Ērika Šumilo. Ārvalstu tiešās investīcijas. (e-grāmata)

Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: EkonT000 : Profesionālajā izglītībā iesaistīto ekonomikas skolotāju kompetenču pilnveide
Book: Ērika Šumilo. Ārvalstu tiešās investīcijas. (e-grāmata)
Printed by: Guest user
Date: Sunday, 29 November 2020, 2:09 AM

Description

Ērika Šumilo. Ārvalstu tiešās investīcijas. (e-grāmata)

Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts



Ērika Šumilo


Ārvalstu tiešās investīcijas


Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.


Rīga, 2010.

Ārvalstu tiešo investīciju būtība

    Starptautiskās investīcijas ir viena no starptautiskās uzņēmējdarbības formām. Pārējās divas starptautiskās uzņēmējdarbības formas ir starptautiskā tirdzniecība ar precēm un pakalpojumiem, kā arī tehnoloģiju un intelektuālā īpašuma starptautiskā licencēšana. Starptautiskajām investīcijām var izdalīt divus veidus:
• portfeļinvestīcijas,
• ārvalstu tiešās investīcijas.
    Portfeļinvestīcijas ir darījumi ar kapitālu vērtspapīriem, kur investora ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā nepārsniedz 10 %, kā arī citiem vērtspapīriem un finanšu derivātiem. Šie instrumenti tiek realizēti tirgū – ar tiem ir iespējams tirgoties. Tā kā investoriem šajā gadījumā pieder maza uzņēmuma pamatkapitāla daļa, portfeļinvestīcijas sevī neietver investoru līdzdalību uzņēmuma pārvaldē. Investoru motivācija ir investīciju portfeļa diversifikācija un peļņas gūšana tuvākajā nākotnē, nevis ilgtermiņa saistību dibināšana un kontroles iegūšana uzņēmumā.
    Valsts ekonomikas attīstībai (jo īpaši attīstības valstu attīstībai) būtiskas ir tieši ārvalstu tiešās investīcijas (turpmāk tekstā ĀTI). ĀTI ir process, kurā kādas valsts rezidents iegūst savā īpašumā kādas citas valsts uzņēmuma aktīvus, ar mērķi iegūt zināmu kontroli uzņēmumā, piedalīties tā pārvaldē. Starptautiskais Valūtas fonds ĀTI definē kā starptautisko investīciju veidu, kur kādas valsts ekonomikas rezidentam ir mērķis iegūt ilgstošu dalību uzņēmumā, kas ir rezidents kādas citas valsts ekonomikā. Ilgstoša dalība nozīmē, ka pastāv ilgtermiņa attiecības starp investoru un uzņēmumu, kā arī to, ka investoram ir nozīmīga ietekme uzņēmuma vadībā. Starptautiskā Valūtas fonda ĀTI definīcija nosaka, ka ĀTI sevī ietver ne tikai sākotnējo darījumu, ar kuru tiek nodibinātas attiecības starp investoru un uzņēmumu, bet arī visus turpmākos darījumus starp tiem un saistītajiem uzņēmumiem.
    Tādu pašu ĀTI definīciju izmanto arī tādas organizācijas kā OECD un UNCTAD. UNCTAD uzsver, ka ĀTI sevī ietver:
• pamatkapitālu, kas ir investora iegādātās ārvalstu uzņēmuma kapitāla daļas,
• reinvestēto peļņu, ko veido investora peļņas daļa, kas nav izmaksāta dividendēs, bet ieguldīta uzņēmumā atkārtoti,
•  mātes uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un aizdevumus saistītajiem uzņēmumiem.
    LR Centrālās statistikas pārvalde ĀTI definē kā ilgtermiņa attiecības starp vienas ekonomikas rezidentu (tiešais ieguldītājs) un citas ekonomikas rezidenta uzņēmumu (tiešo investīciju uzņēmums).

    ĀTI definīcijās īpaši tiek uzsvērti jēdzieni „ilgstoša dalība” un kontrole. Tieši šie divi jēdzieni ir tie, kas ĀTI atšķir no portfeļinvestīcijām.
    Pasaulē nav noteikts vienots kapitāla daļu īpatsvars, kam jābūt ārvalstu investora īpašumā, lai noteiktu, vai investora mērķis ir iegūt kontroli un piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Šis kapitāla daļu īpatsvars ir atkarīgs no katras konkrētās valsts normatīvajiem aktiem. Lielā daļā valstu investoram ir jāpieder 10 – 25% ārvalstu uzņēmuma kapitālu daļu, lai šī starptautiskā kapitāla plūsma tiktu uzskatīta par ĀTI. Latvijā investīcijas var uzskatīt par tiešajām, ja tiešajam ieguldītājam pieder 10% un vairāk no parastajām akcijām vai balsstiesībām, vai ekvivalenta līdzdalība tiešo investīciju uzņēmumā.
    Var izšķirt četrus veidus kā uzņēmumi var investēt ārvalstīs:
• brownfield investīcijas,
• greenfield investīcijas,
•  ārvalstu uzņēmumos reinvestētā peļņa,
• pārrobežu aizdevumi un tirdzniecības kredīti starp saistītajiem uzņēmumiem.
    Brownfield investīcijas nozīmē jau eksistējoša ārzemju uzņēmuma vai tā aktīvu iegādi. Savukārt greenfield investīcijas ir uzņēmuma pārstāvniecības vai filiāles dibināšana citā valstī pilnīgi no jauna.
    Speciālajā literatūrā ir pieejama dažāda ĀTI klasifikācija. Pēc ĀTI mērķa tiek izdalītas horizontālās un vertikālās ĀTI.
    Horizontālās ĀTI gadījumā uzņēmums orientējas uz jaunu ārvalstu tirgu apgūšanu, ienākot tajā ar tādu pašu vai līdzīgu produktu kā savā mītnes valstī. Horizontālo ĀTI gadījumā  mērķa valstīs bieži notiek attiecīgajam uzņēmumam līdzīgu ražotņu izveide. Uzņēmums veic horizontālās ĀTI, ja tā rīcībā ir unikālas priekšrocības, kas nepiemīt citiem uzņēmumiem, kā arī tad, ja mērķa valstī eksistē importa tarifi vai augstas transportēšanas barjeras, kas kavē eksportu uz mērķa valsti. Uzņēmums var veikt ĀTI, lai pēc iespējas vairāk būtu iespējams izmantot monopola vai oligopola stāvokļa sniegtās priekšrocības, ja uzņēmējdarbības paplašināšana uzņēmuma mītnes valstī pārkāptu konkurenci regulējošos normatīvos aktus.
    Vertikālās ĀTI nozīmē, ka uzņēmums apgūst ārvalstu tirgu, ienākot tajā kādā no produkta stadijām (tās pašas industrijas ietvaros). Vertikālās ĀTI var būt atpakaļvērstas vai uz priekšu vērstas. Atpakaļvērsto ĀTI mērķis ir nodrošināt ražošanai nepieciešamās izejvielas. Šis investīciju veids ir orientēts uz ražošanas izmaksu samazināšanu, balstoties uz relatīvi lētākajiem ražošanas faktoriem. Savukārt uz priekšu vērsto ĀTI mērķis ir piekļūt tuvāk patērētājiem, iegādājoties izplatīšanas kanālus. Ar vertikālo ĀTI palīdzību ir iespējams novērst ar piegādātājiem vai produkta izplatīšanu saistītās stratēģiskās neskaidrības, kā arī radīt šķēršļus citu ārvalstu uzņēmumu ienākšanai tirgū.
    Vēl tiek izšķirti sekojoši ĀTI veidi:
• importa aizstājošās ĀTI, eksportu palielinošās ĀTI un valsts iniciētās ĀTI;
• ekspansīvās ĀTI un aizsardzības ĀTI.
    Importa aizstājošās ĀTI nozīmē, ka uzņēmums kādā citā valstī (ne savā rezident valstī) ražo produktus, kas pirms tam šajā valstī tika importēti. Šis ĀTI veids ietver nosacījumus, ka uzņēmuma rezident valsts eksports un ĀTI mērķa valsts imports samazinās. Importa aizstājošo ĀTI gadījumā liela nozīme ir ĀTI mērķa valsts tirgus lielumam, transportēšanas izmaksām un tirdzniecības barjerām.
    Eksportu palielinošās ĀTI mērķis ir iegūt jaunu resursu, piemēram, izejmateriālu vai starppatēriņa preču, avotus. Šādu ĀTI veida mērķa valsts eksports pieaugs pateicoties izejmateriālu un starppatēriņa preču eksportam gan uz investora rezident valsti, gan citām valstīm, kur atrodas investora uzņēmuma saistītie uzņēmumi.
    Valsts iniciēto ĀTI gadījumā valsts īpaši rada ĀTI stimulējošus apstākļus, lai, piemēram, samazinātu maksājuma bilances deficītu.
    Ekspansīvās ĀTI jeb investīcijas, kuru mērķis ir uzņēmuma paplašināšanās, meklē veidu, kā izmantot uzņēmuma priekšrocības ārvalstīs. Savukārt aizsardzības ĀTI mērķis ir samazināt izmaksas, piemēram, uzņēmumam investējot valstī, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas.

Ārvalstu tiešo investīciju motīvi

    ĀTI ir uzskatāma par riskantāku starptautiskās uzņēmējdarbības veidu kā starptautiskā tirdzniecība, jo ĀTI īstenošanai ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par mērķa valsts tirgu, kā arī     ĀTI ir iesaistīts daudz lielāks kapitāls. Tomēr pastāv iemesli, kādēļ uzņēmumi kā starptautiskās uzņēmējdarbības veidu izvēlas tieši ĀTI, nevis mazāk riskantus veidus.
    ĀTI motīvi ir cieši saistīti vai izriet no ĀTI veidiem.
    Viens no iemesliem uzņēmuma izvēlei veikt ĀTI var būt reakcija uz starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem (muitas vai citām tirdzniecības barjerām). Lai arī valstu valdības, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, dažādu divpusējo līgumu, kā arī reģionālo tirdzniecības bloku ietekmē importa barjeras ir samazinājušas, imports vēl joprojām zināmā mērā tiek ierobežots. Tādejādi uzņēmumam var nākties saskarties ar situāciju, kad, ja uzņēmums vēlas savu produkciju pārdot kādā konkrētā valstī, šī produkcija šajā valstī ir arī jāražo. Galvenais faktors, kas nosaka, vai ir izdevīgi uzsākt produkcijas ražošanu šādās valstīs, kas ierobežo importu, ir potenciālā tirgus lielums.
    Tirdzniecības ierobežojumu atcelšana uzņēmumus var gan atturēt, gan stimulēt veikt ĀTI.  Atceļot tirdzniecības ierobežojumus starp noteiktu valstu grupu, tiek paplašināts uzņēmumam pieejamais tirgus, un uzņēmums ir spējīgs samazināt ražošanas izmaksas uz ražošanas apjoma rēķina.
    Vēl viens iemesls ĀTI veikšanai ir iespēja ražot salīdzinoši lētāku produkciju. Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi pastāvēt konkurences apstākļos, tiem ir jāspēj kontrolēt ražošanas izmaksas. Bieži uzņēmumiem ražošanas izmaksas savā valstī ir salīdzinoši dārgākas kā tās būtu ārvalstīs. Tā piemēram, uzņēmumi, ražojot ārvalstīs, var samazināt izmaksas uz lētāka darbaspēka rēķina, ārvalstīs var būt elastīgāka darba likumdošana, kas ļauj efektīvāk izmantot darbaspēku, u.tml.
    J. Bojāra un V. Vilnes monogrāfijā „Starptautiskās investīcijas”, bez iepriekšminētajiem, papildus vēl tiek minēti šādi motīvi (Bojārs J., Vilne V. Starptautiskās investīcijas. Rīga: LU Starptautisko attiecību institūts, 1996):
• vēlme palielināt peļņu vai konkurences iespējas tirgū, kas jau iekarots ar eksportu;
• iegūt muitas un nodokļu atlaides, kas pieejamas tikai ārvalstu investoriem;
• pārnest savu darbību ārpus neizdevīgas nodokļu vai algu sistēmas, kas eksistē mātes uzņēmuma rezident valstī.
    Dažkārt vēl papildus izšķir situācijas, kad uzņēmumi tiek motivēti veikt ĀTI:
• starp uzņēmuma mītnes valsti un mērķa valsti pastāv augstas transportēšanas izmaksas, kas ievērojami palielina produkta gala cenu un samazina tā konkurētspēju. Jo tālāk no uzņēmuma mītnes valsts atrodas mērķa valsts, jo augstākas kļūst transportēšanas izmaksas. Šajā situācijā ir jāņem vērā arī transportēšanas izmaksu attiecība pret paša produkta ražošanas izmaksām;
• uzņēmumam nepietiek ražošanas jaudas, lai ražotu produkciju mītnes valstī. Kamēr uzņēmumam savā valstī ir lieka, neizmantota ražošanas jauda, tas spēj konkurēt eksporta tirgos, pat ja pastāv augstas transportēšanas izmaksas. Šāda situācija ir iespējama, ja produkcijas pārdošanas apjomi pašu valstī sedz fiksētās ražošanas izmaksas un produkta cena ārvalstu tirgu tiek noteiktas, balstoties tikai uz mainīgajām ražošanas izmaksām, nevis kopējām ražošanas izmaksām. Pieaugot pārdošanas apjomiem ārvalstu tirgos, samazinās kopējās vidējās vienas produkcijas vienības ražošanas izmaksas, bet tikai tik ilgi, kamēr uzņēmumam ir lieka, neizmantota ražošanas jauda. Uzņēmumi uzsāks ražošanu ārpus savas valsts tad, ja radīsies ražošanas jaudas trūkums, lai nodrošinātu produkta ražošanu gan vietējam, gan ārvalstu tirgum;
• pastāv produktu un pakalpojumu pārveidošanas (adaptācijas) nepieciešamība. Lai nodrošinātu atbilstošus produkta pārdošanas apjomus ārvalstu tirgos, uzņēmumiem bieži vien produkts ir jāpārveido atbilstoši ārvalstu patērētāju atšķirīgajām prasībām. Tas uzņēmumam nozīmē papildus investīcijas. Šajā gadījumā, ja uzņēmumam ir nepieciešams veikt papildus investīcijas, tad var tikt veikta izvēle tās veikt ārvalstīs ar mērķi ekonomēt uz transportēšanas izmaksu rēķina. Produkta adaptācijas nepieciešamības gadījumā uzņēmums arī zaudē iespēju samazināt ražošanas izmaksas uz ražošanas apjoma rēķina, tādejādi var mainīties nosacījumi, kas nosaka, kurā valstī produktu ir iespējams ražot lētāk. Jo lielāka ir nepieciešamība adaptēt produktu ārvalstu tirgiem, jo lielāka iespēja, ka tā ražošana tiks pārcelta uz konkrēto valsti.
• mērķa valsts patērētāji labprātāk izvēlas savā valstī ražotus produktus. Tam par iemeslu var būt patērētāju patriotisms, uzskati, ka vietēji ražotie produkti ir labāki, kā arī bažas, ka ārvalstīs ražotie produkti var netikt piegādāti laikā vai var rasties problēmas pēcpirkuma pakalpojumu saņemšanā.

Ārvalstu tiešo investīciju vide, to veidojošie faktori

    Katrā valstī pastāv ĀTI ietekmējoši nosacījumi, kas atkarībā no uzņēmumu ĀTI motīviem var vai nu veicināt vai bremzēt ĀTI veikšanu konkrētajā valstī. Šo nosacījumu kopums veido ĀTI vidi.
    Kā ĀTI vides pamatnosacījums UNCTAD Pasaules investīciju ziņojumā ir minēta valsts politika attiecībā uz ĀTI, jo tieši šis nosacījums nosaka, vai ĀTI konkrētajā valstī vispār ir iespējamas – ārvalstu investori nevar investēt valstī, kur valsts politika to neļauj. UNCTAD uzsver, ka ierobežojošas politikas attiecībā uz ĀTI efekts ir daudz izteiktāks un spēcīgāks kā atvērtas politikas efekts. Ja valsts īsteno pat galēji intensīvus pasākumus ĀTI piesaistīšanai, tas var nedot gaidītos rezultātus (ĀTI pieaugumu valstī). Atvērta politika ļauj un pat iedrošina ārvalstu investorus veikt tiešās investīcijas valstī, bet tas nenozīmē, ka tās tiks veiktas. Savukārt ja valsts politika īsteno ĀTI ierobežojošus pasākumus, tas noteikti samazinās vai pat pilnībā apturēs ĀTI ieplūdi valstī. UNCTAD Pasaules investīciju ziņojumā ir izšķirti šādi faktori, kas veido valsts politiku attiecībā uz ĀTI (United Nations Conference on Trade and Development. World Investment Report 1998: Trends and Determinants [tiešsaiste]. New York and Geneva: United Nations, 1998):
• ekonomiskā, politiskā un sociālā stabilitāte,
• normatīvi, kas regulē ārvalstu uzņēmumu ienākšanu un darbību vietējā tirgū,
• politika attiecībā uz tirgus darbību un struktūru (īpaši jautājumos, kas saitīti ar konkurenci un uzņēmumu pārņemšanu un apvienošanu),
• valsts noslēgtie starptautiskie līgumi saistībā ar ĀTI,
• privatizācijas politika,
• tirdzniecības politika (tarifi un beztarifu barjeras), saskaņotība starp tirdzniecības politiku un ĀTI,
• nodokļu politika.
    J. Bojārs un V. Vilne monogrāfijā „Starptautiskās investīcijas” min konkrētākus valsts politikas priekšnosacījumus. Lai sekmētu ĀTI piesaisti valstij, jānodrošina: (Bojārs J., Vilne V. Starptautiskās investīcijas. Rīga: LU Starptautisko attiecību institūts, 1996)
• ĀTI ierobežojošu likumu atcelšana,
• subsīdiju noteikšana ražošanai nepieciešamajām izejvielām vai komponentiem (it īpaši, ja no šiem komponentiem ražotā produkcija tiek eksportēta),
• labvēlīgi rūpnīcu vai citu objektu celtniecības finansēšanas noteikumi,
• garantijas pret ekspropriāciju (īpašumu atsavināšanu),
• noteikumi par ārvalstu valūtas pieejamību,
• iespēja saņemt palīdzību jautājumos, kas saistīti ar uzņēmuma izvietošanas jautājumiem,
• liberāli peļņas repatriācijas nosacījumi,
• nodokļu un muitas nodevu samazināšana, atcelšana uz noteiktu laiku vai pilnīga atcelšana.
    Valsts ĀTI vidi noteicošie faktori atkarībā no ĀTI mērķa ir attēloti 1. tabulā.

1. tabula

 ĀTI vidi noteicošie faktori atkarībā no ĀTI mērķa

ĀTI_1 tab

Ārvalstu tiešo investīciju plūsmu raksturojums un salīdzinājums Latvijā un Lietuvā

    Pēc ĀTI dinamikas var spriest par to, kā laika gaitā ir mainījusies valsts pievilcība ĀTI veikšanai, ko var saitīt ar ĀTI vides kvalitātes attīstību. Pēc ĀTI sadalījuma pa nozarēm var spriest, kurās nozarēs valstī ĀTI vide ir pievilcīgāka un kurās tā ĀTI nepiesaista. Ir svarīgi aplūkot arī ĀTI sadalījumu pa valsts administratīvajām teritorijām, lai varētu spriest, vai ĀTI vide ir vienlīdz labvēlīga visā valsts teritorijā vai tikai noteiktās tās daļās. Analizējot ĀTI sadalījumu pēc investoru mītnes valstīm, var spriest, cik veiksmīgi ir bijuši tādi ĀTI vides faktori kā ĀTI valstiskais regulējums kā arī integrācijas un tirgus liberalizēšanas procesi.

Ārvalstu tiešo investīciju dinamikas raksturojums un salīdzinājums

    1. attēlā ir atspoguļoti dati par gada laikā saņemtajām ĀTI Latvijā un Lietuvā, kur redzams, ka abās valstīs, salīdzinot 2008.g. ar 2000.g., saņemto ĀTI apjoms  pieauga – Latvijā par 93 %, bet Lietuvā par 204 %. Šis pieaugums minētajā laika posmā abās valstīs nav bijis pakāpenisks, bet viļņveidīgs – ar saņemto ĀTI apjomu pieaugumiem un samazinājumiem.
    Latvijā saņemto ĀTI apjoms 2001.g.strauji samazinājās, bet Lietuvā – nedaudz pieauga. 2002.g. un 2003.g. Latvijā ĀTI apjoms pieauga, bet nepārsniedza 2000.g. saņemto ĀTI apjomu. Savukārt Lietuvā 2002.g. ĀTI apjoma pieaugums bija straujš – salīdzinot ar 2001.g. tas pieauga par  55 %, bet vēl straujāks bija ĀTI apjoma kritums 2003.g., kad ĀTI apjoms samazinājās par 79 %.
    No  2004. līdz 2007.g. gan Latvijā, gan Lietuvā bija vērojams  ĀTI apjoma pieaugums, īpaši strauju pieaugumu pieredzot 2006.g, kad Latvijā tika piesaistīts par 134 % lielāks ĀTI apjomu kā 2005.g., bet Lietuvā  - 75 % lielāks kā iepriekšējā gadā. Vislielākais saņemto ĀTI apjoms gan Latvijā, gan Lietuvā bija 2007.g., kad Latvijā ieplūda 1704 milj. EUR, kas ir par 231 milj. EUR jeb 16 % vairāk kā tajā pašā gadā Lietuvā.
    2008.g. abās valstīs bija ieplūstošo ĀTI apjoma kritums, bet Latvijā tas bija straujāks kā Lietuvā – ja Lietuvā ĀTI apjoms, salīdzinot 2008.g. ar 2007.g., samazinājās par 15 %, tad Latvijā – par 49 %.

ĀTI_1 att

1. att. Gada laikā saņemtās ĀTI Latvijā un Lietuvā, 2000. – 2008.g. (milj. EUR) (Direct investment inward flows by main investing country; All countries of the world [tiešsaiste]. Eurostat)

    1. attēlā ir arī redzams, ka starp abām valstīm gadu no gada ir mainījušās līdera pozīcijas saņemto ĀTI apjomu ziņā. Ja 2000.g. nedaudz lielāku  ĀTI apjomu saņēma Latvija, tad 2001.g. par 236 %, bet 2002.g. par 186 % lielāku ĀTI apjomu saņēma Lietuva. 2003.g. lielāku ĀTI apjomu atkal piesaistīja Latvija, bet no 2004.g. līdz 2006.g. līderis šajā ziņā bija Lietuva. 2007.g. Latvijā ieplūstošo ĀTI apjoms bija par 16 % lielāks kā Lietuvā. Savukārt 2008.g. Latvija piedzīvoja straujāku saņemto ĀTI apjomu kritumu kā Lietuva un piesaistīja par 44 % mazāku ĀTI apjomu kā Lietuva.
    Ārvalstu investoru vēlmi veikt ĀTI abās valstīs objektīvāk atspoguļo dati par uzkrāto ĀTI apjomu Latvijā un Lietuvā, kas ir attēloti 2. attēlā.
    Uzkrātās ĀTI atspoguļo ne tikai valstī ieplūstošās investīcijas, bet arī deinvestēšanu – ja uzņēmums tiek likvidēts, ārvalstu kapitāla apjoms samazinās. Tāpat ārvalstu kapitāls samazinās, ja ārvalstu investoru uzņēmuma kapitāla daļas tiek pārdotas  valsts rezidentiem.
    2. attēla dati liecina, ka gan Latvijā, gan Lietuvā uzkrāto ĀTI apjoms strauji pieauga.
    Lietuvā uzkrāto ĀTI apjoms ar katru gadu pieauga laika posmā no 2000.g. līdz 2007.g., bet Latvijā līdz pat 2008.g.
Lai arī abās valstīs attiecīgajos laika posmos pieauga tādi ĀTI piesaisti negatīvi ietekmējošie rādītāji kā darbaspēka izmaksas, inflācijas līmenis, kā arī  valsts ārējais parāds, ārvalstu investoriem acīmredzami svarīgāks faktors ir licies abu valstu straujā tirgus izaugsme, par ko liecina gan IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums, gan IKP pieauguma temps.

ĀTI_2 att

2. att. Uzkrātās ĀTI Latvijā un Lietuvā, 2000. – 2009.g. (mljrd. EUR)( Foreign direct investment, LTL thousand by country and year [tiešsaiste]. Statistikos Departamentas Prie Lietuvos Respublikos Vyriausybes, Ārvalstu investīcijas Latvijā [tiešsaiste]. LR Centrālās statistikas pārvalde)


    2008.g. pasaules finanšu un ekonomikas krīzes iespaidā uzkrāto ĀTI apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Lietuvā nedaudz samazinājās, bet Latvijā vēl bija vērojams neliels uzkrāto ĀTI apjoma pieaugums. 2009.g., salīdzinot ar 2008.g., uzkrāto ĀTI apjoms Lietuvā nedaudz pieauga, bet nepārsniedza 2007.g. apjomu, savukārt Latvijā tas palika tāds pats kā 2008.g.
    Minētais liecina, ka pasaules finanšu un ekonomikas krīzes iespaidā ne Latvijā, ne Lietuvā būtiska ārvalstu investoru aiziešana no valstu tirgus nenotika. Lai arī investīciju vide 2008.g. un 2009.g. abās valstīs pasliktinājās, tā pasliktinājās arī citās pasaules valstīs.
    Lietuvā uzkrāto ĀTI apjoms visus gadus laika posmā no 2000.g. līdz 2009.g. ir bijis lielāks kā Latvijā. Vislielākā starpība starp uzkrāto ĀTI apjomu Lietuvā un Latvijā bija 2002.g., kad uzkrāto ĀTI apjoms Lietuvā bija pat par 64 % lielāks kā Latvijā. Vismazākā starpība starp uzkrāto ĀTI apjomu Lietuvā un Latvijā bija 2008.g., kad uzkrāto ĀTI apjoms Lietuvā bija par 13 % lielāks kā Latvijā.

Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums pa nozarēm

    3. attēlā ir attēloti dati par uzkrāto ĀTI apjoma sadalījumu pa nozarēm Latvijā, bet 4. attēlā – par uzkrāto ĀTI apjoma sadalījumu pa nozarēm Lietuvā.
    3. attēla dati liecina, ka Latvijā rūpniecībā uzkrāto ĀTI īpatsvars ir salīdzinoši mazs un kopumā laika posmā no 2000.g. līdz 2009.g. tas uz pusi samazinājās, 2009.g. sastādot tikai 11.1 % no kopējā uzkrāto ĀTI apjoma.

ĀTI_3 att

3. att. Uzkrāto ĀTI apjoma sadalījums pa nozarēm Latvijā, 2000. – 2009.g. (% no kopējā uzkrāto ĀTI apjoma) (Uzkrātās ārvalstu investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pa darbības veidiem gada beigās [tiešsaiste]. LR Centrālās statistikas pārvalde )

   

    Vairāk kā trīs ceturtdaļas no kopējām uzkrātajām ĀTI Latvijā tika veiktas pakalpojumu jomā, īpaši nozarēs, kas saistītas ar finanšu starpniecību un operācijām ar nekustamo īpašumu, 2009.g. attiecīgi sastādot 39.5 % un 20.9 % no kopējā uzkrāto ĀTI apjoma.
    Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Latvijā 2009.g. sastādīja 11.3 %, bet transports glābšana un sakari – 9.9 % no kopējā uzkrāto ĀTI apjoma.
    Pakalpojumu īpatsvars kopējā uzkrāto ĀTI apjomā Latvijā laika posmā no 2000.g. līdz 2009.g. ar katru gadu palielinājās.

Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums pa rajoniem

    4. attēlā ir attēlots uzkrāto ĀTI sadalījums pa rajoniem Latvijā.
Latvijā lielākā daļa – 85.8 % uzkrāto ĀTI, ir izvietotas Rīgas rajonā. Otrais lielākais uzkrāto ĀTI īpatsvars ir Ventspils rajonā – 3.5 %, bet Ventspils rajonā uzkrāto ĀTI apjoms ir daudzkārt mazāks par Rīgas rajonā uzkrāto ĀTI apjomu, un Ventspils rajonā uzkrāto ĀTI īpatsvars kopējā uzkrāto ĀTI apjomā ir 24.5 reizes mazāks par  uzkrāto ĀTI īpatsvaru Rīgas rajonā.
    Katrā no pārējiem Latvijas rajoniem uzkrāto ĀTI īpatsvars kopējā uzkrāto ĀTI apjomā ir vēl mazāks un nepārsniedz 2.1 %.

ĀTI_4 att

4. att. Uzkrāto ĀTI sadalījums pa rajoniem Latvijā, 2010.g. (% no kopējā uzkrāto ĀTI apjoma) (Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums pa rajoniem/pilsētām [tiešsaiste]. Lursoft)

Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums pēc investoru mītnes valstīm

    5. attēlā ir atspoguļoti dati par uzkrāto ĀTI sadalījumu pa investoru mītnes valstīm Latvijā.
    Vislielākais ĀTI apjoms Latvijā 2009.g. bija ieplūdis no Igaunijas – 780.5 milj. LVL, kas sastādīja 23.2 % no kopējām uzkrātajām ĀTI.
No Zviedrijas Latvijā ieplūdušais ĀTI apjoms 2009.g. bija 311.1 milj. LVL, kas sastādīja 9.3 % no kopējām uzkrātajām ĀTI, bet no Dānijas ieplūdušais ĀTI apjoms bija 267.9 milj. LVL, kas sastādīja 8 % no kopējām uzkrātajām ĀTI.
    Pēc uzkrāto ĀTI apjoma lielākās investorvalstis Latvijā 2009.g. bija ne tikai ES un EEZ dalībvalstis, bet arī Krievija un ASV, no kurām attiecīgi Latvijā ieplūdušais ĀTI apjoms bija 142.3 milj. LVL un 112.6 milj. LVL, kas 2009.g. attiecīgi sastādīja 4.2 % un 3.3 % kopējā uzkrāto ĀTI apjomā.

ĀTI_5 att

5. att. Uzkrāto ĀTI sadalījums pa investoru mītnes valstīm Latvijā, 2009.g. (% no kopējā uzkrāto ĀTI apjoma) (Uzkrātās ārvalstu investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pa darbības veidiem gada beigās [tiešsaiste]. LR Centrālās statistikas pārvalde)


6. attēlā ir attēloti dati par galvenajām eksporta galamērķa valstīm un importētājvalstīm Latvijā.

ĀTI_6 att

6. att. Galvenās eksporta galamērķa valstis un importētājvalstis Latvijā, 2009.g. (% no kopējā apjoma) (Eksports un imports pa valstīm un teritorijām [tiešsaiste]. LR Centrālās Statistikas pārvalde )

    6. attēlā redzams, ka gan Latvijas eksporta galvenās galamērķu valstis (Lietuva, Igaunija, Krievija, Zviedrija un Dānija), gan  arī lielākā daļa valstu, no kurām Latvijā ir ieplūduši lielākie importa apjomi (Lietuva, Krievija, Igaunija, Zviedrija, Somija), sakrīt ar tām valstīm, no kurām Latvijā ir ieplūdis lielākais ĀTI apjoms.
    2. tabulā ir sniegti dati par lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijas uzņēmumu reģistrētajos pamatkapitālos uz 2010.g. maiju.
    Dati liecina, ka lielāko ārvalstu investoru pēc ieguldījuma apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos mītnes valstis ir Igaunija, Dānija, Lietuva, Lielbritānija, Zviedrija, Norvēģija un ASV, bet ieguldījumi galvenokārt ir veikti nozarēs, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu – finanšu starpniecība, sakari un nekustamais īpašums.
    Latvijā pēc ĀTI apjoma lielākais investors ir bijis Aktsiaselts Hansapank, kura mītnes valsts ir Igaunija un kura ieguldījumu īpatsvars simts lielāko ārvalstu investoru kopējo ieguldījumu Latvijas uzņēmumu kapitālā apjomā, kas veikti laika posmā no 1999.g. līdz 2010.g. maijam, sastādīja 23.7%. Aktsiaselts Hansapank 99.7 % no investīcijām Latvijā ir ieguldījis ir ieguldījis finanšu starpniecības nozares uzņēmumā AS Swedbank, kur Aktsiaselts Hansapank pieder 100 % uzņēmuma kapitāla. Pārējās Aktsiaselts Hansapank investīcijas ir veiktas uzņēmumos AS Grindeks, kas darbojas farmācijas jomā, un AS Madona AB, kas nodarbojas ar lopkopību un putnkopību. (143)
    Aktsiaselts Hansapank  investīcijas Latvijā minētajā laika posmā bija 7.6 reizes lielākas par nākošā lielākā ārvalstu investora Latvijā – AS TILTS COMMUNICATIONS, veiktajām investīcijām.
    Otrs lielākais ārvalstu investors Latvijas uzņēmumu reģistrētajos pamatkapitālos AS TILTS COMMUNICATIONS rezident valsts ir Dānija. Šis ārvalstu investors Latvijā  ir ieguldījis 71581000 LVL, iegādājoties 49 %  kapitāla uzņēmumā SIA Lattelecom, kas darbojas sakaru jomā. (143)
    Trešais lielākais ārvalstu investors Latvijā pēc ieguldītā investīciju apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir BITE Lietuva UAB, kura rezident valsts ir Lietuva un kas 69637536 LVL Latvijā ir ieguldījis uzņēmumā SIA Bite Latvija, kur BITE Lietuva UAB pieder 100% uzņēmuma akciju. (Lielākie investori [tiešsaiste]. Lursoft )
    PALINK Uždaroji akcine Latvijā ieguldījumus ir veicis pārtikas mazumtirdzniecības jomā, AS Bank DnB NORD, European Bank for Reconstruction and Development, GE Capital International Financing Corporation – finanšu starpniecības jomā, Tele2 Sverige Aktiebolag – sakaru jomā, AS LINSTOW – nekustamā īpašuma un viesnīcu jomā, un NEW EUROPE REAL ESTATE LTD – nekustamā īpašuma jomā. (Lielākie investori [tiešsaiste]. Lursoft)
    Salīdzinoši lielo ārvalstu investīciju apjomu Latvijas uzņēmumos, kas darbojas finanšu starpniecības jomā var skaidrot nevis ar ārvalstu investoru vēlmi veikt ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, bet ar nepieciešamību finanšu un ekonomikas krīzes iespaidā piešķirt saistītajiem uzņēmumiem papildus finanses, lai nodrošinātu Latvijas finanšu starpniecības jomā darbojošos uzņēmumu finansiālo stabilitāti.

2. tabula
Lielākie reģistrētie ārvalstu investori Latvijas uzņēmumu reģistrētajos pamatkapitālos uz 2010.g. maiju (Lielākie investori [tiešsaiste]. Lursoft )

ĀTI_2 tab