Svetlana Saksonova. Ievads komercdarbība (e-grāmata)

Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: EkonT000 : Profesionālajā izglītībā iesaistīto ekonomikas skolotāju kompetenču pilnveide
Book: Svetlana Saksonova. Ievads komercdarbība (e-grāmata)
Printed by: Guest user
Date: Tuesday, 28 June 2022, 4:14 PM

Description

Svetlana Saksonova. Ievads komercdarbība (e-grāmata)

Table of contents

Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts


Svetlana Saksonova


Ievads komercdarbībā



Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.





Rīga, 2010.

8.1. Jēdzienu definīcija: komersants, komercdarbība, uzņēmums, uzņēmuma maksātnespēja, sanācija, bankrots, biznesa plāns

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā.

Tēmas saturs ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas varēs orientēties terminos komersants, komercdarbība, uzņēmums, uzņēmuma maksātnespēja, sanācija, bankrots, biznesa plāns. Īpaša uzmanība ir pievērsta šo terminu definīcijām. Ja literatūrā ir atrodamas dažādas terminu definīcijas, tad tās visas ir sniegtas, lai skolotājs varētu izvēlēties audzēkņu sagatavotības līmenim, kā arī stundas mērķim piemērotākās definīcijas.

Materiālā ir iekļauti Lursoft statistikas dati par komercreģistrā apkopoto informāciju laika posmā no 2002.g. līdz 2010.g.

 Tēmas nobeigumā ir atrodams kopsavilkums.

1. Komersanta jēdziena definīcijas

Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). (1)

Komersants ir cilvēks, kas nodarbojas ar lielā apjomā privāttirdzniecību. (2)

Komersants ir fiziska vai juridiska persona, kuras saimnieciskā darbība orientēta uz peļņas gūšanu. Komersanti ir daļa no uzņēmējiem (minimālais gada apgrozījuma apmērs un citi noteikumi, kas attiecināti uz komersantiem, minēti Komerclikuma B daļā). (3)

Komersants Latvijas Komerclikuma izpratnē ir fiziska vai juridiska persona, kura veic komercdarbību. Komersantam ir jābūt reģistrētam Komercreģistrā. Praksē jēdziena komersants vietā nereti lieto jēdzienu uzņēmējs, vai uzņēmums, bet komercdarbības vietā - uzņēmējdarbība vai saimnieciskā darbība. (4)

Individuālais komersants (IK) ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta Komercreģistrā un kurai ir Latvijas pilsonība vai pastāvīgā iedzīvotāja statuss. IK par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. IK, izmantojot savu firmu, var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, būt prasītājs un atbildētājs tiesā, kā arī pieņemt darbā darbiniekus.(5)

2. Komercdarbības jēdziena definīcijas

Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība (tirdzniecība, ražošana, pakalpojumu sniegšana), kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. (1)

Komercdarbība ir atklāta ar preču un pakalpojumu tirdzniecību (pirkšanu un pārdošanu) vai ražošanu saistīta saimnieciskā darbība, ko peļņas gūšanas nolūkā veic komersants vai komercsabiedrība. (3)

Komercdarbība Latvijas Komerclikuma izpratnē ir saimnieciska darbība, kuru veic komersants ar mērķi gūt peļņu. Praksē, lai apzīmētu šo saimniecisko darbību, nereti pielieto arī jēdzienu uzņēmējdarbība. Tas nav pretrunā ar Komerclikumu, kurā komercdarbība tiek traktēta kā uzņēmējdarbības veids, tas ir, šaurākā nozīmē. (4)

3. Uzņēmuma jēdziena definīcijas

Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

(14.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2002.) (1)

Ekonomikā ar jēdzienu uzņēmums saprot organizatoriski saimniecisku vienību, kuru kā juridisku personu dibina indivīdi (fiziskas personas) vai citas juridiskas personas (komersanti) uzņēmējdarbības vai kādu citu privātu vai publisku funkciju veikšanai. Uzņēmuma dibināšanas galvenā jēga ir nošķirt uzņēmumā ieguldāmo mantu vai naudu, kura nepieciešama uzņēmējdarbības veikšanai, no tā dibinātāju (komersantu, dalībnieku, akcionāru) mantas. Uzņēmuma dalībnieki var izstāties no uzņēmuma, tie savas daļas var nodot, pārdot vai dāvināt citiem dalībniekiem vai trešajām personām. Kāda dalībnieka nāves gadījumā, viņam piederošās daļas vai akcijas manto viņa radinieki. Neatkarīgi no minētajām izmaiņām dalībnieku sastāvā, uzņēmums var turpināt funkcionēt. (4)

Individuālais uzņēmums ir tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ģimenes uzņēmums ir tiesību subjekts, kas izveidots ģimenes kopīpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šādā uzņēmumā ieguldītā manta pieder ģimenes uzņēmumā iesaistītajiem ģimenes locekļiem. (6)

Mazie uzņēmumi ir definēti kā uzņēmumi, kas nodarbina mazāk nekā 10 personas, un kuras ikgadējā biznesa apjoms vai ikgadējās bilances kopsumma nepārsniedz 10 miljonus Eiro.

Mikro uzņēmumi ir definēti kā uzņēmumi, kas nodarbina mazāk nekā 10 personas un kuras ikgadējais apgrozījums vai ikgadējā bilance nepārsniedz divus miljonus Eiro.

Vidēja izmēra uzņēmumu kā uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus un kura ikgadējā apgrozība nepārsniedz 50 miljonus Eiro vai tā ikgadējā bilance nepārsniedz 43 miljonus Eiro. (7)

4. Uzņēmuma maksātnespējas jēdziena definīcijas

Maksātnespēja ir uzņēmēja paša atzīta, kā arī šajā likumā noteiktajā kārtībā tiesas konstatēta uzņēmuma nespēja nomaksāt parādus. (8)

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības. (9)

Saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju’’ uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību (parādnieks), kas nespēj nokārtot savas parādu saistības, par maksātnespējīgu var atzīst tikai tiesa, ja konstatē vismaz vienu no maksātnespējas pazīmēm: parādnieks nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības; parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir parādnieks ir atbilstoši brīdināts par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu; parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus. 

  likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju’’

5. Sanācijas jēdziena definīcijas

Sanācija (latīņu valodā: sanatio - atveseļošana, ārstēšana) var būt:

-sanācija ekonomikā - maksātnespējas procesa risinājums ar mērķi uzlabot uzņēmuma finansu stāvokli un novērst bankrotu;

-sanācija medicīnā - profilaktisku un ārstniecisku pasākumu kopums organisma atveseļošanai. (4)

Sanācija ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgu pasākumu veikšana nolūkā novērst uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasījumus. (10)

 Sanācija ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgu pasākumu veikšana nolūkā novērst parādnieka iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasījumus. (9)

Sanācija ir pasākumi maksātnespējīga uzņēmuma iespējamā bankrota novēršanai, piemēram, uzņēmuma reorganizācija, ražošanas struktūras vai profila maiņa, aizdevumu izsniegšana, garantiju sniegšana un citi pasākumi, ko veic īpašnieks vai cita juridiskā vai fiziskā persona. (8)

6. Bankrota jēdziena definīcijas

Bankrots - maksātnespējīga uzņēmuma piespiedu atsavināšana vai likvidācija nolūkā iegūt līdzekļus kreditoru likumā pamatoto prasījumu apmierināšanai. (8)

Bankrots ir saimnieciskais sabrukums. (2)

7. Biznesa plāna jēdziena definīcijas

Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību noteiktam laika posmam. Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās puses. (11)

Biznesa plāns ir uzņēmuma darbības attīstības plāns, kurā uzņēmums cenšas īsumā formulēt, ko un ar kādiem līdzekļiem vēlas sasniegt noteiktās laika robežās. Tas nozīmē, ka šajā plānā tiek konkrēti aprakstīti izvirzītie mērķi un pēc tam pakāpeniski aplūkoti veicamie pasākumi šo mērķu sasniegšanā. (12)

Biznesa plāns visbiežāk ir pamatdokuments, kas apraksta un savieno visas nozīmīgās biznesa idejas nodaļas un apliecina bankai vai citiem investoriem par Jūsu nolūkiem un paskaidro soļus, kas tiks veikti, lai sasniegtu definētos mērķus. (13)

Biznesa plāns ir plāns, kuru var lietot, lai attīstītu idejas par sava biznesa īstenošanu. Tā ir iespēja izstrādāt stratēģiju un „izdarīt kļūdas uz papīra”, nevis reālā dzīvē, apskatot firmu no savām pusēm – tādām kā mārketings, finanses un darbība.

Otrkārt, biznesa plāns ir retrospektīvs instruments, ar kura palīdzību biznesmenis var novērtēt firmas reālo darbību laikā gaitā. Biznesa plāns ir dokuments, kurš domāts, lai plānotu firmas darbības virzienu noteiktā laikā posmā.

Biznesa plāns ir hibrīds dokuments – daļēji pragmatiska prognoze un daļēji tirdzniecības līdzeklis – tam vajadzētu būt saskanīgam satura un pasniegšanas manieres ziņā. (14)

Biznesa (komercdarbības) plāns ir jūsu iecerēta firma uz papīra. Tas ir rasējums, pēc kura jūs veidosiet savu uzņēmumu. Tā ir ceļa karte ar iezīmētu maršrutu, lai nemaldītos sānielās un nenokļūtu strupceļā, bet tieši virzītos uz panākumiem. Tā ir iespēja izstādāt stratēģiju un kļūdīties „uz papīra”, nevis reālajā dzīvē.

Biznesa plāns ir rūpīgi sagatavots dokuments, kurā ir izklāstīta jūsu plānotās komercdarbības būtība, jūsu uzņēmējdarbības mērķi, ieskicētas darbības šo mērķu sasniegšanai, kā arī ievērota tā atbildība lasītāja izvirzītajām prasībām. (15)

8. Statistikas dati no Lursoft bāzes

  1. Latvijas uzņēmumu maksātnespējas lietu skaits pa gadiem

1. Latvijas uzņēmumu maksātnespējas lietu skaits pa gadiem

  1. Maksātnespējas procesu, kuri izskatīti saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" iznākums

Maksātnespējas procesu, kuri izskatīti saskaņā ar likumu

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieki 2010.gada pirmajā ceturksnī saņēmuši 845 tūkstošus latu

Šī gada pirmajā ceturksnī valsts aģentūra „Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 845 239 latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece finanšu jautājumos Baiba Banga.

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieki 2009.gadā saņēmuši 1 miljonu 922 tūkstošus latu

Pagājušajā gadā valsts aģentūra „Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 1 922 913 latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece finanšu jautājumos Baiba Banga.

  1. Komersantu un to filiāļu pārreģistrācijas Komercreģistrā dinamika sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām

3. Komersantu un to filiāļu pārreģistrācijas Komercreģistrā dinamika sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām

  1. Komercreģistrā reģistrēto komersantu un to filiāļu sadalījums pa uzņēmējdarbības formām

4. Komercreģistrā reģistrēto komersantu un to filiāļu sadalījums pa uzņēmējdarbības formām

(16)

9. Kopsavilkums.

Komersants ir fiziska vai juridiska persona, kuras saimnieciskā darbība orientēta uz peļņas gūšanu. Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība (tirdzniecība, ražošana, pakalpojumu sniegšana), kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.

Ekonomikā ar jēdzienu uzņēmums saprot organizatoriski saimniecisku vienību, kuru kā juridisko personu dibina indivīdi (fiziskās personas) vai citas juridiskās personas (komersanti) uzņēmējdarbības vai kādu citu privātu vai publisku funkciju veikšanai. Uzņēmuma dibināšanas galvenā jēga ir nošķirt uzņēmumā ieguldāmo mantu vai naudu, kura nepieciešama uzņēmējdarbības veikšanai, no tā dibinātāju (komesantu, dalībnieku, akcionāru) mantas. Uzņēmuma dalībnieki var izstāties no uzņēmuma, tie savas daļas var nodot, pārdot vai dāvināt citiem dalībniekiem vai trešajām personām. Kāda dalībnieka nāves gadījumā, viņam piederošās daļas vai akcijas manto viņa radinieki. Neatkarīgi no minētajām izmaiņām dalībnieku sastāvā, uzņēmums var turpināt funkcionēt.

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības.

Sanācija (latīņu valodā: sanatio - atveseļošana, ārstēšana) var būt:

-sanācija ekonomikā - maksātnespējas procesa risinājums ar mērķi uzlabot uzņēmuma finansu stāvokli un novērst bankrotu;

-sanācija medicīnā - profilaktisku un ārstniecisku pasākumu kopums organisma atveseļošanai.

Bankrots - maksātnespējīga uzņēmuma piespiedu atsavināšana vai likvidācija nolūkā iegūt līdzekļus kreditoru likumā pamatoto prasījumu apmierināšanai.

Biznesa plāns ir uzņēmuma darbības attīstības plāns, kurā uzņēmums cenšas īsumā formulēt, ko un ar kādiem līdzekļiem vēlas sasniegt noteiktās laika robežās. Tas nozīmē, ka šajā plānā tiek konkrēti aprakstīti izvirzītie mērķi un pēc tam pakāpeniski aplūkoti veicamie pasākumi šo mērķu sasniegšanā.

10. Jautājumi - pārbaudi sevi pats!

  1. Kas ir komersants Latvijas Komerclikuma izpratnē?
  2. Ar ko atbild komersants par savām saistībām?
  3. Ko uzņēmuma dalībnieki dara ar savām kapitāla daļām, izstājoties no uzņēmuma?
  4. Kas notiek ar kapitāla daļām dalībnieka nāves gadījumā?
  5. Vai uzņēmums var turpināt funkcionēt, ja kāds dalībnieks izstājās no uzņēmuma?
  6. Kas ir individuālais uzņēmums?
  7. Ar ko atšķiras individuālais uzņēmums no ģimenes uzņēmuma?
  8. Kāda ir galvenā atšķirība starp maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem?
  9. Kas nosaka uzņēmuma maksātnespēju?
  10. Kādas ir uzņēmuma maksātnespējas pazīmes?
  11. Kādi sinonīmi ir jēdzienam komersants?
  12. Kā izpaužas sanācijas process?
  13. Kāds ir kopējais mērķis sanācijai medicīnā un ekonomikā?
  14. Kādi pasākumi ir jāveic maksātnespējīga uzņēmuma iespējamā bankrota novēršanai?
  15. Kas ir bankrots?
  16. Kas ir biznesa plāns?
  17. Kāda ir biznesa plānā struktūra?

11. Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts

1. Komerclikums

2. „Latviešu valodas vārdnīca” , Rita Bāliņa, Velta Cīrule, „Avots” 1987.gads

3. http://termini.lza.lv/article.php?id=49

4. Wikipedia.org 

5. http://www.ur.lv/new_ik_l.html

6. http://www.ur.gov.lv/uznemumi.html

7. http://www.laweuropa.com/Latvian/index.php?d=firmalar&mod=Ab_lt_Sirketler_6

8. http://www.likumi.lv/doc.php?id=72326

9. http://ec.europa.eu/civiljustice/bankruptcy/bankruptcy_lat_lv.htm

10. http://www.saeima.lv/saeima9/lasa?dd=LP0755_2

11.  http://www.europrojects.org/lv/konsultantu-grupa/konsultantu-grupas-pakalpojumi/biznesa-planu-sagatavosana-un-konsultacijas/kas-ir-biznesa-plans/

12. http://www.lfc.lv/fin_bpla.htm

13. http://www.biznesa-plans.lv/

14. („Ernst & Young Biznesa plāna ceļvedis” Ēriks S. Sīgels, Braiens R.Fords, Džejs M.Bornsteins, Sabiedrība „Pētergailis” Rīga 1994)

15.  „Komercdarbības (biznesa) plāns”, Marga Živitere, Rīga 1999;

16. Lursoft statistika par komercreģistrā apkopoto informāciju laika posmā no 01.01.2002 līdz 14.05.2010.


8.2. Jēdzienu definīcijas: grāmatvedība, bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, peļņa, grāmatvedības peļņa, ekonomiskā peļņa

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā, uzdevumu un testu atbildes ir sniegtas.

Tēmas saturs ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas varēs orientēties terminos grāmatvedība, bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, peļņa, grāmatvedības peļņa, ekonomiskā peļņa. Bilances posteņu sagrupēšana aktīvā un pasīvā tiks dziļāk izskatīta 19.4. tēmā.

Īpaša uzmanība ir pievērsta šo terminu definīcijām. Ja literatūrā ir atrodamas dažādas terminu definīcijas, tad tās visas ir sniegtas, lai skolotājs varētu izvēlēties audzēkņu sagatavotības līmenim, kā arī stundas mērķim piemērotākās definīcijas.

 Tēmas nobeigumā ir atrodams kopsavilkums.

Pielikumā ir pievienotas bilances, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķina veidlapa.

1.Grāmatvedības jēdziena definīcijas

Grāmatvedība ir process, kas nosaka, mēra un dara zināmu finansiālo informāciju, lai dotu iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemt lēmumus un spriedumus. [Amerikas Grāmatvežu Asociācijas definīcija] [4., 4.]

Grāmatvedība ir nozīmīgs uzņēmumu vadīšanas instruments. Ar tās palīdzību tiek iegūta informācija par katra uzņēmuma saimniecisko un komercdarbību, par uzņēmējdarbībā izmantotajiem mantiskiem un naudas līdzekļiem, to īpašniekiem. [1., 6.]

Grāmatvedība ir plānveidīga, pilnīga un sistemātiski sakārtota viena uzņēmuma visu saimniecisko operāciju reģistrācija uz attaisnojuma dokumentu pamata. [3., 9.]

Mūsdienās grāmatvedību izprot kā: [1., 7.]

    • Uzņēmuma pārvaldes struktūrvienību;
    • Cilvēku profesionālās darbības nozari;
    • Ekonomikas zinātnes apakšnozari;
    • Ekonomiskās informācijas uzkrāšanas līdzekli un sistēmu;
    • Tautsaimniecības uzskaites veidu.

Grāmatvedība – ir tautsaimniecības uzskaites veids. [1., 84.]

Grāmatvedība ir uzņēmuma finansiāli saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtrauktā uzskaites un kontroles sistēma. [2., 6.]

Grāmatvedība ir vajadzīga, lai varētu sagatavot finanšu un nodokļu pārskatus un skaidrot uzņēmuma finansiāli saimniecisko darījumu galarezultātus. [2.,13.]

Mūsdienu grāmatvedība ir profesionālās darbības nozare uzņēmējdarbībā ar vairākām darbības jomām: algots grāmatvedis, sabiedriskajā praksē strādājošs grāmatvedis, izglītības jomā strādājošie, zvērināti revidenti. [2., 243.]

Grāmatvedība ir māksla un process, kas hronoloģiski un sistemātiski reģistrē naudas vienībās un analizē uzņēmuma darījumus un notikumus, kuri vismaz daļēji ir finansiāla rakstura, kā arī tos apkopo, sastāda pārskatus un skaidro minēto darījumu rezultātus.[5., 2.]

Grāmatvedība ir uzņēmuma saimniecisko operāciju reģistrācija. [8.]

Grāmatvedība ir informācijas uzskaites veids, vidu saimniecisko darījumu hronoloģiska, pilnīga, savlaicīga un sistemātiska reģistrācija un atspoguļošana grāmatvedības dokumentos un reģistros. [8.]

2. Bilances jēdziena definīcijas

Bilance ir pārskata perioda beigās kontu formā sastādīts uzņēmuma valdījumā esošā īpašuma (aktīvi) un kapitāla (pasīvi) pretstatījums. [4., 7.]

Bilance ir divpusīga tabula, kuras kreisajā pusē parādīti uzņēmuma līdzekļi (aktīvs) un labajā pusē – līdzekļu avoti jeb kapitāls (pasīvs). [4., 11.]

Bilance – vispārinātā veidā atspoguļo uzņēmuma saimnieciskos līdzekļus un to veidošanās avotus noteiktā datumā. [1., 18.]

Grāmatvedības bilance ir sistematizēts līdzekļu un līdzekļu finansēšanas avotu pārskats naudas izteiksmē noteiktā datumā. [1., 21.]

Grāmatvedības bilancei ir divas naudas izteiksmē līdzsvarotas daļas: aktīvs un pasīvs. Bilances aktīvs atspoguļo uzņēmuma līdzekļu sastāvu, bet pasīvs atspoguļo šo līdzekļu finansēšanas avotus. [1., 24.]

Bilance – finanšu pārskats, kas parāda uzņēmuma līdzekļu, pašu kapitāla un saistību apmēru naudas izteiksmē noteiktā datumā. [1., 83.]

Grāmatvedības bilance ir divdaļīga sistematizētu rādītāju tabula, kur vienā daļā – aktīvā ir parādīti uzņēmuma līdzekļi, bet otrā daļā – pasīvā šo līdzekļu izveidošanas avoti. [5., 10.]

Grāmatvedības bilance rāda uzņēmuma ekonomiskā stāvokļa svarīgāko raksturojumu – līdzekļus un to avotus tikai vienā noteiktā brīdī. [5., 23.]

Bilance ir finanšu pārskats, kas pēc sava stāvokļa uz noteiktu datumu parāda uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla apmērus. Tā ir tabula, kuras divas daļas – aktīvs un pasīvs – ir līdzsvarā. Aktīvā atspoguļo saimnieciskos līdzekļus (īpašumu) – materiālos resursus, naudas līdzekļus, ilgtermiņa ieguldījumus (atlikušajā vērtībā) un debitoru parādus. Pasīvā parāda saimniecisko līdzekļu avotus (kapitālu) – pašu kapitālu, uzkrājumus un ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādus (saistības). Bilance raksturo galvenokārt uzņēmuma finansiālo stāvokli. [3., 18.]

Bilance ir rādītāju kopums, kas raksturo uzņēmuma stāvokli, salīdzinot vai pretstatot tās atsevišķās puses. Tā ir divpusēja tabula, kuras viena puse naudas izteiksmē atspoguļo uzņēmuma vai iestādes līdzekļus un izvietojumu (aktīvus), bet otra puse – šo līdzekļu avotus un mērķus, kādiem tie paredzēti. [7., 25.]

Bilance kāda uzņēmuma kvantitatīva finansiālā stāvokļa situācija uz noteiktu dienu, kurā ietilpst aktīvi, pasīvi un tīrā vērtība. [9.]

Bilances shēma

Aktīvs
Pasīvs
1. Ilgtermiņa ieguldījumi
3. Pašu kapitāls
2. Apgrozāmie līdzekļi
4. Uzkrājumi

5. Kreditori

Bilances vienādojums: Aktīva kopsumma = Pasīva kopsumma, vai nu:

Aktīva kopsumma =Pašu kapitāls + Kreditori (saistības pret kreditoriem)

Tas nozīme, ka līdzekļiem, kas pieder uzņēmumam, jābūt finansētiem vai nu īpašniekiem vai ar aizņēmumiem (saistībām). [4., 11.]

Aktīvi – uzņēmuma līdzekļi, jeb tas, kas pieder uzņēmumam.

Aktīvi sastāv no:

· Ilgtermiņa ieguldījumiem (šos aktīvus izmanto vairāk, nekā 1 gadu),tie ir:

o nemateriālie aktīvi –licences, patenti, preču zīmes;

o materiālie aktīvi (pamatlīdzekļi) - zeme, iekārtas, mašīnas, būves, celtnes;

o finanšu aktīvi (ilgtermiņa finanšu ieguldījumi)- uzņēmumam pieder citu uzņēmumu kapitāla daļas, vai tas ir aizdevis naudu citiem uzņēmumiem uz laiku, kurš pārsniedz 1 gadu.

· Apgrozāmiem līdzekļiem (šos aktīvus izmanto 1 gada laikā), tie ir:

o krājumi (izejvielas, materiāli, produkcija pārdošanai, kas stāv noliktavā);

o debitori (uzņēmuma preču un pakalpojumu pircēji, kas vēl nav samaksājušie par saņemtām precēm vai pakalpojumi- uzņēmuma parādnieki.

o uzņēmuma finanšu aktīvi- citu uzņēmumu vai valsts vērtspapīri, jo tos turēs ne ilgāk par 1 gadu, vai īstermiņa (līdz 1 gadam) aizdevumi citiem uzņēmumiem;

o naudas līdzekļi- skaidrā nauda kasē, vai bezskaidrā bankas kontā.

Pasīvi sastāv no:

· Pašu kapitāla, kurā ietilpst:

o pamatkapitāls – summa, kas ir ierakstīta Statūtos pie uzņēmuma dibināšanas;

o kapitāla uzcenojums – ja uzņēmums ir SIA vai A/S un tā kapitāla daļas pārdodas par cenu, kura ir lielāka par nominālo cenu, tad tā starpība saucas uzcenojums;

o rezerves, kas ir izveidotas no peļņas potenciālo zaudējumu segšanai;

o rezerves, kas nav izveidotas no peļņas, piemēram, pārvērtējot pamatlīdzekļu vērtību;

o iepriekšējo gadu nesadalītas peļņas;

o pārskata gada nesadalītas peļņas- šī summa ir no peļņas vai zaudējumu aprēķina pēdējās rindas.

· Uzkrājumiem- peļņas daļas, kura ir paredzēta nākotnes saistību izpildei, piem., darbinieku atvaļinājuma naudas izmaksai, nodokļu samaksai.

Kreditoriem jeb saistībām pret kreditoriem. Kreditori ir juridiskās vai fiziskās personas, kurām uzņēmums ir parādā- piegādātāji, darbinieki, bankas, valsts budžets ( ja ir parāds par nodokļiem), pircēji, ja viņi ir samaksājuši avansus, bet vēl nesaņēma preces vai pakalpojumus.

3. Peļņas vai zaudējumu aprēķina jēdziena definīcijas

Peļņas vai zaudējumu aprēķins – finanšu pārskats, kas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī gūto peļņu vai zaudējumus noteiktā laika posmā, parasti ceturksnī vai gadā.[2., 222.]

Peļņas vai zaudējumu aprēķins. Tajā jāietver visi pārskata perioda ieņēmumu un izdevumu veidi, kuri jāņem vērā, aprēķinot uzņēmuma tīro peļņu vai zaudējumus.[2., 226.]

Peļņas vai zaudējumu aprēķins atspoguļo uzņēmuma naudas ieņēmumus un izdevumus, kā arī iegūto peļņu vai radušos zaudējumus. Šis pārskats dod informāciju par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem. [3., 18.]

Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir uzņēmuma darbības rezultātu apkopojums par konkrētu laika periodu. [10.]

4. Peļņas, grāmatvedības peļņas un ekonomiskās peļņas jēdzienu definīcijas

Tīrā peļņa jeb neto peļņa – peļņa pēc nodokļu, kas maksājami no peļņas, atskatīšanas. [2., 226.]

Kopējā peļņas summa, ko noteiktā periodā guvis uzņēmums un kuru aprēķina kā starpību starp tīro apgrozījumu (ieņēmumi no produkcijas vai pakalpojumu pārdošanas) un kopējām pārdotās produkcijas vai veikto pakalpojumu izmaksām. [12.]

Peļņa – ekonomiska kategorija, kas izsaka uzņēmējdarbības rezultātus, tā ir starpība starp ieņēmumiem un izmaksām. [2., 230.]

Peļņa ir summa, ko gūst, pārdodot produktus pēc nodokļu un citu izmaksu atskaitīšanas. [8.]

Peļņa kā ekonomiska kategorija raksturo ražošanas efektivitāti, ražojamās produkcijas apjomu un kvalitāti, darba ražīgumu un pašizmaksas līmeni uzņēmumā. [13.]

Peļņa ir galvenais iekšējās finansēšanas avots, kas nodrošina uzņēmuma tālāko attīstību. [13.]

Peļņa ir jebkura uzņēmuma darbības galvenais rezultāts un galvenais ražošanas un sociālās attīstības finansēšanas avots. [13.]

Peļņa raksturo ieņēmumu pārsniegumu virs izmaksām, kas saistīts ar produkcijas ražošanu, pārdošanu un uzņēmuma kopējo darbību. [13.]

Peļņa ir ienesīguma, veiksmes un uzņēmuma vadības pieņemto lēmumu pareizības rādītājs. [13.]

Peļņa ir finansu līdzeklis, kas dod uzņēmumam papildus attīstības iespējas un ļauj sekmīgi cīnīties ar konkurentiem. [13.]

Klasiskā izpratnē peļņa = ieņēmumi – izdevumi. [13.]

Uzņēma ieņēmumi veidojas no preču vai pakalpojumu pārdošanas, kā arī aktīvu pārdošanas.

Izdevumi var būt:

- ražošanas- materiāli un izejvielas produkcijas ražošanai, strādnieku bruto algas un VSAOI (24,09%), cehu īre, citas ar ražošanu saistītas izmaksas;

- pārdošanas- pārdevēju bruto algas un VSAOI, pārdoto preču pašizmaksa, veikalu īre, citas ar pārdošanu saistītas izmaksas;

- administratīvās izmaksas- ofisa darbinieku bruto algas un VSAOI, ofisa īre, kancelejas preču izmaksas, benzīna izmaksas administrācijas autotransportam, citas tamlīdzīgas izmaksas.

Grāmatvedības peļņa ir summa, kas grāmatvedības atskaitēs parādās kā peļņa. Faktiski, kad ieņēmumi pārsniedz izmaksas, ko uzskaita grāmatvedība (grāmatvedības izmaksas). Arī tad, ja uzņēmums būs nopelnījis gada laikā 10 latus, ieguldot 10 miljonus latu un strādājot ar 20 miljonu latu lielu apgrozījumu, mēs teiksim, ka uzņēmums ir strādājis ar peļņu – grāmatvedības peļņu. [13.]

Grāmatvedības peļņa ir perioda peļņa vai zaudējumi pirms nodokļa izdevumu atskaitīšanas.[13.]

Grāmatvedības peļņa tiek aprēķināta, atskaitot no uzņēmuma kopējiem ieņēmumiem grāmatvedības izmaksas. Tā ir uzņēmuma kopējā peļņa, kas tiek sadalīta saskaņā ar valsts likumdošanu un katra atsevišķa uzņēmuma statūtiem. [14.]

Ekonomiskā peļņa vienmēr būs mazāka par grāmatvedības peļņu, jo šeit nāk klāt alternatīvās jeb iekšējās izmaksas. Šo peļņu grāmatvedība neatspoguļo, to arī ir pagrūti precīzi aprēķināt, jo ir jāņem vērā grūti nosakāmi lielumi. Alternatīvo izmaksu būtība ir tāda, ka uzņēmējs, kurš iegulda resursus, apzinās, ka šos resursus varēja izmantot arī citādāk (alternatīvi) un gūt kaut kādus ienākumus tādā veidā. [14.]

Ekonomisko peļņu uzņēmējs gūst, kad viņš apzinās, ka nopelnītā grāmatvedības peļņa ir pietiekami liela, lai attaisnotu viņa ieguldīto darbu, risku, ko tas uzņēmies un kompensējusi iespējamos ieņēmumus no naudas līdzekļu ieguldīšanas citos projektos. [13.]

5.Kopsavilkums.

Grāmatvedība ir process, kas nosaka, mēra un dara zināmu finansiālo informāciju, lai dotu iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemt lēmumus un spriedumus.

Bilance – finanšu pārskats, kas parāda uzņēmuma līdzekļu, pašu kapitāla un saistību apmēru naudas izteiksmē noteiktā datumā.

Bilances shēma


Aktīvs
Pasīvs
1. Ilgtermiņa ieguldījumi
3. Pašu kapitāls
2. Apgrozāmie līdzekļi
4. Uzkrājumi

5. Kreditori

Bilances vienādojums: Aktīva kopsumma = Pasīva kopsumma, vai nu:

Aktīva kopsumma =Pašu kapitāls + Kreditori (saistības pret kreditoriem)

Tas nozīme, ka līdzekļiem, kas pieder uzņēmumam, jābūt finansētiem vai nu īpašniekiem vai ar aizņēmumiem (saistībām). [4., 11.]

Aktīvi – uzņēmuma līdzekļi, jeb tas, kas pieder uzņēmumam.

Aktīvi sastāv no:

· Ilgtermiņa ieguldījumiem (šos aktīvus izmanto vairāk, nekā 1 gadu),tie ir:

o nemateriālie aktīvi –licences, patenti, preču zīmes;

o materiālie aktīvi (pamatlīdzekļi) - zeme, iekārtas, mašīnas, būves, celtnes;

o finanšu aktīvi (ilgtermiņa finanšu ieguldījumi)- uzņēmumam pieder citu uzņēmumu kapitāla daļas, vai tas ir aizdevis naudu citiem uzņēmumiem uz laiku, kurš pārsniedz 1 gadu.

· Apgrozāmiem līdzekļiem (šos aktīvus izmanto 1 gada laikā), tie ir:

o krājumi (izejvielas, materiāli, produkcija pārdošanai, kas stāv noliktavā);

o debitori (uzņēmuma preču un pakalpojumu pircēji, kas vēl nav samaksājušie par saņemtām precēm vai pakalpojumi- uzņēmuma parādnieki.

o uzņēmuma finanšu aktīvi- citu uzņēmumu vai valsts vērtspapīri, jo tos turēs ne ilgāk par 1 gadu, vai īstermiņa (līdz 1 gadam) aizdevumi citiem uzņēmumiem;

o naudas līdzekļi- skaidrā nauda kasē, vai bezskaidrā bankas kontā.

Pasīvi sastāv no:

· Pašu kapitāla, kurā ietilpst:

o pamatkapitāls – summa, kas ir ierakstīta Statūtos pie uzņēmuma dibināšanas;

o kapitāla uzcenojums – ja uzņēmums ir SIA vai A/S un tā kapitāla daļas pārdodas par cenu, kura ir lielāka par nominālo cenu, tad tā starpība saucas uzcenojums;

o rezerves, kas ir izveidotas no peļņas potenciālo zaudējumu segšanai;

o rezerves, kas nav izveidotas no peļņas, piemēram, pārvērtējot pamatlīdzekļu vērtību;

o iepriekšējo gadu nesadalītas peļņas;

o pārskata gada nesadalītas peļņas- šī summa ir no peļņas vai zaudējumu aprēķina pēdējās rindas.

· Uzkrājumiem- peļņas daļas, kura ir paredzēta nākotnes saistību izpildei, piem., darbinieku atvaļinājuma naudas izmaksai, nodokļu samaksai.

· Kreditoriem jeb saistībām pret kreditoriem. Kreditori ir juridiskās vai fiziskās personas, kurām uzņēmums ir parādā- piegādātāji, darbinieki, bankas, valsts budžets ( ja ir parāds par nodokļiem), pircēji, ja viņi ir samaksājuši avansus, bet vēl nesaņēma preces vai pakalpojumus.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins – finanšu pārskats, kas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī gūto peļņu vai zaudējumus noteiktā laika posmā, parasti ceturksnī vai gadā.

Klasiskā izpratnē peļņa = ieņēmumi – izdevumi.

Uzņēma ieņēmumi veidojas no preču vai pakalpojumu pārdošanas, kā arī aktīvu pārdošanas.

Izdevumi var būt:

- ražošanas- materiāli un izejvielas produkcijas ražošanai, strādnieku bruto algas un VSAOI (24,09%), cehu īre, citas ar ražošanu saistītas izmaksas;

- pārdošanas- pārdevēju bruto algas un VSAOI, pārdoto preču pašizmaksa, veikalu īre, citas ar pārdošanu saistītas izmaksas;

administratīvās izmaksas- ofisa darbinieku bruto algas un VSAOI, ofisa īre, kancelejas preču izmaksas, benzīna izmaksas administrācijas autotransportam, citas tamlīdzīgas izmaksas.

6. Jautājumi un uzdevumi - pārbaudi sevi pats!

  1. Kas ir grāmatvedība?
  2. Kādas iedaļas ietilpst bilancē?
  3. Ko parāda bilances pasīvs/aktīvs?
  4. Kāds ir bilances vienādojums?
  5. Kur atspoguļo uzņēmuma neto apgrozījumu?
  6. Ko parāda peļņas vai zaudējumu aprēķins?
  7. Kurā pārskatā var redzēt uzņēmuma tīro peļņu?
  8. Kas ir uzņēmuma grāmatvedības peļņa?
  9. Kas ir uzņēmuma ekonomiskā peļņa?
  10. Ar ko atšķiras uzņēmuma grāmatvedības un ekonomiskā peļņa?

Uzdevumi risināšanai.

1.Uzdevums.

Sagrupēt atsevišķi saimnieciskos līdzekļus un to finansējuma avotus pēc šādas klasifikācijas:

I.Ilgtermiņa ieguldījumi

II. Apgrozāmie līdzekļi

III. Pašu kapitāls

IV. Uzkrājumi

V.Kreditori (saistības)

Dati uzdevuma veikšanai:

SIA „G&S” uz 200X. gada 31. decembri bija šādi posteņi (Ls):

Pozīcijas nosaukums

Summa

Atbilde

1. Darbgaldi

10 740

I- pamatlīdzekļi

2. Ražošanas ēkas

70 000

I -pamatlīdzekļi

3. Pamatmateriāli

9 720

II -krājumi

4. Transporta līdzekļi

7 500

I- pamatlīdzekļi

5. Bankas aizņēmums

31 480

V kreditori

6. Ražošanas un saimnieciskais inventārs

7 320

II- krājumi

7. Parādi piegādātājiem

9 720

V- kreditori

8. Nepabeigtie izstrādājumi

4 660

II-krājumi

9. Noguldījumi bankas norēķinu kontā

14 620

II- naudas līdzekļi

10. Izejvielas

7 340

II- krājumi

11. Pircēju parādi

3 500

II- debitori

12. Administratīvā ēka

4 000

I- pamatlīdzekļi

13. Naudas līdzekļi kasē

960

II-naudas līdzekļi

14. Palīgmateriāli

8 320

II- krājumi

15. Gatavā produkcija

5 600

II- krājumi

16. Automašīnas

61 500

I- pamatlīdzekļi

17. Pamatkapitāls

170 000

III- pašu kapitāls

18. Pārskata gada nesadalītā peļņa

4 580

III- pašu kapitāls

 

2.uzdevums

Tests (pareizās atbildes ir pasvītrotas)

  1. Kurš no sekojošiem apstiprinājumiem ir pareizs?
  1. Aktīvi – Pašu kapitāls = Saistības pret kreditoriem
  1. Saistības + Kapitāls = Aktīvi
  2. Saistības + Aktīvi = Kapitāls
  3. Aktīvi – Saistības pret kreditoriem = Pašu kapitāls

  1. Kurš no sekojošiem posteņiem nav aktīvs?
  1. Ēkas
  1. Naudas atlikums kasē
  2. Debitori
  3. Aizņēmums no privātpersonas – tas ir saistības pret kreditoriem

  1. Kurš no sekojošiem posteņiem ir saistības pret kreditoriem?
  1. Iekārtas
  1. Parādi piegādātājiem
  2. Transporta līdzeklis
  3. Nauda norēķinu kontā

  1. Kurš no sekojošiem apgalvojumiem ir pareizs?
  1. Peļņa ir uzņēmuma aktīvi
  1. Peļņa samazina uzņēmuma pašu kapitālu
  2. Pašu kapitāls veidojas tikai no peļņas
  3. Peļņa palielina kapitālu

  1. Kurš no sekojošiem posteņiem atrodas Peļņas vai zaudējumu aprēķinā?
  1. Pamatlīdzekļi
  1. Nauda
  2. Neto apgrozījums
  3. Kreditori (saistības pret kreditoriem)

  1. Kur var redzēt uzņēmuma tīro peļņu?
  1. Bilances pasīvā
  1. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā
  2. Bilances pasīva un PZA
  3. Bilances aktīvā

3. Uzdevums

Atrast kļūdas posteņu klasifikācijā! Kļūdas ir atzīmētas pie posteņu nosaukumiem.

Aktīvi

Pasīvi

Pamatkapitāls

Patenti, licences – aktīvs!

Zeme

Ilgtermiņa aizņēmums bankā

Inventārs

Ēkas – aktīvs!

Nesadalīta pelņa- pasīvs!

Pārējie debitori- aktīvs!

Gatava produkcija

Nesamaksātie nodokļi

Norēķinu konts bankā

Citi uzkrājumi

Nesamaksāta darba alga- pasīvs!

(saistības pret darbiniekiem)

Nauda kasē – aktīvs!

7. Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts

  1. Grigorjeva R., Jesemčika A., Leibus I., Svarinska A. Grāmatvedības pamati. Rīga: Latvijas uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija, 2007. 100 lpp.
  2. Grigorjeva R., Jesemčika A., Leibus I., Svarinska A. Finanšu grāmatvedība. Rīga: Izglītības soļi, 2004. 246 lpp.
  3. Apsīte I. Uzņēmuma gada pārskats. Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2003. 366 lpp.
  4. Andžāne V. Ievads finansu grāmatvedībā. Rīga: LU EVF Grāmatvedības institūts, 2004. 27 lpp.
  5. Benze J. Finansu grāmatvedība. Rīga: Auditorfirma „Grāmatvēdis”.1998. 322 lpp.
  6. Finanšu grāmatvedība, mācību līdzeklis, ISBN- 15-615-X
  7. Pavloviča A., Grebenko M. Grāmatvedība. Komerczinības vidusskolēniem, 2003. 227 lpp.
  8. Elektroniskais resurss –www.wikipedia.lv
  9. Elektroniskais resurss –www.ib.swedbank.lv
  10. Elektroniskais resurss –www. rlfinanses.lv
  11. Elektroniskais resurss –www. rlfinanses.lv
  12. Elektroniskais resurss –www. termini.lza.lv
  13. Elektroniskais resurss –www. atlants.lv
  14. Elektroniskais resurss –www. gudrinieks.lv
  15. Elektroniskais resurss –www. lursoft.lv

8. 3. Komercdarbības juridiskās formas

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā, uzdevumu un testu atbildes ir sniegtas.

Tēmas saturs ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas varēs orientēties komercdarbības juridiskās formās. Īpaša uzmanība ir pievērsta terminu definīcijām. Ja literatūrā ir atrodamas dažādas terminu definīcijas, tad tās visas ir sniegtas, lai skolotājs varētu izvēlēties audzēkņu sagatavotības līmenim, kā arī stundas mērķim piemērotākās definīcijas. Tēmas turpinājums ir sniegts 19.3 tēmā, kurā komercdarbības juridiskās formas paskaidrotas dziļāk, lai varētu spriest par to trūkumiem un priekšrocībām.

 Tēmas nobeigumā ir atrodams kopsavilkums.

1. Komercdarbības juridiskās formas

Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.
Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.” [1.p.3.]

„Uzsākot komercdarbību, jebkuram uzņēmējam ir jāizlemj, kāda tipa uzņēmums viņam būtu vispiemērotākais, tas ir, jāizvēlas vispiemērotākā uzņēmējdarbības forma. Šī izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem: pieejamiem resursiem, uzņēmējdarbības veida, dibinātāju skaita, esošās likumdošanas u.c.

Latvijas ekonomika ir jauktā ekonomika ar privātā un valsts sektora apvienojumu. Tā ir saimniecības veids, kas balstās uz brīvo tirgu, brīvu uzņēmējdarbību, ekonomisko iniciatīvu un nepilnīgu konkurenci. Noteikta tautsaimniecības daļa pieder privātpersonām, un to vada gan individuālas personas, gan personu grupas, tajā pašā laikā cita tautsaimniecības daļa pieder valstij vai vietējai pašvaldībai un atrodas to valdījumā.”[1.88.]

„Tiesiskā forma ir uzņēmuma ilgtermiņa lēmums, kas nosaka vairākus tā darbības aspektus – īpašnieku atbildību, peļņas sadali, pilnvaru sadali, kontroles formas un kapitāla piesaistīšanas veidus.” [1.89.]

Uzņēmums ir uzņēmējsabiedrības struktūra, ko dibinājies viens īpašnieks (juridiska vai fiziska persona), kurš tās darbībai piešķir daļu sava īpašuma, izvēlas firmas nosaukumu, juridisko adresi, darbības profilu, pārvaldes formu un saņem peļņu, ko izmanto pēc saviem ieskatiem: uzņēmējsabiedrības kapitālu veido viena vai vairākas personas (dibinātāji – fiziskas vai juridiskas personas un tas sadalīts daļās (akcijās, pajās), par kuru īpašniekiem vēlāk var kļūt citas personas (dalībnieki – fiziskas vai juridiskas personas), kas kopā ar dibinātājiem risina sabiedrības pārvaldes un peļņas sadales jautājumus.” [1.93.]

Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai”.[18.p.3.]

Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.” [26.p.3.]

Komeclikumā ir paredzētas piecas uzņēmējdarbības formas:

1. Individuālais komersants (IK);

2. Pilnsabiedrība (PS);

3. Komandītsabiedrība (KS);

4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA);

5. Akciju sabiedrība (AS); [1.99.] [2.133]

Shēma. Komercdarbības formas

Shēma. Komercdarbības formas

Individuālais komersants. „Individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā”.[74.p.3.] Par individuālo komersantu komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:
1) firma;
2) komersanta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;
3) juridiskā adrese;
4) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un tās juridiskā adrese. [8.p.3.]

Individuālais komersants – fiziska persona , kura kā ierakstīta komercreģistrā.[4.157.]

Uzņēmējsabiedrības ir fizisko vai juridisko personu apvienības uzņēmējdarbības veikšanai. Uzņēmējsabiedrību var nodibināt uz tās dibinātāju pieņemto statūtu vai noslēgto līgumu pamata, nosakot tajos uzņēmējsabiedrības un tās dalībnieku tiesības un pienākumus (arī atbildību par sabiedrības saistībām), pārvaldes kārtību.

Galvenās uzņēmējsabiedrības pazīmes ir šādas:

· Vairāku personu piedalīšanās kapitāla sagādē, kuras ar to iegūst līdzīpašnieku statusu un tiesības;

· Finansiālās drošības pieaugums pieaugšana , jo drošības pamats ir kļuvis plašāks;

· Atbildība (darījumu vadības pilnvaras var būt vairākiem līdzīpašniekiem). [1,102]

Personālsabiedrības ir uzņēmēju (uzņēmumu) apvienība, kas izveidotas uz tās dibinātāju (uzņēmēju) noslēgtā līguma pamata. [1.103.]

Par personālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:
1) firma;
2) personālsabiedrības veids;
3) katra komandīta ieguldījuma summa un komandītu ieguldījumu kopsumma;
4) personālsabiedrības personiski atbildīgo biedru un komandītu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
5) personālsabiedrības biedru tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi, norādot katra pārstāvēttiesīgā personālsabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
6) juridiskā adrese;
7) ja personālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai, — laiks, uz kādu tā nodibināta, vai mērķis;
8) filiāles firma, ja tā atšķiras no personālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.[8.p.3.]

Personālsabiedrība ir uz līguma pamata veidota vismaz divu fizisku vai juridisku personu tiesiska apvienība kopīgai ietekmei uz kopīgu mērķi. Personālsabiedrības priekšplānā stāv nevis kapitāla darbinieki, bet gan persona kā dalībnieks. Kapitāla piedalīšanās personu sabiedrībām nav obligāta.[ .lpp.2.]

Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercsabiedrības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). [77.p.3.]

Pilnsabiedrība apvieno vairākus dalībniekus (uzņēmējus), kuri par sabiedrības saistībām atbild solidāri ar visu savu īpašumu proporcionāli sabiedrībā ieguldītajai daļai. [1.103.]

Pilnsabiedrība- personālsabiedrība, kurā uz sabiedrības līguma pamata ar neierobežotu atbildību pret tās kreditoriem apvienojušās 2 vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību, izmantojot kopīgu komersanta nosaukumu. [4.296.]

Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopējo firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri, ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. [118.p.3.] Komandītsabiedrības biedru savstarpējās attiecības tiek noteiktas sabiedrības līgumā. [1.105.]

Komandītsabiedrība – līgumsabiedrība, kurā līdztekus dalībniekiem ar pilnu atbildību piedalās dalībnieki, kas savu atbildību ierobežo ar savas iemaksas apmēru.[5.42.]

Komandītsabiedrība - personālsabiedrība, kurā uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri) ar mērķi veikt komercdarbību , izmantojot kopējo uzņēmuma nosaukumu. Tajā līdztekus piedalās vismaz viens sabiedrības kreditoriem ierobežo viņa ieguldījuma apmērs un personiski atbildīgie biedri ( komplementārie dalībnieki), kuru atbildība nav ierobežota. [ 4.184.]

Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Kapitālsabiedrības ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība.[134.p.3.] Kapitālsabiedrības dibinātāji ir personas, kuras iegulda savu īpašumu un iegūst kapitāla daļas vai akcijas. [1.106.]

Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:
1) firma;
2) kapitālsabiedrības veids;
3) kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un ieņemamais amats;
4) valdes locekļu tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;
5) pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu;
6) juridiskā adrese;
7) ja kapitālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta;
8) filiāles firma, ja tā atšķiras no kapitālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese. [8.p.3.]

Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras akcijas var būt publiskas apgrozības objekts.[134.p.3.]

Akciju sabiedrība ir uzņēmējsabiedrība (statūtsabiedrība) ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitālu veido, izlaižot par samaksu attiecīgu skaitu akciju vai obligāciju par to nominālo vērtību. [1.108.]

Akciju sabiedrība – Nepersoniska uzņēmējdarbības forma; sabiedrība, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku – akcionāru – ieguldījumi akciju formā. Akcionārs atbild par saistībām proporcionāli savās akcijās apliecinātajam ieguldījumam, kam jābūt ne mazāk par 25% no akciju nominālvērtības, bet akciju izlaišanas gadījumā – jāpārsniedz to nominālvērtība. Pārvalda dalībnieku kopsapulce, uzraudzības padome un valde ( direkcija). [4.21.]

Akciju sabiedrība. Uzņēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitāls sastāv no akciju nominālvērtību kopsummas. Tās galvenās īpašības: 1) ierobežotā atbildība (īpašnieki var zaudēt vienīgi tik daudz naudas, cik ir ieguldījuši ); 2) viegli nodot tālāk īpašuma tiesības ( to var izdarīt, pārdodot akcijas); 3) uzņēmuma pastāvēšana nav atkarīga no akciju īpašnieku maiņas. [5.5.]

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir uzņēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām. Tās pamatkapitālu veido dalībnieku ieguldītais īpašums – kapitāla daļas. [1,111]

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts.”[134.p.3.]

SIA- uzņēmējdarbība , kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku ieguldītais īpašums – kapitāla daļas. SIA raksturo 1) ierobežota atbildība; 2) daļas netiek publiski pārdotas; 3) uzņēmuma pastāvēšana nav atkarīga no daļu īpašnieku maiņas.[5.89]

SIA - Uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido sabiedrības dalībnieku ieguldītais īpašums – kapitāla daļas. Kapitāla daļas netiek piedāvātas fondu biržā.[4.326.]

Latvijas Uzņēmumu reģistra un komercreģistra subjektu reģistrācijas dinamika sadalījumā pēc to uzņēmējdarbības formas (2004.-2010.)

[6.]

Uzņēmējdarbības forma

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Akciju sabiedrība (AS)

28

42

50

47

40

31

6

Individuālais komersants (IK)

1942

1623

1746

1874

2104

1701

538

Komandītsabiedrība (KOM)

6

11

18

18

13

11

6

Pilnsabiedrība (PLN)

35

40

22

39

56

68

23

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)

7342

8786

11231

11970

8932

7175

3356

Valsts uzņēmums (VU)

0

0

0

0

0

0

0

Zemnieku saimniecība (ZEM)

514

243

162

102

54

109

21

Zvejnieku saimniecība (ZVJ)

7

13

0

1

1

3

1










Aktīvo uzņēmumu skaits Latvijā. (%, 24.03.10)

Aktīvo uzņēmumu skaits Latvijā. (%, 24.03.10)

Kā ir redzams pēc Lursoft statistikas datiem lielāko daļu Latvijas uzņēmējdarbības tirgū aizņem sabiedrība ar ierobežotu atbildību – 61%, otru vietu aizņem zemnieku saimniecības, tie sastāda 19 %.

2. Kopsavilkums.

Komerclikumā ir paredzētas piecas uzņēmējdarbības formas:

  • Individuālais komersants (IK);
  • Pilnsabiedrība (PS);
  • Komandītsabiedrība (KS);
  • Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA);
  • Akciju sabiedrība (AS).

3. Jautājumi - pārbaudi sevi pats!

  1. Kas ir komercdarbība?
  2. Kas ir firma?
  3. Kas ir personālsabiedrība?
  4. Kas ir kapitālsabiedrība?
  5. Kādas komercdarbības formas ir paredzētas komerclikumā?
  6. Kas ir individuālais komersants?
  7. Kas ir akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, komandītsabiedrība, pilnsabiedrība?

4. Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts

  1. M. Rurāne Uzņēmējdarbības organizācija un plānošana – Biznesa augstskola Turība: Rīga 2002 – 330 lpp.
  2. A. Vedļa Ceļvedis uzņēmējdarbībā – Rīga 2002 – 490 lpp.
  3. Komerclikums
  4. Ekonomikas un finanšu vārdnīca- Norden AB, 2003 – 514 lpp.
  5. Ekonomisko terminu vārdnīca uzņēmējdarbībai – Rīga, 1997 – 111 lpp.
  6. www.lursoft.lv/lursoft-statistika/Uznemumu-registra-un-komercregistra-subjektu-registracijas-dinamika-sadalijuma-pec-to-uznemejdarbibas-formas

8.4. Komercdarbības juridiskās formu trūkumi un priekšrocības

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā, uzdevumu un testu atbildes ir sniegtas.

Šī tēma ir loģisks 19.2. tēmas turpinājums. Tēmas saturs ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas varēs orientēties ne tikai komercdarbības juridiskās formās, bet arī zinās to trūkumus un priekšrocības. 

Tēmas nobeigumā ir atrodams kopsavilkums.

1. Uzņēmējdarbības formas

1.1. Individuālais komersants

Individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā. [1; 74.pants]

Dibināšana – Dibināt Individuālo komersantu ir tiesības fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību. Uzņēmējam ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai vai māklera darbībai, vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus. [1; 75.pants]

Komercreģistrā jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda:

1) individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) individuālā komersanta firmu (nosaukumu);

3) individuālā komersanta juridisko adresi; [1; 75.pants]

Pamatkapitāls – Nav noteikts.

Atbildība -

· individuālais komersants, var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, kā arī būt prasītājs un atbildētājs tiesā. 

· Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. [1; 76.pants]

Pārvalde – Lēmumus pieņem pats uzņēmējs (var nodarbināt darbiniekus).

Peļņas sadale – Visu peļņas summu iegūst individuālais komersants, kā arī viņam ir pienākums maksāt nodokļus valsts budžetā.

Līdzekļu piesaistīšana – Individuālais komersants var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, ņemt kredītus.

1.2. Pilnsabiedrība

Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). [1; 77.pants]

Dibināšana – Uzņēmumu ieraksta komercreģistrā. Pieteikumā norāda: katra sabiedrības biedra vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, sabiedrības firma, sabiedrības veids, sabiedrības juridiskā adrese, komercdarbības veidi. [1; 8.pants]

Pamatkapitāls- Nav.

Atbildība - Sabiedrības biedri par sabiedrības saistībām atbild kā kopparādnieki personiski ar visu savu mantu. Sabiedrības biedrs, kas iestājas jau pastāvošā sabiedrībā, atbild līdz ar pārējiem sabiedrības biedriem ar visu savu mantu, arī par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā. [1; 94.pants]

Konkurences aizliegums - Sabiedrības biedrs bez pārējo biedru piekrišanas nedrīkst slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības nozarē vai būt personiski atbildīgs biedrs citā personālsabiedrībā, kura veic tādu pašu komercdarbību. Ja sabiedrības biedrs pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai. Par šādas prasības celšanu lemj pārējie sabiedrības biedri. [1; 82.pants]

Biedru tiesības

· Visiem sabiedrības biedriem ir tiesības un pienākumi piedalīties sabiedrības lietvedībā. Sabiedrības lietvedība var būt uzticēta vienam, vairākiem vai visiem sabiedrības biedriem. Ja lietvedība uzticēta vienam sabiedrības biedram, tad pārējie biedri lietvedībā nepiedalās. Ja lietvedība ir uzticēta visiem, katram no viņiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski, ja citi pret to neiebilst.

· katrs sabiedrības biedrs jebkurā laikā var pārliecināties par sabiedrības lietu gaitu, ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī izgatavot sev pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli, bilanci un gada pārskatu. [1; 83.pants]

Lēmuma pieņemšana

· Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu to sabiedrības biedru piekrišana, kuriem ir tiesības attiecīgo lēmumu pieņemt.

· Ja sabiedrības līgums noteic, ka lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc sabiedrības biedru skaita. [1; 87.pants]

Peļņas sadale – Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Katram sabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu. [1; 88.pants]

Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās pamati -
Sabiedrība izbeidzas:

· izbeidzoties laikam, uz kādu nodibināta;

· ar sabiedrības biedru lēmumu;

· uzsākot bankrota procedūru;

· ar tiesas nolēmumu.

Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir:

· sabiedrības biedra nāve;

· sabiedrības biedra atzīšana par maksātnespējīgu;

· sabiedrības biedra uzteikums;

· sabiedrības biedra izslēgšana;

· citi sabiedrības līgumā minētie pamati.

[1; 97.pants]Pēc sabiedrības izbeigšanās notiek sabiedrības likvidācija, izņemot gadījumu, kad sabiedrības līgumā noteikts citāds galīgās norēķināšanās veids vai arī sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu. [1; 106.pants]

1.3. Komandītsabiedrība

Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. [1; 118.pants]

Dibināšana - Ieraksta komercreģistrā. Pieteikumā norāda: katra sabiedrības biedra vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese; sabiedrības firma; sabiedrības veids; sabiedrības juridiskā adrese; komercdarbības veidi, ieguldījumu summa un komandīta ieguldījumu summa. [1; 119.pants]

Pamatkapitāls - Nav.

Pārvalde - Komandītiem nav tiesības piedalīties sabiedrības lietvedībā, nav tiesības iebilst pret komplementāru rīcību, izņemot gadījumus, kad šī rīcība pārsniedz sabiedrības parasti veiktās komercdarbības ietvarus. [1; 121.pants]

Peļņas sadale - Pēc nodokļu nomaksas, peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījumam. [1; 124.pants]

Atbildība - Komandīts sabiedrības kreditoriem atbild sava ieguldījuma apmērā līdz ieguldījuma izdarīšanai. Šāda atbildība ir izslēgta, tiklīdz ieguldījums ir veikts. [1; 127.pants]

1.4. Kapitālsabiedrības

Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Kapitālsabiedrība iekļauj sevī:
  • Sabiedrība ar ierobežotu atbildību(SIA) - slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts;
  • Akciju sabiedrība(AS) - atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts. [1; 134.pants]

Dibināšana -

Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:
1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas dokumentus (līgums un statūti);
2) izveido sabiedrības pārvaldes institūcijas un, ja tas ir sabiedrībā paredzēts, ieceļ revidentu;

3) apmaksā pamatkapitālu noteiktā apmērā, organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;
4) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);
5) samaksā valsts nodevu par ierakstīšanu komercreģistrā un maksu par reģistra ierakstu izsludināšanu;
6) iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu. [1; 141.pants]

Dibināšanas līgumā norāda:
1) ziņas par dibinātājiem:
a) fiziskai personai— vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,
b) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu;
2) sabiedrības firmu;
3) sabiedrības pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību;
4) katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla lielumu, apmaksas kārtību un termiņus;
5) katram dibinātājam pienākošos daļu skaitu atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai;
6) to daļu skaitu un nominālvērtību summu, kuras, dibinot sabiedrību, tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katras tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu;
7) dibināšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un segšanas kārtību;
8) jebkurus īpašus pienākumus, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;
9) sabiedrības valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;
10) sabiedrības padomes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (ja sabiedrībai ir padome);
11) revidenta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, ja revidents ir sabiedrībā paredzēts;
12) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu. [1;143.pants]

Sabiedrības statūtos norāda:
Sabiedrības firmu, sabiedrības darbības termiņu vai mērķi, pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību, sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi, sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu, īpašus daļu atsavināšanas noteikumus (ja tādi paredzēti) un citu būtiskus noteikumus. Papildus norada dažādas akciju kategorijas, sabiedrības galvenos komercdarbības veidus. [1; 144.pants]

1.5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību. (SIA)

Pamatkapitāls - Sabiedrības ar ierobežotu atbildību minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu. [1; 185.pants]. Skatīt grozījumus Komerclikumā 2. jautājumā.

Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

Sabiedrības pārvaldes institūcijas

- dalībnieku sapulce;

- valde;

- padome (ja tāda izveidota). [1; 209.pants]

Dalībnieku sapulce lemj par tādiem jautājumiem kā:

  • grozījumi statūtos;
  • pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana
  • padomes locekļu ievēlēšana, atsaukšana;
  • valdes locekļu ievēlēšana, atsaukšana;
  • gada pārskata un peļņas apstiprināšana;
  • revidenta, kontroliera un likvidatora ievēlēšana, atsaukšana;
  • lēmums pašdarbības izbeigšanu, turpināšanu, reorganizāciju; -citi jautājumi saskaņā ar statūtiem. [1; 210.pants]

Valde – ievēl uz 3 gadiem, vada un pārstāv sabiedrību.

Valdei ir pienākums sniegt ziņas dalībnieku sapulcei par noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un dalībnieku, padomes locekli vai valdes locekli. Valdei ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt padomei pārskatu par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli, kā arī nekavējoties ziņot padomei par sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai citiem ar sabiedrības komercdarbību saistītiem būtiskiem apstākļiem.

Kārtējo dalībnieku sapulci sasauc valde vismaz reizi gadā, lai tā apstiprinātu gada pārskatu, pieņemtu lēmumu par peļņas sadali un ievēlētu revidentu. [1; 221.pants]

Peļņas sadale - Par peļņas sadali lemj dalībnieku sapulce pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas. [1; 210.pants]

Atbildība - Atbild tikai ar SIA ieguldīto kapitālu. [1; 212.pants]

1.6. Akciju sabiedrība. (AS)

Pamatkapitāls –

Pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25000 latu Statūtos noteiktais pamatkapitāls, dibinot sabiedrību, apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā gada laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas. [1; 225.pants]

Akcija –

Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā — likvidācijas kvotu. Akcija nav dalāma.

Sabiedrība var emitēt konvertējamas obligācijas, kuras obligacionārs noteiktā termiņā ir tiesīgs apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām. (Obligācija - parāda vērtspapīrs, ar kuru tās emitents apsolās obligācijas īpašniekam atmaksāt tās pilno vērtību)

Balsstiesības dod apmaksāta akcija. [1; 226.pants]

Sabiedrības pārvaldes institūcijas –

- akcionāru sapulce;

- padome;

- valde. [1; 266.pants]

Sapulce:

- lemj par gada pārskatu;

- aizvadītā gada peļņas izlietošanu;

- padomes locekļu, kontrolieru un likvidatoru ievēlēšana, atsaukšana;

- statūtu grozīšana;

- ceļ prasību pret valdes, padomes locekļiem, revidentu;

- pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana;

- sabiedrības vērts papīru emisija un konversija;

- atlīdzības noteikšana padomes locekļiem un revidentam;

- sabiedrības darbības izbeigšana, turpināšana, reorganizācija; [1; 268.pants]

Padome – sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību.

- Ievēl un atsauc valdes locekļus, uzrauga valdes darbību;

- Uzrauga a/s lietu kārtošanu;

- Uzskata gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un iesniedz tos akcionāru sapulcei;

- Pārstāv a/s tiesā;

- Sagatavo jautājumus akcionāru pilnsapulcei. [1; 292.pants]

Valde – sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību atbild par komercdarbību, grāmatvedību, pārvalda mantu un rīkojas ar sabiedrības līdzekļiem atbilstoši likumiem , statūtiem, akcionāru sapulces lēmumiem. [1; 301.pants]

1.7. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Kapitālsabiedrības darbība izbeidzas:
1) ar dalībnieku lēmumu;
2) ar tiesas nolēmumu;
3) uzsākot bankrota procedūru;
4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);
5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai); [1; 312.pants]

Sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi. [1; 328.pants]

Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude). [1; 330.pants]

2. Pēdējie grozījumi Komerclikumā

2.1. Grozījumi par SIA dibināšanas pamatkapitāla lieluma izmaņām

15.aprīlī 2010. gadā, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā. Tie paredz, ka turpmāk fiziskas personas sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs dibināt ar pamatkapitālu viens lats. Pamatkapitāls laika gaitā būs jāpalielina līdz 2000 latiem.

Saeima atbalstīja priekšlikumu, ka, dibinot SIA ar atvieglotiem nosacījumiem, valsts nodeva par reģistrēšanu un publicēšanu "Latvijas Vēstnesī" būs jāmaksā nepilnā apmērā, sedzot tikai pakalpojuma pašizmaksu.

SIA ar atvieglotajiem nosacījumiem varēs dibināt ne vairāk kā piecas fiziskas personas, un valdē varēs darboties tikai uzņēmuma īpašnieki. Vienlaikus persona varēs darboties tikai vienā uzņēmumā, kas izveidots ar īpašiem pamatkapitāla nosacījumiem.

Katru gadu no SIA peļņas vismaz 25 procenti būs jāieskaita obligātajā rezervē, kas paredzēta pamatkapitāla palielināšanai vai zaudējumu segšanai. Lai izmaksātu dividendes no peļņas, vispirms ceturtā daļa peļņas būs jāieskaita obligātajā rezervē.

Likumā arī ietverta norma, kas aizsargā šāda SIA partnerus un kreditorus. Ja SIA kļūs maksātnespējīga pirms pamatkapitāls ir sasniedzis 2000 latus, uzņēmuma īpašnieki solidāri atbildēs par starpību. Respektīvi, ja SIA tiek dibināts ar viena lata pamatkapitālu un divu gadu laikā pamatkapitāls palielināts līdz 1500 latiem, bankrota gadījumā uzņēmuma īpašnieki kreditoriem atbildēs ar visu pamatkapitālu un vēl 500 latiem no savas mantas.

2.2. Grozījumi par zemnieku saimniecību komerciālas formas izmaiņu

Pieņemot Komerclikumu, tika sakārtota normatīvā bāze komercsabiedrībām, bet zemnieku saimniecību turpmāko statusu tas neskāra. Likums „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”, kas jau kopš 1992. gada reglamentē zemnieku saimniecību darbību, daudzējādā ziņā ir novecojis un ir nepieciešams to mainīt, kā arī daudzām zemnieku saimniecībām ir vienādi nosaukumi. Ministru kabinetā jau ir pieņemts un uz Saeimu nosūtīts projekts jaunam likumam – Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums. Likums nosaka, ka zemnieku saimniecība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras komercdarbības joma galvenokārt ir lauksaimniecība. Ja likums tiks pieņemt redakcijā, kādā tā ir šobrīd, tad zemnieku saimniecību īpašniekiem līdz 2010. gada 30. jūnijam jāizlemj, kādā statusā saimniecībai turpmāk darboties un likuma Pārejas noteikumi piedāvā izvēlēties vienu no šādiem variantiem:

  • Pieteikt savu uzņēmumu ierakstīšanai komercreģistrā kā SIA.
  • Pārveidoties par cita veida komercsabiedrību.
  • Kļūt par individuālo komersantu.
  • Veikt zemnieku saimniecības likvidāciju.

3. Uzņēmējdarbības formu priekšrocības un trūkumi

Individuālais komersants

Priekšrocības:

1. Individuālo komersantu var dibināt fiziska persona. Tas ir priekšrocība, jo uzsākot uzņēmējdarbību topošie uzņēmēji ļoti bieži sastopas ar sarežģītu dibināšanas sistēmu un juridiskas personas nepieciešamību. Tādēļ, kamēr uzņēmums atrodas bērnības stadijā un tikai sāk attīstīties vadībai ir vieglāk tikt galā ar dokumentāciju.

2. No pirmā punktā minēta izriet otra priekšrocība. Dibinot IK, komercreģistrā jāiesniedz pieteikums, kurā jānorada tikai visnepieciešamus datus. Līdz ar to sarežģīta administratīvā vide ir daudz vieglāk nokārtojama.

3. Nav noteikts pamatkapitāla lielums. Šī priekšrocība arī atvieglo uzņēmuma dibināšanu.

4. Lēmumu, kas attiecas uz peļņas sadali, pieņem tikai un vienīgi uzņēmuma īpašnieks.

Trūkumi:

1. Individuālais komersants par uzņēmuma saistībām atbild ar visu savu mantu.

Pilnsabiedrība

Priekšrocības:

1. Nav noteikts pamatkapitāla lielums.

2. Sabiedrības biedri par saistībām atbild kā kopparādnieki. Tas nozīme, ka likvidācijas gadījuma norēķināties par visām saistībām būs pienākums visiem biedriem kopā, nevis vienai noteiktai personai.

3. Sabiedrības biedriem jāpiedalās lietvedībā. Tādēļ sabiedrībā radušos jautājumus biedri atrisina piedaloties sapulcēs un veicot balsošanu.

Trūkumi:

1. Sabiedrības biedri atbild ar visu savu mantu.

Komandītsabiedrība

Priekšrocības:

1. Nav noteikts pamatkapitāla lielums.

2. Komandīts atbild atbilstoši sava ieguldījuma apjomā.

Trūkumi:

1. Komandītiem nav tiesības piedalīties sabiedrības lietvedībā. Tādēļ tiem nav tiesības risināt radušos jautājumos un pieņemt lēmumus pašiem.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Priekšrocības:

1. Pamatkapitāla lielums ir 2000 latu, taču saskaņā ar 15. aprīlī 2010. gada pieņemtiem komerclikuma grozījumiem, no 1. maija 2010. gada dibinot SIA, pamatkapitālā pirmā iemaksa minimāli sastādīs 1 latu.

2. Atbild tikai ar SIA ieguldīto mantu. Tas nozīme, ka likvidējot uzņēmumu īpašnieku personīga mantu nebūs skarta.

Trūkumi:

1. Diezgan sarežģīta administratīva vide.

Akciju sabiedrība

Trūkumi:

Liels pamatkapitāls. Kaut pamatkapitālu var apmaksāt gada laikā no brīža, kad dibināšanas līgums bija parakstīts, tas ir diezgan sarežģīti tikko dibinātām uzņēmumam atrast nepieciešamo summu.

Secinājumi: vispiemērotākā uzņēmējdarbības forma uzsākot komercdarbību ir individuālais komersants, jo dibinot uzņēmumu nav nepieciešams pamatkapitāls un salīdzinot ar citām uzņēmējdarbības formām dibināšanas procedūra ir daudz vieglāka. Taču topošiem uzņēmējiem jāuzmanas ņēmot saistības, jo neizmaksāšanas gadījumā īpašniekam būs jāizmaksa parādu no savas mantas.

Taču, ņemot vērā 15.04.2010. gadā pieņemtus komerclikumā grozījumus par SIA pamatkapitālu, iespējams, izdevīgāk ir dibināt SIA, jo pēc jaunajiem grozījumiem pamatkapitālā lielums minimāli ir 1 lats ar vēlāko tālāko iemaksāšanu. Kā arī likvidācijas gadījumā SIA īpašnieks atbildēs tikai ar ieguldīto mantu, nevis ar savu privāto mantu.

4. Kopsavilkums.

1.tabula. IK priekšrocības un trūkumi [6.]

Priekšrocības

Trūkumi

Vienkārša dibināšana un vienkārša reģistrācija

Liels risks, jo ir pilna materiālā atbildība

Nav noteikts minimālais pamatkapitāls

Grūti nodalīt personisko naudu no uzņēmuma naudas

Vienkāršota grāmatvedības uzskaite un pārskats- ir iespējams šīs funkcijas veikt bez profesionālā grāmatveža zināšanām

Ierobežotas paplašināšanās iespējas

Spēcīga motivācija, jo uzņēmums pieder vienam cilvēkam (arīdzan SIA var piederēt vienam cilvēkam)

Ierobežoti finansu resursi, jo parasti šo uzņēmumu ienākumi ir nelieli

Īpašnieks vienpersoniski pieņem lēmumus (vienas personas SIA arī ir šāda iespēja)

Ierobežots uzņēmēja cilvēcisko iespēju potenciāls

Darbības konfidencialitāte

Vadītājam ir problemātiski doties atvaļinājumā ,izmantot brīvdienas, apmeklēt kursus un seminārus

Salīdzinoši viegla uzņēmuma pārdošanas procedūra

Vāja konkurētspēja

2. tabula. SIA priekšrocības un trūkumi [6.]

Priekšrocības

Trūkumi

Dalībnieki neriskē ar savu personisko mantu, jo ir ierobežota atbildība

Sarežģītāka dibināšana un reģistrācija salīdzinot ar individuālo komersantu (IK)

Apvienojoties ir vieglāk uzsākt biznesu, savākt nepieciešamo kapitālu

Sarežģītāka grāmatvedības kārtošana un uzskaite ( neiztikt bez profesionālu grāmatvežu pakalpojuma)

Dalībnieks var piedalīties tikai ar savu kapitālu- nav obligāti jāpiedalās sabiedrības darbības organizēšanā

Ir nepieciešams minimālais sākuma kapitāls

Dibinot pamatkapitālu var apmaksāt gan ar naudu, gan ar mantisko ieguldījumu

Ja ir vairāki īpašnieki, viņu rīcības brīvība ir ierobežota

3. tabula. AS priekšrocības un trūkumi [6.]

Priekšrocības

Trūkumi

Atbild ar ieguldījumiem AS pamatkapitālā, bet neatbild ar savu mantu

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) ir atviegloti dibināšanas noteikumi salīdzinājumā ar akciju sabiedrību (AS)

Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas

Valsts nodeva SIA reģistrācijai ir mazāka – 100 latu, valsts nodeva par AS reģistrāciju ir 250 latu.

Publiska kapitāla piesaiste, emitējot jaunas akcijas, ļauj arī vieglāk piesaistīt lielākas investīcijas

SIA dalībniekiem salīdzinājumā ar AS akcionāriem ir arī lielāka ietekme uz sabiedrības pārvaldi

Akciju sabiedrība var izlaist arī konvertējamās obligācijas

SIA ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Līdz ar to SIA dalībnieki daudz ciešāk ir saistīti savā starpā un daudz vieglāk var kontrolēt dalībnieku loku nekā tas ir AS.

Likums atstāj pašu AS dibinātāju (akcionāru) ziņā, vai paredzēt AS statūtos, ka vārda akcijas pārdošanai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana un iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, kā arī pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju

4. tabula. Personālsabiedrības priekšrocības un trūkumi [6.]

Priekšrocības

Trūkumi

Nav jāveido pamatkapitāls, pārvaldes institūcijas (valde, padome) un nav vajadzīgi arī statūti

Pilna atbildība ar visu savu īpašumu pilnsabiedrību biedriem un komandītsabiedrību komplementāriem.

Nodokļus maksā katrs līgumsabiedrības dalībnieks par savu daļu

Salīdzinoši vienkāršs dibināšanas process

Par sabiedrības pārvaldi var vienoties sabiedrības līgumā

Peļņa tiek sadalīta atbilstoši ieguldītajam kapitālam / ieguldījumam


5. Jautājumi - pārbaudi sevi pats!