Ērika Šumilo. Ārvalstu tiešās investīcijas. (e-grāmata)

    Starptautiskās investīcijas ir viena no starptautiskās uzņēmējdarbības formām. Pārējās divas starptautiskās uzņēmējdarbības formas ir starptautiskā tirdzniecība ar precēm un pakalpojumiem, kā arī tehnoloģiju un intelektuālā īpašuma starptautiskā licencēšana. Starptautiskajām investīcijām var izdalīt divus veidus:
• portfeļinvestīcijas,
• ārvalstu tiešās investīcijas.
    Portfeļinvestīcijas ir darījumi ar kapitālu vērtspapīriem, kur investora ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā nepārsniedz 10 %, kā arī citiem vērtspapīriem un finanšu derivātiem. Šie instrumenti tiek realizēti tirgū – ar tiem ir iespējams tirgoties. Tā kā investoriem šajā gadījumā pieder maza uzņēmuma pamatkapitāla daļa, portfeļinvestīcijas sevī neietver investoru līdzdalību uzņēmuma pārvaldē. Investoru motivācija ir investīciju portfeļa diversifikācija un peļņas gūšana tuvākajā nākotnē, nevis ilgtermiņa saistību dibināšana un kontroles iegūšana uzņēmumā.
    Valsts ekonomikas attīstībai (jo īpaši attīstības valstu attīstībai) būtiskas ir tieši ārvalstu tiešās investīcijas (turpmāk tekstā ĀTI). ĀTI ir process, kurā kādas valsts rezidents iegūst savā īpašumā kādas citas valsts uzņēmuma aktīvus, ar mērķi iegūt zināmu kontroli uzņēmumā, piedalīties tā pārvaldē. Starptautiskais Valūtas fonds ĀTI definē kā starptautisko investīciju veidu, kur kādas valsts ekonomikas rezidentam ir mērķis iegūt ilgstošu dalību uzņēmumā, kas ir rezidents kādas citas valsts ekonomikā. Ilgstoša dalība nozīmē, ka pastāv ilgtermiņa attiecības starp investoru un uzņēmumu, kā arī to, ka investoram ir nozīmīga ietekme uzņēmuma vadībā. Starptautiskā Valūtas fonda ĀTI definīcija nosaka, ka ĀTI sevī ietver ne tikai sākotnējo darījumu, ar kuru tiek nodibinātas attiecības starp investoru un uzņēmumu, bet arī visus turpmākos darījumus starp tiem un saistītajiem uzņēmumiem.
    Tādu pašu ĀTI definīciju izmanto arī tādas organizācijas kā OECD un UNCTAD. UNCTAD uzsver, ka ĀTI sevī ietver:
• pamatkapitālu, kas ir investora iegādātās ārvalstu uzņēmuma kapitāla daļas,
• reinvestēto peļņu, ko veido investora peļņas daļa, kas nav izmaksāta dividendēs, bet ieguldīta uzņēmumā atkārtoti,
•  mātes uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un aizdevumus saistītajiem uzņēmumiem.
    LR Centrālās statistikas pārvalde ĀTI definē kā ilgtermiņa attiecības starp vienas ekonomikas rezidentu (tiešais ieguldītājs) un citas ekonomikas rezidenta uzņēmumu (tiešo investīciju uzņēmums).

    ĀTI definīcijās īpaši tiek uzsvērti jēdzieni „ilgstoša dalība” un kontrole. Tieši šie divi jēdzieni ir tie, kas ĀTI atšķir no portfeļinvestīcijām.
    Pasaulē nav noteikts vienots kapitāla daļu īpatsvars, kam jābūt ārvalstu investora īpašumā, lai noteiktu, vai investora mērķis ir iegūt kontroli un piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Šis kapitāla daļu īpatsvars ir atkarīgs no katras konkrētās valsts normatīvajiem aktiem. Lielā daļā valstu investoram ir jāpieder 10 – 25% ārvalstu uzņēmuma kapitālu daļu, lai šī starptautiskā kapitāla plūsma tiktu uzskatīta par ĀTI. Latvijā investīcijas var uzskatīt par tiešajām, ja tiešajam ieguldītājam pieder 10% un vairāk no parastajām akcijām vai balsstiesībām, vai ekvivalenta līdzdalība tiešo investīciju uzņēmumā.
    Var izšķirt četrus veidus kā uzņēmumi var investēt ārvalstīs:
• brownfield investīcijas,
• greenfield investīcijas,
•  ārvalstu uzņēmumos reinvestētā peļņa,
• pārrobežu aizdevumi un tirdzniecības kredīti starp saistītajiem uzņēmumiem.
    Brownfield investīcijas nozīmē jau eksistējoša ārzemju uzņēmuma vai tā aktīvu iegādi. Savukārt greenfield investīcijas ir uzņēmuma pārstāvniecības vai filiāles dibināšana citā valstī pilnīgi no jauna.
    Speciālajā literatūrā ir pieejama dažāda ĀTI klasifikācija. Pēc ĀTI mērķa tiek izdalītas horizontālās un vertikālās ĀTI.
    Horizontālās ĀTI gadījumā uzņēmums orientējas uz jaunu ārvalstu tirgu apgūšanu, ienākot tajā ar tādu pašu vai līdzīgu produktu kā savā mītnes valstī. Horizontālo ĀTI gadījumā  mērķa valstīs bieži notiek attiecīgajam uzņēmumam līdzīgu ražotņu izveide. Uzņēmums veic horizontālās ĀTI, ja tā rīcībā ir unikālas priekšrocības, kas nepiemīt citiem uzņēmumiem, kā arī tad, ja mērķa valstī eksistē importa tarifi vai augstas transportēšanas barjeras, kas kavē eksportu uz mērķa valsti. Uzņēmums var veikt ĀTI, lai pēc iespējas vairāk būtu iespējams izmantot monopola vai oligopola stāvokļa sniegtās priekšrocības, ja uzņēmējdarbības paplašināšana uzņēmuma mītnes valstī pārkāptu konkurenci regulējošos normatīvos aktus.
    Vertikālās ĀTI nozīmē, ka uzņēmums apgūst ārvalstu tirgu, ienākot tajā kādā no produkta stadijām (tās pašas industrijas ietvaros). Vertikālās ĀTI var būt atpakaļvērstas vai uz priekšu vērstas. Atpakaļvērsto ĀTI mērķis ir nodrošināt ražošanai nepieciešamās izejvielas. Šis investīciju veids ir orientēts uz ražošanas izmaksu samazināšanu, balstoties uz relatīvi lētākajiem ražošanas faktoriem. Savukārt uz priekšu vērsto ĀTI mērķis ir piekļūt tuvāk patērētājiem, iegādājoties izplatīšanas kanālus. Ar vertikālo ĀTI palīdzību ir iespējams novērst ar piegādātājiem vai produkta izplatīšanu saistītās stratēģiskās neskaidrības, kā arī radīt šķēršļus citu ārvalstu uzņēmumu ienākšanai tirgū.
    Vēl tiek izšķirti sekojoši ĀTI veidi:
• importa aizstājošās ĀTI, eksportu palielinošās ĀTI un valsts iniciētās ĀTI;
• ekspansīvās ĀTI un aizsardzības ĀTI.
    Importa aizstājošās ĀTI nozīmē, ka uzņēmums kādā citā valstī (ne savā rezident valstī) ražo produktus, kas pirms tam šajā valstī tika importēti. Šis ĀTI veids ietver nosacījumus, ka uzņēmuma rezident valsts eksports un ĀTI mērķa valsts imports samazinās. Importa aizstājošo ĀTI gadījumā liela nozīme ir ĀTI mērķa valsts tirgus lielumam, transportēšanas izmaksām un tirdzniecības barjerām.
    Eksportu palielinošās ĀTI mērķis ir iegūt jaunu resursu, piemēram, izejmateriālu vai starppatēriņa preču, avotus. Šādu ĀTI veida mērķa valsts eksports pieaugs pateicoties izejmateriālu un starppatēriņa preču eksportam gan uz investora rezident valsti, gan citām valstīm, kur atrodas investora uzņēmuma saistītie uzņēmumi.
    Valsts iniciēto ĀTI gadījumā valsts īpaši rada ĀTI stimulējošus apstākļus, lai, piemēram, samazinātu maksājuma bilances deficītu.
    Ekspansīvās ĀTI jeb investīcijas, kuru mērķis ir uzņēmuma paplašināšanās, meklē veidu, kā izmantot uzņēmuma priekšrocības ārvalstīs. Savukārt aizsardzības ĀTI mērķis ir samazināt izmaksas, piemēram, uzņēmumam investējot valstī, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas.