14.1. Fiskālās politikas mērķi, uzdevumi, instrumenti un veidi

14.1.6. Kopsavilkums

Fiskālā politika ir valsts ieņēmumu un izdevumu politika. Ņemot vērā, ka valsts ieņēmumi veidojas galvenokārt no nodokļiem, bet visi valsts ieņēmumi un izdevumi tiek atspoguļoti valsts budžetā, fiskālo politiku var uzskatīt arī par valsts budžeta un nodokļu politiku.

Fiskālās politikas galvenais uzdevums ir ekonomikas stabilizācija un dažādu negatīvu parādību tautsaimniecībā, tādu kā ekonomisko resursu nepilnīga izmantošana vai palielinās pieprasījums pēc tiem, pārvarēšana

Valsts sektora un fiskālās politikas funkcijas:

·         nodrošināšana ar sabiedriskiem labumiem;

·         ienākumu pārdalīšana, lai mīkstinātu netaisnības, kuras var radīt tirgus mehānisms (pretējs efekts – ražošanas efektivitātes bremzēšana);

kopējo ienākumu un izdevumu stabilizēšana, anticikliska, izmantojot budžetu, lai novērstu īslaicīgas vai cikliskas svārstības.

Fiskālās politikas instrumenti:

·         valsts izdevumi sabiedrisko preču un pakalpojumu iegādei,

·         transfertmaksājumi,

·         nodokļu likmes.[3;238]

Fiskālās politikas veidi:

1) apzināta jeb diskrecionāra fiskālā politika, kas savukārt iedalās:

·         stimulējoša fiskālā politika,

·         ierobežojoša fiskālā politika

2) automātiskā jeb nediskrecionārā fiskālā politika.