Svetlana Saksonova. Komercdarbības formas. Komercdarbības uzskaites un ražīguma novērtēšanas pamati. (e-grāmata)

Svetlana Saksonova. Komercdarbības formas. Komercdarbības uzskaites un ražīguma novērtēšanas pamati (e-grāmata)

20.7. Valūtas kurss, aprēķini valūtas maiņas darījumos (valūtas pirkšana, pārdošana)

20.7.2. Valūtas kurss

Mūsdienu ekonomikā ir izveidojusies situācija, ka neviena valsts nevar efektīgi saimniekot bez ārējiem tirdzniecības sakariem, jo valsts, kas mēģina saimniekot tikai savā teritorijā, nesadarbojoties ar citām valstīm, līdzinās naturālai saimniecībai, jo tāda valsts pilnība neizmanto savas iespējas efektīvi strādāt. Pamatojoties uz šo vienkāršo piemēru, var redzēt, ka katrai valstij ir nepieciešams veidot sadarbību ar citām valstīm.

Definīcijas:

1.      Nacionālā valūta- likumīgs maksāšanas līdzeklis konkrētajā valstī.

2.      Ārvalstu valūta- citu valstu likumīgs maksāšanas līdzeklis.

3.      Rezerves valūta- valūta, kurā izteikts valsts starptautisko likvīdu rezervju nomināls (USD, EUR, par rezerves valūtu kalpo arī zelts). [3,35]

Tā kā pārsvarā katrai valstij ir sava nacionālā valūta, tad, lai varētu valstis savā starpā veikt saimnieciskos darījumus (veikt norēķinus), tām ir nepieciešams noteikt kura valūta būs tā, kurā tiks veikti norēķini un noteikt pēc kāda kursa ( attiecības ) tiks mainītas valūtas, jo iegūtie naudas līdzekļi būs nepieciešami izmantot turpmāk, lai saglabātu nepārtrauktu ražošanas ciklu vai izlietot tos citos saimnieciskos darījumos.

Valūtas kursam ir vairāki ietekmējoši faktori:

• ekonomiskās izaugsmes rādītāji (pēc nacionālā bruto iekšzemes kopprodukta);

• nacionālās naudas pirktspējas attiecībā pret cenu līmeņa izmaiņām valstī;

• spekulatīvās operācijas valūtu tirgū;

• salīdzināmie procentu likmju līmeņi ( veicot korekcijas ievērojot inflāciju): valstis ar reāli augstāku procenta likmi būs patīkamākas kapitāla ieguldījumiem, rezultātā paaugstināsies nacionālās valūtas kurss;

• maksājumu bilances stāvoklis un tā tendences, atkarības pakāpe no ārējiem enerģijas un izejvielu avotiem;

• valsts centrālās bankas politika un valsts politika, valsts darbība valūtu tirgū;

• valsts maksātspēja un uzticība nacionālai valūtai starptautiskos tirgos: ja valsts ekonomisko stāvokli augstu vērtē pasaulē, tad viņas valūta skaitās spēcīga un var tikt pārdota par vēl izdevīgāku cenu nekā tādas valsts naudas vienību, kura skaitās vāja;

• inflācijas prognozes, naudas masas pieaugums iekšējā tirgū [3,64].

Ekonomiskās izaugsmes rādītāji, cenu līmeņa izmaiņas ietekme uz valūtas kursu var izskaidrot ar formulu:

MV = Py,

Kur: M - naudas daudzums apgrozība,

V - naudas apgrozības ātrums,

P - cenu indekss,

y - neto iekšzemes kopprodukts.

Ja valstī ir novērojama ekonomiskā izaugsme (palielinās iekšzemes kopprodukts - y), tad attiecīgās valsts nacionālas valūtas segums palielinās (palielinoties saražoto preču daudzumam - palielinās preču daudzums, kuru var iegādāties iztērējot vienu un to pašu naudas summu pie pārējiem nemainīgiem apstākļiem,M0/P< M/P0).

Tajās valstīs, kur procentu likmes būs lielākas ( veicot korekciju ievērojot inflāciju), valūtas kursi būs augstāki tādēļ, ka tādā veidā tiks pievilināts ārvalstu investoru kapitāls, tiks veicinātas investīcijas valstī. Savukārt kapitāla ieplūšana pati par sevi paaugstinās pieprasījumu pēc šīs valūtas, savukārt investīcijas nodrošinās iekšzemes kopprodukta pieauguma - naudas pirktspējas pieaugums - valūtas vērtības pieaugums. [2]

Spekulatīvai darbībai valūtas kurss funkcionē kā papildus peļņas gūšanas objekts. Valūtas kursu tas var ietekmēt tādejādi, ka personas, kas veic spekulatīvās operācijas ar valūtām, spekulē uz valūtu kursu celšanos vai krišanos, tādā veidā tās tieši ietekmē pieprasījumu pēc kādas valsts valūtu, rezultātā - valūtas kurss vai nu celtos vai arī kristos (valūtas kursi stabilizējas tā tirgus optimālā līmenī, izņemot tos gadījumus, kad tiek veikti speciālas mahinācijas, kas rada ļoti būtiski novirzes no optimālā līmeņa).

Maksāšanas bilances stāvoklis un tā tendences tieši atspoguļo pieprasījumu, piedāvājumu pēc attiecīgās valūtas, jo, ja, piemēram, kāda valsts eksportē vairāk nekā tā importē ( neto eksports ir pozitīvs), tad palielinās šīs valsts valūtas segums un pieprasījums pēc tās (ieplūst valsts ekonomikā papildus kapitāls) - līdz ar to valūtas kurss attiecībā pret citām valūtām aug.

            Atkarības pakāpe no ārējiem enerģijas un izejvielas avotiem valūtas kursu var ietekmēt ļoti būtiski, jo, ja kāda valsts ir atkarīga no citas valsts izejvielu vai enerģijas resursu avotiem, tad šī valsts kļūst netieši atkarīga no visiem saimnieciskiem procesiem, kas notiek tās partnervalstī (piemēram: ja izejvielu valstī ir novērojama augsta inflācija uz izejvielām, tad līdz ar to tās partnervalsts “importē “ inflāciju uz savu valsti (samazinās valūtas kurss); vai arī, ja izejvielu valsts palielina izvedmuitu nodokļus uz konkrētiem resursiem (šajā gadījumā uz izejvielām, kas nepieciešamas otras valsts tautsaimniecībai), tad partnervalstī , kas iegādājas izejvielas, celsies saražotās produkcijas pašizmaksa - rezultātā kritīsies iekšzemes kopprodukts - līdz ar to valūtas kurss), tādēļ bieži vien tiek ļoti uzmanīgi veikti norēķini šās valsts valūtā, jo pastāv liels risks, ka šajā valstī var rasties nevēlami ekonomiskie procesi, kas varētu nest papildus zaudējumus. Valsts centrālās bankas politika un valsts darbība valūtu tirgū ( var izšķirt divus gadījumus: kad centrālā banka ir atkarīga savā rīcībā no valsts lēmumiem un pretēji ( centrālā banka pastāv kā patstāvīga saimnieciska vienība ar īpašām tiesībām)) bieži vien rada lielu ietekmi uz valūtas kursu, kā arī valūtu tirgu, jo šīm institūcijām pieder tiesības , kas tieši var ietekmēt valūtas tirgu.

Valsts var ar likumu aizliegt valūtas tirgu, spekulācijas ar nacionālo valūtu, nosakot savas monopoltiesības tirdzniecībā ar valūtu. Rezultātā valsts, vismaz savā teritorijā, var pārdod un pirkt valūtu pēc tāda kursa kāds tai ir izdevīgs. Valsts var piedalīties ar savu kapitālu valūtas tirgū, tādā veidā tā var panākt to, ka valūtas kurss var pieaugt vai kristies (mainot pieprasījumu vai piedāvājumu pēc valūtas), atkarībā no valsts izvirzītiem mērķiem.

Centrālām bankām ir naudas emisijas tiesības, līdz ar to centrālā banka, lai mainītu kursu sev vajadzīgā virzienā, var papildus emitēt (pieprasījums pēc valūtas kritīsies) vai izņemt no apgrozības naudu (pieprasījums pēc valūtas celsies). Centrālā banka var noteikt arī to vai valūtas kursu brīvi noteiks pieprasījums un piedāvājums pēc tās, vai arī tā būs piesaistītā kādai vispāratzītai vērtībai ( piemēram: dārgmetāliem, citu valstu nacionālām valūtai, valūtām). Tajā gadījumā, kad valūta tiek piesaistīta kādai vērtībai, lai nerastos liela atšķirība starp valūtas tirgū noteikto optimālo valūtas kursu un centrālās bankas noteikto valūtas kursu, tad centrāla banka iejaucas valūtas tirgū, lai tādā veidā ietekmējot pieprasījumu un piedāvājumu varētu panākt to, ka valūtas optimālais kurss būtu tādā pašā līmenī kā centrālās bankas noteiktais valūtas kurss (pretējā gadījuma var izveidoties situācija, ka saimnieciskie subjekti attieksies pieņemt vai nelabprāt veiks norēķinos nacionālā valūtā, cietīs ļoti šīs valsts ekonomika) .

            Inflācijas prognozes valūtas kursu var ietekmēt tādi, ja tiek sagaidāms, ka cenas uz patēriņa precēm nākotnē kritīsies, tad saimnieciskie subjekti centīsies veikt uzkrājumus naudā (pieprasījums pēc naudas ceļas), palielinās valūtas kurss un pretēji, ja tiek sagaidāma cenu celšanās iedzīvotāji centīsies savus līdzekļus patērēt jau šodien, līdz ar to tie centīsies atbrīvoties pēc iespējas ātrāk no savas naudas atbrīvoties, uzglabājot savus naudas līdzekļus citās vērtībās, pieprasījums pēc naudas krītas (šāda iedzīvotāju reakcija vēl vairāk palielina inflācijas tempus). Naudas masas pieaugums ietekmi uz valūtas kursu var izskaidrot izmantojot formulu MV= Py. Ja naudas masa pieaug M1>M0, tad ,lai kurss paliktu nemainīgs ir jāpieaug iekšzemes neto kopproduktam (praksē - iekšzemes kopprodukta pieaugums palielina pieprasījumu pēc naudas, jo palielinās vajadzība pēc naudas, lai nodrošinātu nepieciešamo saimnieciskai darbībai vajadzīgo naudas daudzumu), jo šajā gadījumā neto iekšzemes kopprodukts kalpo kā naudas preču segums. Ja neto iekšzemes kopprodukts nepieaug, tad naudas segums samazinās, līdz ar to naudas kurss krītas (neatkarīgi no tā vai palielinās inflācija vai pamazinās naudas apgrozības ātrums).

 

Definīcijas:

 Tiešais valūtas kurss - ārzemju valūtas vērtība ir izteikta nacionālas valūtas vienībās. 

Netiešais valūtas kurss - nacionālā valūta tiek izteikta ārzemju valūtas vienībās.

FOREX tirgū pastāv noteikti standarti attiecībā uz to kāda valūta ir bāzes valūta un kāda ir kotācijas valūta,  lai vieglāk iegaumēt kāda valūta ir bāzes valūta kad runa ir par FOREX tirgū izplatītākiem un nozīmīgākiem valūtas pāriem tad jāatceras, ka EUR ir vienmēr bāzes valūta attiecībā pret citām valūtām (piem. EUR/USD, EUR/GBP, EUR/JPY), tālāk seko GBP (piem. GBP/USD, GBP/JPY)   un USD ( piem. USD/CHF, USD/JPY, USD/CAD).  [1]