Svetlana Saksonova. Ievads komercdarbība (e-grāmata)

Svetlana Saksonova. Ievads komercdarbība (e-grāmata)

1. Grāmatvedības un ekonomiskā peļņa

1.2. Ekonomiskā peļņa

Ekonomiskā peļņa = firmas ieņēmumi – (grāmatvedības izmaksas + iekšējās izmaksas) [8; 133]

Iekšējās izmaksas ir saistītas ar uzņēmuma īpašnieka īpašumā esošo ražošanas faktoru, piem., ražošanas telpu, iekārtu, izmantošanu ražošanas procesā. Īpašniekam nav jātērē viņa rīcībā esošie līdzekļi šo ražošanas faktoru iegādei, taču tiem ir zināma vērtība. Pieņemsim, ka šīs telpas un iekārtas īpašnieks iznomā, saņemot attiecīgu nomas maksu, kas ir doto ražošanas faktoru alternatīvā vērtība [8; 133].

Alternatīvās izmaksas ir firmai piederošo resursu izmantošanas izmaksas, kurām ir alternatīvs izlietojums un kuras pārvēršas par zaudētu ienākumu no resursu izmantošanas. Ekonomiskā peļņa ir firmas kopējie ieņēmumi, atskaitot visas izmaksas, arī normālpeļņu [3; 144].

Ekonomiskā peļņa = kopējie ieņēmumi – ekonomiskās izmaksas [7; 18]

Ekonomiskā peļņa ir starpība starp realizācijas ieņēmumiem un ražošanas izmaksām, kuras sastāv no divām daļām -ārējām izmaksām un iekšējām izmaksām.

Ekonomiskā peļņa = realizācijas ieņēmumi – ekonomiskās izmaksas [1; 66]

 Normālā peļņa ir tāda lieluma peļņa, kas uzņēmēju apmierina, saista pie noteiktas nozares, attur no alternatīvu meklēšanas [1, 65]. 

1. Shēma

Ekonomiskā peļņa ir starpība starp ieņēmumiem un izmaksām, ieskaitot zaudēto iespēju (alternatīvās) izmaksas. Ekonomiskā peļņa ir peļņa virs normālpeļņas [2; 63].

Normālpeļņa ir minimālais atalgojums, kas notur uzņēmēju kādā ražošanas jomā. Normālpeļņa tiek saņemta, ja uzņēmēja ieņēmumi sedz visas izmaksas, ieskaitot zaudēto iespēju (alternatīvās) izmaksas [2; 62].

Ekonomiskā peļņa – uzņēmēja ienākumi virs vidējā peļņas līmeņa. Nosacīti ekonomisko peļņu var aprēķināt kā starpību starp uzņēmuma kopējiem ienākumiem un ekonomiskajām izmaksām. Ekonomiskās peļņas iegūšana var būt īslaicīga un saistīta ar: 1)uzņēmēja risku, darbojoties ļoti mainīgā un ekonomiski nenoteiktā situācijā vai ieviešot jauninājumus; 2)iespējamu uzņēmuma monopolstāvokļa iegūšanu. Taču ilgākā laika periodā uzņēmums ekonomisko peļņu nesaņem, jo konkurences rezultātā tirgus cenas samazinās [10; 141].

Praksē ekonomiskā peļņa parasti ir mazāka par grāmatvedības peļņu [7.;18].

Ekonomisko peļņu aprēķina, atskaitot no kopieņēmuma pieskaitāmās izmaksas. Grāmatvedības peļņu aprēķina, pamatojoties uz grāmatvedības dokumentiem. Uzņēmēju interesē galu galā ekonomiskā peļņa [4;81].

Grāmatvežus interesē galvenokārt uzņēmuma finansiālais stāvoklis. Tie seko aktīvu un pasīvu stāvoklim pagātnē un tagadnē. Savukārt ekonomistus vairāk interesē uzņēmuma perspektīva, tātad ne tikai faktiskās izmaksas, kuras ietver sevī faktiskos maksājumus un amortizācijas atskaitījumus, bet arī izmaksas, kuras varētu būt, ja izlietotos līdzekļus izmantotu citam mērķim [6;247].