1. ZEME UN DEBESIS. Elektroniskā grāmata
Debess spīdekļu redzamā kustība, Visuma izpēte no Zemes un kosmosa.
1.2. Kosmiskie lidojumi
Kosmosa kuģi
Par kosmosa kuģi sauc pilotējamu kosmisko lidaparātu. Tas var kalpot kosmonautu un kravas nogādāšanai uz kosmisko staciju, vai arī veikt patstāvīgu lidojuma programmu. Tradicionāli kosmosa kuģis sastāv no vairākiem nodalījumiem – orbitālā bloka, kurā kosmonauti uzturas lidojuma laikā, iekārtu un dzinēju nodalījuma, nolaižamā aparāta un sakabināšanās mezgla. Šādi iekārtots, piemēram, Krievijas kosmosa kuģis Sojuz, taču citu kosmosa kuģu konstrukcija var būt atšķirīga. Ar saviem kosmiskajiem kuģiem cilvēkus kosmosā ir sūtījusi PSRS (tagad Krievija), ASV un Ķīna. Eiropas kosmiskās aģentūras astronauti dodas lidojumā ar Krievijas vai ASV kosmosa kuģiem. 2011. gadā ASV pārtrauca izmantot kosmoplānu Space Shuttle, kas startēja vertikāli, piestiprināts pie nesējraķetes, bet nolaidās planējot kā lidmašīna.
Par kosmisko lidojumu vēsturi un lidojumiem uz Mēnesi lasi projektā "Astronomija tīklā".
Kosmosa kuģis Sojuz. Redzams lodveidīgs orbitālais nodalījums, konusveidīgs nolaižamais aparāts, un dzinēju nodalījums ar saules baterijām. NASA attēls
Kosmosa kuģa lidojumam piemīt visas raksturīgās kosmiskā lidojuma fāzes. Pacelšanās (aktīvajā) posmā tas kustas ar lielu paātrinājumu, tāpēc kosmonauti izjūt spēcīgu pārslodzi - viņu svars pieaug vairākas reizes. Pēc nonākšanas orbītā dzinējus izslēdz un sākas lidojuma pasīvais posms. Iestājas bezsvara stāvoklis, kas līdzinās brīvajai krišanai. Šajā lidojuma posmā dzinēji vajadzīgi tikai kosmiskā kuģa orientācijai vai orbītas korekcijai. Pilotējamo kuģu tipisks lidojuma augstums ir 300 - 500 km. Pēc lidojuma programmas izpildes kosmiskais kuģis ar dzinēja palīdzību tiek bremzēts, noiet no orbītas un uzsāk nolaišanos. Atmosfēras blīvajos slāņos tas strauji bremzējas, līdz ar to rodas liela pārslodze. Berzes dēļ kosmiskā kuģa virsma spēcīgi sakarst, tāpēc to noklāj ar speciālu siltumizolācijas slāni. Nolaišanās pēdējā fāze (piezemēšanās) parasti notiek ar izpletņa palīdzību. Uz Zemes atgriežas tikai kosmiskā kuģa nolaižamais aparāts.
Par pilotējamiem kosmosa kuģiem lasi vēl: Vikipēdijā, projektā "Astronomija tīklā".
Apskati videoanimācijā Krievijas kosmosa kuģa Sojuz nolaišanos.
Par kosmisko lidojumu vēsturi un lidojumiem uz Mēnesi lasi projektā "Astronomija tīklā".
Kosmosa kuģis Sojuz. Redzams lodveidīgs orbitālais nodalījums, konusveidīgs nolaižamais aparāts, un dzinēju nodalījums ar saules baterijām. NASA attēls
Kosmosa kuģa lidojumam piemīt visas raksturīgās kosmiskā lidojuma fāzes. Pacelšanās (aktīvajā) posmā tas kustas ar lielu paātrinājumu, tāpēc kosmonauti izjūt spēcīgu pārslodzi - viņu svars pieaug vairākas reizes. Pēc nonākšanas orbītā dzinējus izslēdz un sākas lidojuma pasīvais posms. Iestājas bezsvara stāvoklis, kas līdzinās brīvajai krišanai. Šajā lidojuma posmā dzinēji vajadzīgi tikai kosmiskā kuģa orientācijai vai orbītas korekcijai. Pilotējamo kuģu tipisks lidojuma augstums ir 300 - 500 km. Pēc lidojuma programmas izpildes kosmiskais kuģis ar dzinēja palīdzību tiek bremzēts, noiet no orbītas un uzsāk nolaišanos. Atmosfēras blīvajos slāņos tas strauji bremzējas, līdz ar to rodas liela pārslodze. Berzes dēļ kosmiskā kuģa virsma spēcīgi sakarst, tāpēc to noklāj ar speciālu siltumizolācijas slāni. Nolaišanās pēdējā fāze (piezemēšanās) parasti notiek ar izpletņa palīdzību. Uz Zemes atgriežas tikai kosmiskā kuģa nolaižamais aparāts.
Par pilotējamiem kosmosa kuģiem lasi vēl: Vikipēdijā, projektā "Astronomija tīklā".
Apskati videoanimācijā Krievijas kosmosa kuģa Sojuz nolaišanos.
.
- Kurā kosmosa kuģa daļā (priekšā, aizmugurē, vidū) atrodas nolaižamais aparāts?
- Kā nolaižamo aparātu bremzē īsi pirms pieskāršanās virsmai?