Svetlana Saksonova. Patērētāja loma ekonomikā (e-grāmata)

Patērētāja loma ekonomikā

4. Kopsavilkums.

Depozīti (noguldījumi) ir viens no vienkāršākajiem un Latvijā visplašāk lietotajiem ieguldījumu veidiem. Depozīti tiek uzskatīti par visdrošāko un „lētāko” krāšanas veidu.

Depozīts ir naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem.

 Noguldījumu veidi pēc LR Kredītiestāžu likuma ir:

· pieprasījuma noguldījumi jeb krājkonti - uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma;

· termiņnoguldījumi:

o uz noteiktu laiku;

o uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

Saskaņā ar izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, visi ienākumi no noguldījumiem (no gūtajiem peļņas procentiem) tiek aplikti ar nodokli 10% apmērā. Ar nodokli tiek aplikti arī noguldījumi, kas izveidoti iepriekšējos gados un kuriem procentu izmaksa paredzēta sākot no 2010.gada 1.janvāra. Banka ietur nodokli procentu izmaksas brīdī.

Izvēloties noguldījuma veidu un tā ienesīgumu, noguldītājam:

· jānoteic, kāds būs noguldījuma termiņš;

· jāizvēlas noguldījuma veidu;

· jāizvēlas valūtu, kurā būs noguldījums;

· jāizvēlas labāku banku savām noguldījumam;

· nav jātic visām reklāmām par noguldījumiem;

· obligāti jāizlasa noguldījuma līgumu;

· noformējot noguldījumu, jāuzzina par komisijas maksām.

Ja klients nogulda naudu termiņnoguldījumā, izdevīgāk slēgt līgumu, kurā ir paredzēts uzkrājuma aprēķins, izmantojot saliktos procentus (skatīt piemēru).