi/

5. Vērtspapīru tirgus darbības pamatprincipi. Skatīts 18.05.2010

http://www.manapensija.lv/vpapiri1.php

6. Banakas terminu vārdnīca. Skatīts internetā 18.05.2010

http://www.paritate.lv/lv/riki/bankas-terminu-vardnica/

7. Ģ. Apsītis, Āšķuks I., Cerps U. Vērtspapīru tirgus zinības. Jumava – Rīga 2003. gads. 205 lpp.

8. Baldunčiks J., Pokrotniece K. Svešvārdu vārdnīca. Jumava Rīga 2005. gads, 641 lpp.

9. Zaiceva J., Pravarne O. Uzņēmuma pamatlīdzekļu uzskaite. SIA „ Mamuts” Rīga 2005. gads.

10. Enciklopēdiska vārdnīca. 1. daļa. Latvijas Enciklopēdijas redakcija. 1991. gads. 447 lpp.

11. Enciklopēdiska vārdnīca. 2. daļa. Latvijas Enciklopēdijas redakcija. 1991. gads. 312 lpp.

12. Klauss A., Vērtspapīru darījumi. Skaidrojošā vārdnīca. Privatizācijas aģentūra. Valsts akciju sabiedrība. 1996. gads.

13. Kudinska. M. Kreditēšana. Latvijas komercbanku asociācija, konsultāciju un mācību centrs. 2008. gads. 126 lpp.

14. Zālītis. U. Finanses un kredīts. Tālmācības studiju kurss. SIA „ Latvijas uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija. 2007. gads. 286 lpp.

15. Dzintare. Z. Banku grāmatvedība. Biznesa augstskola Turība. Rīga 2000. gads. 151 lpp.

16. Roldugins. V. Starptautiskā biznesa skaidrojošā vārdnīca. Jumava. 345 lpp.

17. Kredīts, tā veidi. Skatīts internetā 15.05.2010

http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kreditu_veidi.html

18. Rīgas Fondu birža. Skatīts internetā 16.05.2010 http://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_Fondu_bir%C5%BEa

19. Noguldījumi un investīcijas. Skatīts internetā 16.05.2010 http://www.dolceta.eu/latvija/Mod2/spip.php?rubrique6

20. 28.01.1992. likums "Par biržām" (Ziņotājs, 8, 27.02.1992.) [stājas spēkā 01.03.1992.] Skatīts internetā 15.05.2010

http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=72480&version_date=01.03.1992

13.2. Uzņēmuma iekšējās un ārējas finansēšanas resursi

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā.

Tēmas saturs ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas varēs orientēties iekšējās un ārējās finansēšanas resursos, zinās to veidus, varēs atšķirt uzņēmuma iekšējos un ārējos resursus.

1. Iekšējās finansēšanas resursi

Iekšējās finansēšanas resursi no sākuma atrodas uzņēmuma pārvaldē, tos nevajag piesaistīt un tie rodas uzņēmuma saimnieciskas darbības rezultātā.

1.1. Uzņēmuma ieņēmumi kā iekšējās finansēšanas avots

Uzņēmums naudas veidā saņem ieņēmumus no preču realizācijas, pakalpojumu sniegšanas vai aktīvu pārdošanas.

Ieņēmumi no realizācijas = vienas vienības cena x daudzums

Cena= pašizmaksa + peļņa

1.2. Amortizācijas atskaitījumi kā iekšējās finansēšanas avots

Amortizācijas atskaitījumi arī tiek saņemti naudā ieņēmumu summās, jo tie veido pašizmaksas daļu - pārdodot preces par cenu, kas ir vienāda ar pašizmaksas un peļņas summu, uzņēmums saņem naudā arī amortizācijas atskaitījumu summu.

1.3. Peļņa kā iekšējās finansēšanas avots

Iekšējā finansēšana no paša uzņēmuma peļņas var būt vai nu no nesadalītās peļņas (iekšējā pašfinansēšana), vai arī no ilgtermiņa peļņas atskaitījumiem, piemēram, pensiju mērķiem (rezerves fondā).

Tīrās peļņas sadalīšana ir viens no iekšfirmas plānošanas virzieniem, kura nozīme tirgus ekonomikas apstākļos pieaug.

Sadalīšanas objekts ir uzņēmuma bilances peļņa. Ar tās sadalīšanu tiek domāta peļņas izmantošana uzņēmumā tā darbības apjoma palielināšanai.

1.4. Iekšējās finansēšanas priekšrocības un trūkumi

Iekšējai finansēšanai (pašfinansēšanai), salīdzinot ar citiem finansēšanas veidiem, ir šādas priekšrocības:

· Nerodas finansēšanas izdevumi;

· Nav noteikts finansēšanas termiņš;

· Rodas iespēja pirms termiņa atdot kredītu un samazināt procentus par to;

· Pašu kapitāla augšana notiek progresīvi;

· Uz papildu pašu kapitāla rēķina paaugstinās uzņēmuma drošība un kredītspēja.

Pie trūkumiem var pieskaitīt šādas iespējas:

· Faktiskās peļņas slēpšana;

· Papildu kapitāla radīšana uz patērētāju rēķina;

2. Ārējās finansēšanas resursi

Ārējās finansēšanas resursi neatrodas uzņēmuma pārvaldē līdz piesaistīšanas brīža. Galvenā atšķirība no iekšējas finansēšanas resursiem ir tas, ka uzņēmumam būs jāmaksā par kapitāla izmantošanu no ārēja finansēšanas avota.

2.1. Dalības finansēšana

Dalības finansēšana izpaužas tādā veidā, ka uzņēmums piesaista sev nepieciešamos resursus apmaiņā pret tā kapitāla daļām. Dalības finansēšana ir viens no dārgākajiem finansēšanas paņēmieniem, jo īpašnieki par savām kapitāla daļām grib saņemt dividendes. Šīs finansēšanas rezultātā var mainīties varas struktūra uzņēmumā, ja ir jauni daļu īpašnieki.

Pie daļu finansēšanas plusiem jāpiemin tas, ka palielinās pašu kapitāls un pašu kapitāla īpatsvars kopējā kapitālā, kas palielina uzņēmuma kredītspēju. Šo finansēšanas paņēmienu izdevīgi izmantot, ja ir iespējas ar šiem piesaistītajiem līdzekļiem paaugstināt uzņēmuma rentabilitāti.

Dalības finansēšanas veidā pamatkapitālu var palielināt sekojoši [3]:

2.2. Kredīts kā uzņēmuma finansēšanas veids

Kredīta devējs nodod kredīta ņēmējam šo zināmo naudas summu, ticot, ka tā vēlāk tiks atmaksāta. Kredīts tiek izmaksāts veselā summā vai pa daļām un, termiņam beidzoties, tas ir jāatmaksā. Tā kā kredīta devējs uz noteiktu laika posmu atstāj savu kapitālu kredīta ņēmēja ziņā, par to viņš saņem procentus.

Aizņēmuma veidā iegūtais kapitāls dod papildu iespēju tā saņēmējam palielināt savu peļņu, jo rodas iespēja paplašināt ražošanu un uzlabot preču kvalitāti, tādējādi nodrošinot konkrētā uzņēmuma produkcijai augstāku konkurētspēju tirgū. Kredīta lielums apgrozāmo līdzekļu paplašināšanai pat ar pārējiem vienādiem nosacījumiem spēj paplašināt ražošanu un pakalpojumus. Kredīts kalpo apgrozāmā kapitāla un apgrozības kapitāla paplašināšanai.

Svarīgākās atšķirības starp pašu un aizņemto kapitālu [3]:

3.Kopsavilkums.

Iekšējās finansēšanas resursi no sākuma atrodas uzņēmuma pārvaldē, tos nevajag piesaistīt un tie rodas uzņēmuma saimnieciskas darbības rezultātā.

Ārējās finansēšanas resursus uzņēmums piesaista no fiziskām vai juridiskām personām savai darbībai. Par ārējo finansēšanas resursu izmantošanu uzņēmumam ir jāmaksā. Piemēram, par kredītu- procentus bankai, par dalības finansēšanu- dividendes īpašniekiem.

 Iekšējās finansēšanas avoti:

- uzņēmuma ieņēmumi no realizācijas- šo naudu uzņēmums var izmantot nākamā cikla nodrošināšanai – pirkt materiālus, apmaksāt darbinieku algas, īri, pārējus rēķinus;

- amortizācijas atskaitījumi;

- peļņa.

Ārējās finansēšanas avoti:

- dalības finansēšana;

4. Jautājumi – pārbaudi sevi pats

1. Uzņēmuma iekšējā finansēšana paredz (pareizās atbildes ir pasvītrotas):

• Finansēšanu no uzņēmuma peļņas;
• Dibinātāju iemaksu izmantošanu;
• Līzinga izmantošanu;
• Banku kredītu izmantošanu

2. Kuri no uzskaitītajiem ir komercsabiedrības pašu finansēšanas avoti (pareizās atbildes ir pasvītrotas):

• ieņēmumi no uzņēmuma līdzekļu (aktīvu) pārdošanas;
• ražošanas izdevumi;
• ieņēmumi no produkcijas un pakalpojumu pārdošanas;
• līdzekļi no obligāciju emisijas;
  

1. Nosauciet un īsi raksturojiet iekšējās finansēšanas veidus;
2. Nosauciet un īsi raksturojiet ārējās finansēšanas veidus;
3. Kāpēc, izvēloties starp dalības finansēšanas un kreditēšanas iespēju, uzņēmēji biežāk izvēlās kreditēšanu?

5. Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. Saksonova S. Uzņēmuma darbības plānošanas paņēmieni, Rīga, Izglītības soļi, 2006.g., 

2. Saksonova S. Uzņēmuma finanšu vadības praktiskās metodes, Rīga, Merkūrijs Lat, 2006.g.

13.3. Kredītu un līzingu izmaksu aprēķins

Jautājumu par kredīta veidiem- skatīt 7.2. un 13.1. tēmu

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā.

Tēmas saturs ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas varēs orientēties līzinga veidos, aizdevuma maksas struktūrā, izmantojot piemēru kredīta izmaksu aprēķinam, varēs aprēķināt kredīta un līzinga izmaksas.

Tēmas materiālus papildina arī 7.2. „Kredīta veidi. Lētākā kredīta izvēles kritēriji” un 13.1. tēmas „ Jēdzienu būtība: amortizācija, kredīts, vērtspapīri, līzings un kredītu veidi, birža” materiāli.

1. Līzinga veidi

Līzings ir uzņēmējdarbības veids, kas vērsts uz laiku brīvo vai piesaistīto līdzekļu investēšanā mantā, kuru iegādājas fiziskām vai juridiskām personām pēc viņu lūguma, viņu interesēs un saskaņā ar līgumu nodod šīm personām lietošanā uz noteiktu laiku. [1]

Būtiskākā atšķirība starp kredītu un līzingu ir, ka kredīta ņēmējs nopērkot kādu priekšmetu uzreiz kļūst par šī priekšmeta īpašnieku, savukārt, ja šis priekšmets tika nopirkts līzingā, par īpašnieku kļūst līzinga kompānija, bet pircējs tikai par šī priekšmeta turētāju. Pircējs kļūst par īpašnieku tajā brīdī, kad tiek segts viss līzings.

Klientam, kas grib iegadāties rūpnīcu, iekārtu vai automobili, var nebūt pa spēkam to nopirkt vai arī klients negrib riskēt, ieguldot līdzekļus modemā tehnoloģijā ar samērā īsu derīgās izmantošanas ilgumu. Lai iegūtu finansējumu, klients var:

a) ņemt aizņēmumu bankā, izmantot klasisko aizņēmumu aktīva iegādei, vai

b) noslēgt līzinga līgumu ar banku vai līzinga sabiedrību.

Līzinga līgums ir līgums starp divām pusēm līzinga devēju (lessor) un līzinga ņēmēju (lesee):

a) līzinga devējam pieder attiecīgais objekts, bet viņš ļauj līzinga ņēmējam to izmantot;

b) līzinga ņēmējam nepieder šis objekts, bet viņš to izmanto un veic maksājumus līzinga devējam noteiktā laika periodā saskaņā ar līzinga līguma nosacījumiem. [1]

Līzinga objekti parasti ir rūpnīcu iekārtas un mašīnas, transporta līdzekļi, tie var būt arī datori, kuģi, lidmašīnas, naftas pārstrādes iekārtas, biroja iekārtas utt.

Finanšu līzings ir līzinga veids, kas paredz līzinga īpašuma pilnu izpirkšanu, līzinga ņēmējs pēc pēdējā maksājuma veikšanas kļūst par priekšmeta īpašnieku.[1]

Operatīvais līzings ir līzinga veids, kas paredz objekta nodošanu lietošanā līzinga ņēmējam uz noteiktu laiku. Līgumam beidzoties, klientam ir iespēja izvēlēties: pagarināt līzinga līgumu, izpirkt līzinga priekšmetu (uzreiz vai maksājot pa daļām) vai arī nodot priekšmetu līzinga devējam. [1]

Pilna servisa līzings ir līzinga veids, kas paredz papildu pakalpojumu veikšanu: līzinga devējs veic klienta vietā visa veida apdrošināšanu (obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, KASKO apdrošināšanu, vadītāja un pasažieru apdrošināšanu), līzinga priekšmeta reģistrēšanu attiecīgajos reģistros, maksā periodiskās nodevas, rūpējas par priekšmeta tehnisko apkopi un remontu. Papildu pakalpojumu izmaksas tiek sadalītas uz visu līzinga periodu. [1]

Tīrais līzings ir līzinga veids, kas paredz līzinga priekšmeta finansēšanu bez papildu! pakalpojumu veikšanas. [1]

Tiešais līzings - līzinga sabiedrība un līzinga objekta pārdevējs ir viena un tā pati persona.

Netiešais līzings - darījumā ir iesaistīti trīs dalībnieki: līzinga ņēmējs, līzinga devējs un līzinga objekta pārdevējs. [1]

2. Aizdevuma maksas struktūra

Maksājumi par aizdevumiem iekļauj sevī ne tikai summu, kurā ir vajadzīga lai atdot aizdevumu savlaicīgi, bet arī izdevumus, peļņu un citus parametrus.

2. attēls. Aizdevumu maksas struktūra [1]

Vērtējot riskus banka vai cita kredītiestāde skatās kredītņēmēja kredītvēsturi, reputāciju, naudas plūsmu, finanšu stabilitāti, nodrošinājumu, ka arī atsevišķa projekta risku un statistiskiem datiem. Visus novērtētus riskus kredītiestāde iekļauj pirmajā maksājumu summas daļā - procentu likmē kā atalgojumu naudas veidā. [1]

Bankai kreditēšana ir pelnoša operācija, procentu likmei ir jānodrošina nepieciešamais bankas rentabilitātes līmenis.

Piemaksa par klienta risku ir atkarīga no aizdevuma pieteikuma un klienta kredītspējas analīzes rezultātiem. Jo augstāks ir noteiktais riska līmenis, jo lielāka ir piemaksa par risku.

Aizdevumu procentu likme var būt fiksēta un mainīga. Fiksētā procentu likme ir nemainīga visam aizdevuma termiņam, mainīgo procentu likmi periodiski pārskata un maina atbilstoši attiecīgās valūtas starpbanku resursu cenas izmaiņām. Izmantojamie likmju pārskaitīšanas periodi: trīs mēneši, seši mēneši, divpadsmit mēneši un retāk divdesmit četri mēneši. Starpbanku resursu cenas izmaiņas raksturo starpbanku piedāvājuma procentu likmju indeksi. Latvijā tiek izmantoti šādi indeksi [1]:

a) Latu resursu indekss RIGIBOR (Riga Interbank Offered Rate) - vidējā procentu likme, ar kādu bankas aizņemas latu resursus Latvijas starpbanku tirgū; RIGIBOR likmes katru dienu nosaka Latvijas Banka, ņemot vērā aktīvāko latu naudas tirgū banku procentu likmes;

b) ASV dolāru resursu indekss LIBOR {London Interbank Offered Rate) - vidējā procentu likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus Londonas starpbanku tirgū; LIBOR likmes nosaka Britu Baņķieru asociācija katru dienu, ņemot vērā vismaz astoņu banku procentu likmes;

c) Eiro resursu indekss EURIBOR - vidējā procentu likme, ar kādu bankas aizņemas līdzek|us Eiropas Savienības valstu starpbanku tirgū; EURIBOR nosaka Eiropas Banku federācija katru dienu, ņemot vērā Eiropas Savienības banku un nozīmīgu pasaules banku eiro naudas tirgus procentu likmes.

Fiksētās procentu likmes gadījumā procentus rēķina no atlikušās kredītu summas, un grafiku ir iespējams sastādīt visam aizdevuma termiņam. Mainīgās procentu likmes gadījumā
procentus rēķina no atlikušās kredītu summas, bet grafiku veido nākamajam likmes
pārskatīšanas periodam. Respektīvi, ja aizdevuma līgums paredz likmju pārskatīšanu reizi
ceturksnī, tad maksājumu grafiks tiek sastādīts nākamajam ceturksnim.

Otra aizdevumu maksas sastāvdaļa ir komisijas maksa. Bankas pieprasa no klientiem maksu par:

a) aizdevuma pieteikuma izskatīšanu;

b) aizdevuma līguma noformēšanu;

c) lēmuma pieņemšanu kredītlīnijas limita izmaiņām;

d) neizmantoto kredītlīnijas atlikumu.

3. Kredīta atmaksas paņēmieni

Mūsdienās pastāv vairāki kredīta atmaksas paņēmieni, bet galvenokārt izmanto četrus paņēmienus:

· Anuitātes grafiks (anuitātes metode)

· Lineāro maksājumu grafiks (lineārā metode)

· Vienreizējais maksājums

· Individuālais grafiks

Vienreizējais maksājums – aizdevums tiek dzēsts vienā maksājumā. Ka piemēru, var pieminēt overdrafta izmantošanu – kad klients izmanto maksājumu karti ar overdrafta līniju, viņš saņem kredītu, bet pēc algas saņemšanas maksājumu kartes kontā viss overdrafts ar procentiem tiek dzēsts. [2]

Individuālais grafiks paredz iespēju atlikt procentu un pamatsummas maksājumu (kredīta brīvdienas). Pēc tām klients segs tos procentus un pamatsummas maksājumus kopā ar citiem maksājumiem. [2]

Anuitāte – periodiskie maksājumi vienādās summās. Maksājumi iekļauj sevī aizdevumu summas daļu un procentu maksājumus. [2]

3. attēls. Anuitātes maksājumu grafiks [3]

Anuitāte var būt ar maksājumiem perioda beigās (lat.- postnumerando) vai perioda sākumā (lat. -prenumerando).

Matemātiskā formula anuitātes maksājumu aprēķināšanai:

kur

· A – anuitātes maksājumu summa

· S – aizdevuma summa

· p – periodu procentu likme (0.00)

· n – aizdevuma maksāšanas periodu skaits

Lineāro maksājumu grafiks – maksājumi, kur pamatsummas daļas ir vienādas, bet procentu daļa ir atkarīga no atlikušas, neatmaksātas summas. [3]

4. attēls. Lineāro maksājumu grafiks [3]

Lineāro maksājumu grafika atšķirība no anuitātes

• Maksājuma summas nemainīgums anuitātes gadījumā un maksājuma summas samazinājums lineāra maksājuma grafika gadījumā
• Liela maksājumu summa, kredīta atmaksāšanas sakumā lineāra maksājuma grafika gadījumā, salīdzinot ar anuitāti.

4. Piemērs kredīta izmaksu aprēķinam [1]

Izsniegts kredīts 50000 Ls apmērā uz 10 gadiem ar nominālo procentu likmi 7% gadā. Sastādīt precīzu kredīta dzēšanas plānu, ja kredītu dzēš:

a) ar periodiskiem maksājumiem perioda beigās (anuitātes metode);

b) katra perioda beigās atdodot vienādu daļu un procentus (lineārā metode).

a) ar periodiskiem maksājumiem perioda beigās (anuitātes metode)

b) katra perioda beigās atdodot vienādu daļu un procentus (lineārā metode).

Kā ir redzams, anuitātes gadījumā samaksa par kredītu ir lielāka nekā lineārā metodē, bet maksājuma lielums katrā periodā ir vienāds, savukārt, lineārās metodes gadījumā sakumā ir salīdzinoši liela maksājumu summa, bet ar laiku tā samazinās.

5. Kopsavilkums

Finanšu līzings ir līzinga veids, kas paredz līzinga īpašuma pilnu izpirkšanu, līzinga ņēmējs pēc pēdējā maksājuma veikšanas kļūst par priekšmeta īpašnieku.[1]

Operatīvais līzings ir līzinga veids, kas paredz objekta nodošanu lietošanā līzinga ņēmējam uz noteiktu laiku. Līgumam beidzoties, klientam ir iespēja izvēlēties: pagarināt līzinga līgumu, izpirkt līzinga priekšmetu (uzreiz vai maksājot pa daļām) vai arī nodot priekšmetu līzinga devējam. [1]

Mūsdienās pastāv vairāki kredīta atmaksas paņēmieni, bet biežāk izmanto šādus paņēmienus:

· Anuitātes grafiks (anuitātes metode)

· Lineāro maksājumu grafiks (lineārā metode)

Anuitāte – periodiskie maksājumi vienādās summās. Maksājumi iekļauj sevī aizdevumu summas daļu un procentu maksājumus. [2]

5. attēls. Anuitātes maksājumu grafiks [3]

Lineāro maksājumu grafiks – maksājumi, kur pamatsummas daļas ir vienādas, bet procentu daļa ir atkarīga no atlikušas, neatmaksātas summas. [3]

Attēls. Lineāro maksājumu grafiks [3]

Lineāro maksājumu grafika atšķirība no anuitātes

• Maksājuma summas nemainīgums anuitātes gadījumā un maksājuma summas samazinājums lineāra maksājuma grafika gadījumā
• Liela maksājumu summa, kredīta atmaksāšanas sakumā lineāra maksājuma grafika gadījumā, salīdzinot ar anuitāti.

6. Jautājumi – pārbaudi sevi pats

1. Raksturojiet līzinga veidus
2. Kāda ir atšķirība starp kredītu un līzingu?
3. Kādi elementi veido aizdevumu maksas struktūru?
4. Raksturojiet, kas ir anuitātes maksājumu grafiks?
5. Raksturojiet, kas ir lineārā maksājumu grafiks?
6. Kādu kredīta atmaksāšanas metodi ir izdevīgāk izmantot, lai maksājuma kopsumma būtu zemāka?

7. Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. M. Kudinska. Kreditēšana. Rīga, 2008. 126 lpp.
2. I. Kālis. Finansu menedžments. Rīga, 2004.190.lpp.
   
3. Аннуитетные и дифференцированные виды платежей [elektroniskais resurss] -http://www.lawnow.ru 

13.4. Vienkāršo un salikto procentu aprēķins noguldījumiem

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā.

Tēmas materiāls ir loģiskais turpinājums 18.3. tēmas. Materiāls ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas zinās noguldījumu procentu aprēķinu metodes, kas ir vienkāršie un saliktie procenti, varēs no vairākiem piedāvājumiem izvēlēties izdevīgāko noguldījuma veidu.

Piemērs, kas ir sniegts tēmas nobeigumā, ļauj izrēķināt, kurš noguldījuma piedāvājums ir izdevīgāks klientiem.

Tēmas nobeigumā ir atrodams kopsavilkums.

1. Procentu aprēķinu metodes

Vienkāršo procentu aprēķinam fiksētais procents tiek rēķināts no pamata noguldītās summas, taču variantā ar saliktajiem procentiem, procents katra perioda beigās tiek aprēķināts no „pieaugušā” kapitāla.

Lai vieglāk būtu salīdzināt sakarību, aplūkosim 1. tabulu un 1.grafiku.

1. tabula. Vienkāršo un salikto procentu salīdzinošā tabula

1. grafiks. Vienkāršo un salikto procentu salīdzinošs grafiks

2. Vienkāršie procenti

Vienkāršie procenti – katru periodu procenti tiek rēķināti uz sākotnēji noguldītiem naudas līdzekļiem.[6] Netiek maksāti procenti no procentiem, kas uzkrāti aizdevuma izmantošanas laikā.

Vienkāršos procentus aprēķina pēc formulas:

I = S*r*t, kur

S – sākumkapitāls, (t.i., naudas summa, kuru aizdod lietošanā);

r – procentu likme, (t.i., maksa par 1 naudas vienības izmantošanu vienā laika periodā);

t – laiks, cik ilgi sākumkapitāls tiek nodots lietošanā, (t.i., laika periodu skaits, kas minēti procentu likmē).

Naudas summu, kuru nodod lietošanā (piemēram, nogulda bankā), sauc par sākumkapitālu un apzīmē S.

Ja procentus pieskaita sākumkapitālam S, veidojas uzkrājums P:

P = S + I = S*r*t = S(1 + r*t)

Maksa par noguldījumu nosaka procentu likme (piemēram, 8% gadā). Lai salīdzinātu procentu likmes, kurām ir atšķirīgi procentu aprēķināšanas periodi, apskata šim likmēm atbilstošās nominālās gada procentu likmes (angliski – annual percentage rate, saīsināti APR).

Laiku, kas pagājis no momenta, kuru pieņem par atskaites momentu, apzīmēsim ar t (no angļu time – laiks). Ja noteiktā laika momentā lietošanā nodod kādu noteiktu summu, tad šo momentu arī pieņem par laika atskaiti. Piemēram, t=2 nozīmē, ka no brīža, kad sākumkapitālu nodeva lietošanā ir pagājuši divi periodi.

Maksu par naudas līdzekļu izmantošanu t periodu laikā (t.i., procentus par t periodiem) apzīmē ar i (no angļu interest – procenti).

Ja procentus pieskaita sākumkapitālam, tad veidojas uzkrājums A:

P = S + I

SĀKUMKAPITĀLS + PROCENTI = UZKRĀJUMS

3. Saliktie procenti

Saliktie procenti – katra uzkrāšanas perioda beigās procentus pieskaita noguldītiem naudas līdzekļiem un nākamajā periodā procentus rēķina pieaugušajai kapitāla summai.[6]

Salikto procentu likumi:

· nelielas atšķirības ienesīgumā nozīmē daudz.

· jo agrāk sāk ieguldīt, jo mazāk jāiegulda.

P= S(1+ i)^t, kur:

P – uzkrātais kapitāls, atdodamā summa, beigu summa;

S – sākumkapitāls, aizdotā summa, sākuma summa;

i – procentu likme gadā;

t – finanšu operācijas ilgums.

(1+ i)^t ir nākotnes vērtības faktors. Noguldot naudu klienti ir ieinteresēti lai šis faktors būtu pēc iespējas lielāks, bet aizņemoties naudu ilgtermiņā, ir ļoti būtiski, lai procentu likme būtu iespējami mazāka. Īstermiņa aizņēmumiem tas nav tik būtiski.

Piemērs. Aprēķiniet summu, ko saņems noguldītājs, noslēdzot līgumu par divgadīgo noguldīju, kura pamatsumma ir Ls 15500, procentu likme – 5,5 %,

- izmantojot vienkāršos procentus; 

- izmantojot saliktos procentus ar pusgada kapitalizāciju. 

Kurš noguldījuma variants ir ienesīgāks?

Atrisinājums

P=S (1+r*t)

P= Ls 15500 * (1+ 0.055*2) = Ls 17205

P=S (1 + n)ⁱ

P= Ls 15500 (1 + 0.0552 / 2)⁴ = Ls 17276,63

4. Kopsavilkums

Noguldījumu veidi ir šādi:

• pieprasījuma noguldījumi - uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma;
• termiņnoguldījumi:
• uz noteiktu laiku,
• uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

Komercbankas izmanto dažādas noguldījumu procentu aprēķināšanas metodes:

• vienkāršie procenti – katru periodu procenti tiek rēķināti uz sākotnēji noguldītiem naudas līdzekļiem.

5. Jautājumi – pārbaudi sevi pats

• Raksturojiet galvenos noguldījumu veidus.
• Kā var izrēķināt noguldījumu ienesīgumu?
• Kurš noguldījumu ienesīguma variants būtu izdevīgs klientiem?

6. Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. Vērjē T., Finanšu fitness, Rīga: Nordik. 2005. 249 lpp.
2. Jaunzeme M., Finanšu matemātika. Rīga: Biznesa augstskola Turība 2005.
3. http://www.getobjects.com/Components/Finance/TVM/iy.html
4. http://www.moneychimp.com/features/simple_interest_calculator.htm
5. http://en.wikipedia.org/wiki/Interest
   
6. Saksonova S., Banku darbība, Rīga, 2008

13.5. Akciju kursu noteikšana no biržas tabulām. Biržu saraksti