2. Vienkāršie procenti

Vienkāršie procenti – katru periodu procenti tiek rēķināti uz sākotnēji noguldītiem naudas līdzekļiem.[6] Netiek maksāti procenti no procentiem, kas uzkrāti aizdevuma izmantošanas laikā.

Vienkāršos procentus aprēķina pēc formulas:

I = S*r*t, kur

S – sākumkapitāls, (t.i., naudas summa, kuru aizdod lietošanā);

r – procentu likme, (t.i., maksa par 1 naudas vienības izmantošanu vienā laika periodā);

t – laiks, cik ilgi sākumkapitāls tiek nodots lietošanā, (t.i., laika periodu skaits, kas minēti procentu likmē).

Naudas summu, kuru nodod lietošanā (piemēram, nogulda bankā), sauc par sākumkapitālu un apzīmē S.

Ja procentus pieskaita sākumkapitālam S, veidojas uzkrājums P:

P = S + I = S*r*t = S(1 + r*t)

Maksa par noguldījumu nosaka procentu likme (piemēram, 8% gadā). Lai salīdzinātu procentu likmes, kurām ir atšķirīgi procentu aprēķināšanas periodi, apskata šim likmēm atbilstošās nominālās gada procentu likmes (angliski – annual percentage rate, saīsināti APR).

Laiku, kas pagājis no momenta, kuru pieņem par atskaites momentu, apzīmēsim ar t (no angļu time – laiks). Ja noteiktā laika momentā lietošanā nodod kādu noteiktu summu, tad šo momentu arī pieņem par laika atskaiti. Piemēram, t=2 nozīmē, ka no brīža, kad sākumkapitālu nodeva lietošanā ir pagājuši divi periodi.

Maksu par naudas līdzekļu izmantošanu t periodu laikā (t.i., procentus par t periodiem) apzīmē ar i (no angļu interest – procenti).

Ja procentus pieskaita sākumkapitālam, tad veidojas uzkrājums A:

P = S + I

SĀKUMKAPITĀLS + PROCENTI = UZKRĀJUMS

Vienkāršie procenti netiek īpaši plaši pielietoti. Parasti bankas tos izmanto depozīta noguldījumiem.