1.11. Ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču (pakalpojumu) un naudas plūsmas modelis (savstarpējo attiecību sistēma)

1.11.4. Kopsavilkums

Ražošanas faktori ir tādi faktori, kas nepieciešami ražošanas norisei. Ir šādi uzņēmuma ražošanas faktori: cilvēku darbs, uzņēmuma pamatlīdzekļi un darba priekšmeti. Valsts tautsaimniecības ražošanas faktori ir: darbs, zeme un kapitāls (kas ir no zemes iegūtas un apstrādātas materiālās vērtības, tāpēc var arī teikt, ka tautsaimniecības līmenī ir divas ražošanas faktoru grupas: darbs un zeme); daļa ekonomistu par ceturto ražošanas faktoru uzskata uzņēmējdarbību [1].

Visi ražošanas faktori (resursi) katrā dotajā laika momentā ir ierobežoti attiecībā pret prasībām. Šī ierobežotība var būt absolūta (resursus vispār ir neiespējami palielināt) un relatīva (faktorus var sareizināt, bet mazākā pakāpē salīdzinot ar prasības augšanu) [5,20].

Mājsaimniecība piedāvā ražošanas faktorus: zemi, darbu, kapitālu, respektīvi, resursus ražošanai. Tās mājsaimniecības, kuru privātīpašumā nav tādu ražošanos faktoru kā zeme un kapitāls var piedāvāt darbaspēku un par to saņemt samaksu algas veidā. Tātad, šādā gadījumā mājsaimniecība ir pārdevējs, bet uzņēmums – pircējs.

Par pārdotiem ražošanas faktoriem  saņemtos ienākumus mājsaimniecības izmanto personisko vajadzību apmierināšanai, vajadzīgo preču iegādei no uzņēmuma. Tātad, šādā gadījumā mājsaimniecība ir pircējs, pērkot preces un pakalpojumus no uzņēmumiem, bet uzņēmums – pārdevējs [4,19]. Šis process ir atspoguļots tautsaimniecības aprites shēmā, kas pēc būtības ir ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču (pakalpojumu) un naudas plūsmas modelis (savstarpējo attiecību sistēma)  – sk. attēlu.