14.1. Fiskālās politikas mērķi, uzdevumi, instrumenti un veidi

14.1.1. Definīcijas

Dažādos literatūras avotos ir atrodami dažādi fiskālās politikas skaidrojumi, piemēram:

·         Fiskālā politika ir valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana makroekonomikas pamatmērķu nodrošināšanai.[1;115]

·         Fiskālā politika ir valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana, lai ietekmētu kopējo pieprasījuma līmeni ekonomikā un nodrošinātu pilnīgu nodarbinātību.[5;395]

·         Fiskālā politika ir valsts ieņēmumu un izdevumu politika. Ņemot vērā, ka valsts ieņēmumi veidojas galvenokārt no nodokļiem, bet visi valsts ieņēmumi un izdevumi tiek atspoguļoti valsts budžetā, fiskālo politiku var uzskatīt arī par valsts budžeta un nodokļu politiku. [6;233]

·         Fiskālā politika ir ekonomikā lietots termins, kas apzīmē valdības pamatnostādņu un lēmumu kompleksu, kas nosaka to, kā tiek veikti valsts finanšu tēriņi un to, kā tie tiek segti.

·         Fiskālā politika ir nodokļu politika, ar kuras palīdzību tiek iegūta lielākā daļa no valsts budžeta.[8]

·         Fiskālā politika ir valsts nodokļu, izdevumu un pārdalīto maksājumu (pabalstu u.c.) izmantošana makroekonomisko mērķu sasniegšanai un negatīvo parādību novēršanai.[4;138]

·         Valsts izdevumi ir nozīmīgs kopējā pieprasījuma komponents Valsts izdevumi saistīti ar valsts ieņēmumiem un šo izdevumu - ieņēmumu plūsmu kopumu un tās regulēšanas nosacījumus sauc par fiskālo politiku. Vārda fisc tiešā izcelsme nozīmē valsts kase vai valsts maciņš. Fiskālās politikas galvenie apkopojošie rādītāji ir valsts izdevumi un nodokļi, no otras puses.[2;208]

·         Fiskālā politika - noteiktā periodā valstī veikti finanšu pasākumi, lai stabilizētu tautsaimniecības attīstību konjunktūras politikas jomā un nodrošinātu finanšu politikas īstenošanu. Šādi pasākumi ir: nodokļu lieluma noteikšana (palielināšana vai samazināšana), kredītpolitikas vadīšana (kapitālieguldījumu veicināšana vai ierobežošana), subsīdiju lieluma noteikšana dažām nozarēm u. c.[9]

·         Valdības īstenotā ekonomikas pārvaldība, mainot nodokļu, valsts parāda, valsts izdevumu un valsts fondu apjomu un saturu. [9]

·         Fiskālā politika ir valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana ar mērķi nodrošināt makroekonomisko stabilitāti valstī. [3;238]