Ērika Šumilo. Ārvalstu tiešās investīcijas. (e-grāmata)
Ērika Šumilo. Ārvalstu tiešās investīcijas. (e-grāmata)
Ārvalstu tiešo investīciju motīvi
ĀTI ir uzskatāma par riskantāku starptautiskās uzņēmējdarbības veidu kā starptautiskā tirdzniecība, jo ĀTI īstenošanai ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par mērķa valsts tirgu, kā arī ĀTI ir iesaistīts daudz lielāks kapitāls. Tomēr pastāv iemesli, kādēļ uzņēmumi kā starptautiskās uzņēmējdarbības veidu izvēlas tieši ĀTI, nevis mazāk riskantus veidus.
ĀTI motīvi ir cieši saistīti vai izriet no ĀTI veidiem.
Viens no iemesliem uzņēmuma izvēlei veikt ĀTI var būt reakcija uz starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem (muitas vai citām tirdzniecības barjerām). Lai arī valstu valdības, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, dažādu divpusējo līgumu, kā arī reģionālo tirdzniecības bloku ietekmē importa barjeras ir samazinājušas, imports vēl joprojām zināmā mērā tiek ierobežots. Tādejādi uzņēmumam var nākties saskarties ar situāciju, kad, ja uzņēmums vēlas savu produkciju pārdot kādā konkrētā valstī, šī produkcija šajā valstī ir arī jāražo. Galvenais faktors, kas nosaka, vai ir izdevīgi uzsākt produkcijas ražošanu šādās valstīs, kas ierobežo importu, ir potenciālā tirgus lielums.
Tirdzniecības ierobežojumu atcelšana uzņēmumus var gan atturēt, gan stimulēt veikt ĀTI. Atceļot tirdzniecības ierobežojumus starp noteiktu valstu grupu, tiek paplašināts uzņēmumam pieejamais tirgus, un uzņēmums ir spējīgs samazināt ražošanas izmaksas uz ražošanas apjoma rēķina.
Vēl viens iemesls ĀTI veikšanai ir iespēja ražot salīdzinoši lētāku produkciju. Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi pastāvēt konkurences apstākļos, tiem ir jāspēj kontrolēt ražošanas izmaksas. Bieži uzņēmumiem ražošanas izmaksas savā valstī ir salīdzinoši dārgākas kā tās būtu ārvalstīs. Tā piemēram, uzņēmumi, ražojot ārvalstīs, var samazināt izmaksas uz lētāka darbaspēka rēķina, ārvalstīs var būt elastīgāka darba likumdošana, kas ļauj efektīvāk izmantot darbaspēku, u.tml.
J. Bojāra un V. Vilnes monogrāfijā „Starptautiskās investīcijas”, bez iepriekšminētajiem, papildus vēl tiek minēti šādi motīvi (Bojārs J., Vilne V. Starptautiskās investīcijas. Rīga: LU Starptautisko attiecību institūts, 1996):
• vēlme palielināt peļņu vai konkurences iespējas tirgū, kas jau iekarots ar eksportu;
• iegūt muitas un nodokļu atlaides, kas pieejamas tikai ārvalstu investoriem;
• pārnest savu darbību ārpus neizdevīgas nodokļu vai algu sistēmas, kas eksistē mātes uzņēmuma rezident valstī.
Dažkārt vēl papildus izšķir situācijas, kad uzņēmumi tiek motivēti veikt ĀTI:
• starp uzņēmuma mītnes valsti un mērķa valsti pastāv augstas transportēšanas izmaksas, kas ievērojami palielina produkta gala cenu un samazina tā konkurētspēju. Jo tālāk no uzņēmuma mītnes valsts atrodas mērķa valsts, jo augstākas kļūst transportēšanas izmaksas. Šajā situācijā ir jāņem vērā arī transportēšanas izmaksu attiecība pret paša produkta ražošanas izmaksām;
• uzņēmumam nepietiek ražošanas jaudas, lai ražotu produkciju mītnes valstī. Kamēr uzņēmumam savā valstī ir lieka, neizmantota ražošanas jauda, tas spēj konkurēt eksporta tirgos, pat ja pastāv augstas transportēšanas izmaksas. Šāda situācija ir iespējama, ja produkcijas pārdošanas apjomi pašu valstī sedz fiksētās ražošanas izmaksas un produkta cena ārvalstu tirgu tiek noteiktas, balstoties tikai uz mainīgajām ražošanas izmaksām, nevis kopējām ražošanas izmaksām. Pieaugot pārdošanas apjomiem ārvalstu tirgos, samazinās kopējās vidējās vienas produkcijas vienības ražošanas izmaksas, bet tikai tik ilgi, kamēr uzņēmumam ir lieka, neizmantota ražošanas jauda. Uzņēmumi uzsāks ražošanu ārpus savas valsts tad, ja radīsies ražošanas jaudas trūkums, lai nodrošinātu produkta ražošanu gan vietējam, gan ārvalstu tirgum;
• pastāv produktu un pakalpojumu pārveidošanas (adaptācijas) nepieciešamība. Lai nodrošinātu atbilstošus produkta pārdošanas apjomus ārvalstu tirgos, uzņēmumiem bieži vien produkts ir jāpārveido atbilstoši ārvalstu patērētāju atšķirīgajām prasībām. Tas uzņēmumam nozīmē papildus investīcijas. Šajā gadījumā, ja uzņēmumam ir nepieciešams veikt papildus investīcijas, tad var tikt veikta izvēle tās veikt ārvalstīs ar mērķi ekonomēt uz transportēšanas izmaksu rēķina. Produkta adaptācijas nepieciešamības gadījumā uzņēmums arī zaudē iespēju samazināt ražošanas izmaksas uz ražošanas apjoma rēķina, tādejādi var mainīties nosacījumi, kas nosaka, kurā valstī produktu ir iespējams ražot lētāk. Jo lielāka ir nepieciešamība adaptēt produktu ārvalstu tirgiem, jo lielāka iespēja, ka tā ražošana tiks pārcelta uz konkrēto valsti.
• mērķa valsts patērētāji labprātāk izvēlas savā valstī ražotus produktus. Tam par iemeslu var būt patērētāju patriotisms, uzskati, ka vietēji ražotie produkti ir labāki, kā arī bažas, ka ārvalstīs ražotie produkti var netikt piegādāti laikā vai var rasties problēmas pēcpirkuma pakalpojumu saņemšanā.
ĀTI motīvi ir cieši saistīti vai izriet no ĀTI veidiem.
Viens no iemesliem uzņēmuma izvēlei veikt ĀTI var būt reakcija uz starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem (muitas vai citām tirdzniecības barjerām). Lai arī valstu valdības, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, dažādu divpusējo līgumu, kā arī reģionālo tirdzniecības bloku ietekmē importa barjeras ir samazinājušas, imports vēl joprojām zināmā mērā tiek ierobežots. Tādejādi uzņēmumam var nākties saskarties ar situāciju, kad, ja uzņēmums vēlas savu produkciju pārdot kādā konkrētā valstī, šī produkcija šajā valstī ir arī jāražo. Galvenais faktors, kas nosaka, vai ir izdevīgi uzsākt produkcijas ražošanu šādās valstīs, kas ierobežo importu, ir potenciālā tirgus lielums.
Tirdzniecības ierobežojumu atcelšana uzņēmumus var gan atturēt, gan stimulēt veikt ĀTI. Atceļot tirdzniecības ierobežojumus starp noteiktu valstu grupu, tiek paplašināts uzņēmumam pieejamais tirgus, un uzņēmums ir spējīgs samazināt ražošanas izmaksas uz ražošanas apjoma rēķina.
Vēl viens iemesls ĀTI veikšanai ir iespēja ražot salīdzinoši lētāku produkciju. Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi pastāvēt konkurences apstākļos, tiem ir jāspēj kontrolēt ražošanas izmaksas. Bieži uzņēmumiem ražošanas izmaksas savā valstī ir salīdzinoši dārgākas kā tās būtu ārvalstīs. Tā piemēram, uzņēmumi, ražojot ārvalstīs, var samazināt izmaksas uz lētāka darbaspēka rēķina, ārvalstīs var būt elastīgāka darba likumdošana, kas ļauj efektīvāk izmantot darbaspēku, u.tml.
J. Bojāra un V. Vilnes monogrāfijā „Starptautiskās investīcijas”, bez iepriekšminētajiem, papildus vēl tiek minēti šādi motīvi (Bojārs J., Vilne V. Starptautiskās investīcijas. Rīga: LU Starptautisko attiecību institūts, 1996):
• vēlme palielināt peļņu vai konkurences iespējas tirgū, kas jau iekarots ar eksportu;
• iegūt muitas un nodokļu atlaides, kas pieejamas tikai ārvalstu investoriem;
• pārnest savu darbību ārpus neizdevīgas nodokļu vai algu sistēmas, kas eksistē mātes uzņēmuma rezident valstī.
Dažkārt vēl papildus izšķir situācijas, kad uzņēmumi tiek motivēti veikt ĀTI:
• starp uzņēmuma mītnes valsti un mērķa valsti pastāv augstas transportēšanas izmaksas, kas ievērojami palielina produkta gala cenu un samazina tā konkurētspēju. Jo tālāk no uzņēmuma mītnes valsts atrodas mērķa valsts, jo augstākas kļūst transportēšanas izmaksas. Šajā situācijā ir jāņem vērā arī transportēšanas izmaksu attiecība pret paša produkta ražošanas izmaksām;
• uzņēmumam nepietiek ražošanas jaudas, lai ražotu produkciju mītnes valstī. Kamēr uzņēmumam savā valstī ir lieka, neizmantota ražošanas jauda, tas spēj konkurēt eksporta tirgos, pat ja pastāv augstas transportēšanas izmaksas. Šāda situācija ir iespējama, ja produkcijas pārdošanas apjomi pašu valstī sedz fiksētās ražošanas izmaksas un produkta cena ārvalstu tirgu tiek noteiktas, balstoties tikai uz mainīgajām ražošanas izmaksām, nevis kopējām ražošanas izmaksām. Pieaugot pārdošanas apjomiem ārvalstu tirgos, samazinās kopējās vidējās vienas produkcijas vienības ražošanas izmaksas, bet tikai tik ilgi, kamēr uzņēmumam ir lieka, neizmantota ražošanas jauda. Uzņēmumi uzsāks ražošanu ārpus savas valsts tad, ja radīsies ražošanas jaudas trūkums, lai nodrošinātu produkta ražošanu gan vietējam, gan ārvalstu tirgum;
• pastāv produktu un pakalpojumu pārveidošanas (adaptācijas) nepieciešamība. Lai nodrošinātu atbilstošus produkta pārdošanas apjomus ārvalstu tirgos, uzņēmumiem bieži vien produkts ir jāpārveido atbilstoši ārvalstu patērētāju atšķirīgajām prasībām. Tas uzņēmumam nozīmē papildus investīcijas. Šajā gadījumā, ja uzņēmumam ir nepieciešams veikt papildus investīcijas, tad var tikt veikta izvēle tās veikt ārvalstīs ar mērķi ekonomēt uz transportēšanas izmaksu rēķina. Produkta adaptācijas nepieciešamības gadījumā uzņēmums arī zaudē iespēju samazināt ražošanas izmaksas uz ražošanas apjoma rēķina, tādejādi var mainīties nosacījumi, kas nosaka, kurā valstī produktu ir iespējams ražot lētāk. Jo lielāka ir nepieciešamība adaptēt produktu ārvalstu tirgiem, jo lielāka iespēja, ka tā ražošana tiks pārcelta uz konkrēto valsti.
• mērķa valsts patērētāji labprātāk izvēlas savā valstī ražotus produktus. Tam par iemeslu var būt patērētāju patriotisms, uzskati, ka vietēji ražotie produkti ir labāki, kā arī bažas, ka ārvalstīs ražotie produkti var netikt piegādāti laikā vai var rasties problēmas pēcpirkuma pakalpojumu saņemšanā.