3. Budžeta deficīts

Viens no svarīgākajiem valsts finanšu sistēmas elementiem ir valsts budžets, kuru, kā valsts ieņēmumu un izdevumu sarakstu apstiprina valsts augstākais likumdošanas orgāns (parlaments) un kuram pēc tā pieņemšanas ir likuma spēks [1, 64].

Valsts budžetu veido ieņēmumu un izdevumu daļas. Ieņēmumi ir visi valsts un pašvaldību institūciju saņemtie līdzekļi atbilstoši valsts likumiem. Izdevumi ir visi maksājumi no budžeta, izņemot parādu pamatsummas atmaksu [1, 66].

Definīcijas:

1. Budžeta deficīts ir budžeta izdevumu daļas pārsniegums virs ieņēmumu daļas. Likumā „Par budžetu un finanšu vadību” ir noteikts, ka deficīts vai atlikums ir mērķieņēmumu un izdevumu starpība. Galvenais secinājums, kuru var izdarīt valsts budžeta deficīta esamības gadījumā ir tas, ka valstij trūkst līdzekļu savu funkciju izpildīšanai bez spraiguma. Budžeta deficīts nemaz neliecina uz to, ka valsts ekonomikā izveidojies un pastāv ārkārtējais stāvoklis [2, 41].

2. Budžeta deficīts rodas gadījumos, ja valsts izdevumi pieaug straujāk nekā ieņēmumi noteiktā laika periodā. Raksturojot budžeta deficītu, apskata divus tā veidus: finansiālais un fiskālais deficīts. Raksturojot budžeta deficītu, ir svarīgi noskaidrot tā pieļaujamo lielumu. [11, 398]

3. Budžeta deficīts - valsts, pašvaldību, uzņēmumu izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem. Izšķir plānoto un faktisko. Plānoto budžeta deficītu paredz tad, ja valsts, pašvaldība vai uzņēmums kādu objektīvu iemeslu dēļ nespēj gūt pietiekamus ienākumus, lai segtu savus izdevumus. Faktiskais budžeta deficīts ir neparedzētu neveiksmju vai nesaimnieciskas darbības sekas u. tml. [6, 68]

Budžeta deficīta iemesli var būt dažādi (tie ir procesi, kuri nebija iepriekš plānoti, bet kuri obligāti jāveic neatkarīgi no līdzekļu esamības valsts budžetā), piemēram:

1. Lielu asignējumu izdalīšana ekonomikas attīstīšanai;

2. Dabas katastrofas, kuras piepeši radušās, lai gan normāla budžeta plānošanā jābūt paredzētam noteiktam līdzekļu apjomam šāda veida ārkārtējiem apstākļiem;

3. Izdevumi kara un citām militārajām vajadzībām [2,42].

Budžeta deficīts nav uzskatāms par traģisku notikumu, taču, ja tā lielums ir dziļš un atspoguļo krīzes parādības ekonomikā un finansiālo sakaru neefektivitāti, tad jāsper stingri un nopietni soļi tā pārvarēšanai. Budžeta deficīta samazinājuma nodrošināšanas vispārīgs noteikums ir tas, ka:

- Jāstimulē visu saimniecības sfēru ienākumu pieplūdums;

Jāsasniedz valsts izdevumu samazinājums [2, 43].