Svetlana Saksonova. Centrālās bankas mērķi un funkcijas, monetārā politika. Komercbanku sistēmas darbība (e-grāmata)

Katrai valstij ir izveidotas savas centrālās bankas, kas parasti arī atrodas valsts īpašumā. Kā arī pasaulē ir nodibinātas arī kādu grupu, valstu savienību centrālās bankas. Mūsdienās gandrīz visās attīstītajās valstīs ir izveidojusies divlīmeņu banku sistēma, proti, pirmā līmeņa banka ir centrālā jeb emisijas banka, bet otrajā līmenī ietilpst pārējās bankas, kredītiestādes u.c.(skatīt 1.attēlu).

 

 

 

1.attēls. Banku sistēmas struktūra [1,125]

 

Tātad, banka ir finanšu tirgus starpniece, kura vada aizdevumu kapitāla kustību un naudas apgrozību. Centrālā banka ir valsts banku darbības centrs un tiek dēvēta par banku banku [1,122]. Centrālās bankas pamatkapitālu var veidot:

1.      Valsts (100%),

2.      Akcionāri (100%),

3.      Kā arī jaukts (gan valsts, gan akcionāri).

Centrālās bankas var būt gan valsts īpašumā, gan akcionāru īpašumā.

Daži piemēri, kuras pasaules valstu centrālās bankas ir valsts, kuras akcionāru īpašumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pasaulē ir arī atšķirīga prakse tam, kas ieceļ centrālās bankas vadību, respektīvi, prezidentu, direktorātu, padomi. Likumdevējs ieceļ centrālās bankas vadību Austrijā, Lielbritānijā, Dānijā, Krievijā, ASV, Francijā, Vācijā, Šveicē, Japānā un arī Latvijā. Itālijā centrālās bankas prezidentu ievēl bankas padome, to apstiprina valsts prezidents, taču Nīderlandē centrālās bankas prezidentu ieceļ ministru padome.

Centrālās bankas vadību var izveidot sekojoši:

1.      Centrālās bankas vadību, t.i., prezidentu, direktorātu, padomi, ieceļ likumdevējs,

2.      Centrālās bankas prezidentu ievēl bankas padome un apstiprina valsts prezidents,

3.      Centrālās bankas prezidentu ieceļ ministru padome.

Lai sekmētu valsts ekonomikas izaugsmi, centrālajai bankai ir izvirzīti mērķi.