Svetlana Saksonova. Indivīds kā patērētājs (e-grāmata)

Bet ko darīt ar ietaupīto naudas summu? Kur to noglabāt? Veikt uzkrājumus? Vai „glabāt naudu zeķē”?

Lai gan vairāku aptauju dati liecina, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā arvien vairāk iedzīvotāju domā par uzkrājumu veidošanu, atlicinot nebaltām dienām, bankās veikto noguldījumu apjoms rāda, ka pretēji paustajai apņēmībai un mērķim uzkrāt, joprojām salīdzinoši daudz Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem izvēlas "glabāt naudu zeķē", neizmantojot banku depozītus un citus finanšu instrumentus, kas ļauj gūt peļņu no veiktajiem uzkrājumiem un sniedz lielāku drošību. Noguldījumu apjoma samazināšanās komercbankās saistīta gan ar nemitīgām diskusijām par lata piesaistes jautājumu, gan arī ar straujo ekonomikas lejupslīdi, kad, samazinoties ienākumiem, daļa uzkrājumu tiek "noēsta" jeb izmantota ikdienas vajadzību apmierināšanai. [1]

Latvijā tiek piedāvāts diezgan plašs uzkrājumu veidu klāsts. Tie atšķiras ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi, uzkrāšanas mērķi un arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir noguldījumi- krājkonts un depozīts (termiņnoguldījums), uzkrājošā apdrošināšana, 1.pensiju līmenis, 2.pensiju līmenis. un 3.pensiju līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas u.c.. Ļoti svarīgi ir saprast un apzināties vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņa vai ilgtermiņā.

Īstermiņa uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos, savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā nākotnē, kas prasa lielus naudas līdzekļus.