SECINĀJUMI

Atceroties, ka mediju pedagoģijas jautājumi 21. gadsimtā ir nosaukti par vienu no izglītības procesu prioritātēm, aktualitātes zinātnē un tehnoloģiju attīstībā mediju pedagoģijai liek pārcelt pētniecības akcentus no mediju izglītības, respektīvi, prasmīgas mediju iespēju izmantošanas, uz personības mediju kultūras veidošanu.

Aptaujājot Krievijas Kino izglītības un mediju pedagoģijas asociācijas ekspertus, tika izvirzīti šādi mediju pedagoģijas uzdevumi tuvākajai nākotnei:

  • attīstīt mediju auditorijas kritiskās domāšanas prasmes (84%);
  • attīstīt mediju auditorijas prasmes uztvert, vērtēt, saprast un analizēt mediju tekstus (69%);
  • mediju auditorijas sagatavošana dzīvei demokrātiskā sabiedrībā (62%);
  • attīstīt izpratni par sociālo, kultūras, politisko un ekonomisko kontekstiem mediju tekstos (61%);
  • attīstīt personības komunikatīvās spējas (57%);
  • attīstīt mediju tekstu estētiskās uztveres un vērtēšanas spējas(55%);
  • veicināt jauniešu radošo pašizpausmi ar mediju palīdzību (54%);
  • eksperimentēt ar dažādām mediju iespējām, radīt jaunus mediju tekstus (50%);
  • veicināt mediju un mediju kultūras teoriju apguvi (48%);
  • veicināt mediju vēstures un mediju kultūras apguvi (38%).(Куриллова,2005)

Minētie uzdevumi ir saistoši arī Latvijai, kuras pieredze dzīvei demokrātiskā sabiedrībā, līdzīgi kā citām postpadomju telpas valstīm, ir visai neliela. Tieši mediji ir tā sfēra, no kuras mēs ikdienā mācāmies, ko īsti nozīmē dzīvot pasaulē, kurā ir vērtību plurālisms, t. i., lielas izvēles iespējas.

Mums ir iespēja izvēlēties – skatīties vai neskatīties, klausīties vai neklausīties, izmantot vai neizmantot medijus. Mums ir dota arī iespēja palīdzēt bērniem un pusaudžiem apgūt tās prasmes, kas nepieciešamas dzīvei mediju kultūrā, informācijas sabiedrībā.(Rubene Z., Krūmiņa A.,Vanaga,2008)

Džeremijs Rifkins šajā sakarā raksta: „Piekļuves laikmets liks aizdomāties par to, kā mēs vēlamies pārveidot savstarpējās attiecības. Galu galā, piekļuve ir līdzeklis, lai kontrolētu, kā un cik daudz līdzdarboties. Izšķirošais jautājums nav par to, kam būs pieejama piekļuve, bet gan drīzāk par to, kāda veida pieredzei un pasaulēm ir vērts censties piekļūt. Atbilde uz šo jautājumu noteiks, kāda veida cilvēku sabiedrību mēs radīsim 21. gadsimtā.”(Rifkins, 2004, 234. lpp)

Mediju pedagoģija ir joma, kas palīdz rast atbildi uz jautājumu par iespējami labāku nākotni mūsu sabiedrībai.