Svetlana Saksonova. Ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču (pakalpojumu) un naudas plūsmas modelis (e - grāmata)

Ražošanas faktori ir tādi faktori, kas nepieciešami ražošanas norisei. Ir šādi uzņēmuma ražošanas faktori: cilvēku darbs, uzņēmuma pamatlīdzekļi un darba priekšmeti. Valsts tautsaimniecības ražošanas faktori ir: darbs, zeme un kapitāls (kas ir no zemes iegūtas un apstrādātas materiālās vērtības, tāpēc var arī teikt, ka tautsaimniecības līmenī ir divas ražošanas faktoru grupas: darbs un zeme); daļa ekonomistu par ceturto ražošanas faktoru uzskata uzņēmējdarbību [1].

Darba ražīgums ir darba efektivitātes rādītājs — noteiktā periodā (gadā) saražotās produkcijas apjoms uz vienu valstī vai uzņēmumā nodarbināto.

Darba ražīgums ir atkarīgs no darbinieku darbspējas (fiziskām un garīgām dotībām, veselības, kvalifikācijas, pieredzes, vecuma u. c.), vēlēšanās strādāt (radošas attieksmes pret darbu u. c. veicinošiem apstākļiem), apgādātības ar darbarīkiem (modernām mašīnām un tehnoloģiskām iekārtām, instrumentiem, darba vietas iekārtojuma u. c.) [1].

Ja uzņēmums nopērk ražošanas resursus un tos izmanto ražošanā, tos sauc par ražošanas faktoriem.

Ražošanas faktorus iedala četrās grupās:

·         zeme,

·         kapitāls,

·         darbs,

·          uzņēmējdarbība.

Svarīgi: uzņēmumi maksā nevis par darba resursiem, bet gan par konkrēti paveiktu darbu. Uzņēmumi nenopērk visus cilvēku resursus; tas, kuru nenopērk, kļūst par bezdarbnieku. Uzņēmumi nemaksā arī par uzņēmējspējam, bet par konkrētu uzņēmējdarbību. Šī samaksa var būt pat ļoti augsta. Piemēram, 1997. gadā Senfords Veils par savu uzņēmējdarbību saņēma 228 miljonus USD. Lielu algu var saņemt arī par savu darbu. Tā Sandis Ozoliņš 2000. gada vasarā noslēdza līgumu ar Karolīnas „Hurricanes” par 25,5 miljoniem USD uz nākamajām piecām hokeja sezonām [2,16].

Visi ražošanas resursi katrā dotajā laika momentā ir ierobežoti attiecībā pret prasībām. Šī ierobežotība var būt absolūta (resursus vispār ir neiespējami palielināt) un relatīva (faktorus var palielināt, bet mazākā pakāpē salīdzinot ar prasības augšanu) [5,20].

Tādu faktoru, kā darbinieku skaits nedrīkst vai gandrīz nedrīkst ātri palielināt. Robežas šeit ir katras valsts iedzīvotāju kopējs skaits un īpaši daļa darbaspējīgu cilvēku tā sastāvā[5,20].

Faktoru darba līdzekļi var palielināt, tomēr to var izdarīt ne uzreiz, tā kā zināms laiks aizies jaunu mašīnu radīšanai un ēku celtniecībai[5,20].

Trešais faktors - zeme un derīgi izrakteņi - absolūti ierobežots. Izpētes, kas ir veiktas daudzās valstīs, parādīja, ka izlūkotie naftas krājumi, gāze un ogle var pietikt tikai līdz XXI gadsimta vidum [5,20].

Pēc saimnieciskas darbības rezultātiem ražošanas faktoru īpašnieki saņem ienākumu naudas formā - nominālo ienākumu. Valsts ar nodokļu palīdzību „atņem” šā ienākuma daļu. Atlikusi daļa pēc nodokļu un procentu par aizdevumiem nomaksas veido  tīro ienākumu.