Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Ekonomika  prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā.

Materiāls ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas zinās ietaupījumu būtību un veidus, orientēsies vērtspapīru darījumos.

Tēmas nobeigumā ir atrodams kopsavilkums.

Pensijas vecums - vecums, kad persona likumā noteiktā kārtībā ir tiesīga pieprasīt vecuma pensiju.

Pensiju kapitāls - personas sociālās apdrošināšanas kontā reģistrētās iemaksu summas.

Privātais pensiju fonds - bezpeļņas finanšu un kredīta akciju sabiedrība, kas saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" un pensiju plāniem uzkrāj un iegulda pensiju plānu dalībnieku pašu izdarītās un viņu labā brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma papildpensijas kapitālu

Sabalansēta ieguldījumu politika - pensiju kapitāla pārvaldīšanas noteikumi, saskaņā ar kuriem pensiju līdzekļu tiek ieguldīti finanšu kapitāla tirgos tā, lai peļņas gūšana un ar to saistītā nenoteiktība (risks) būtu līdzsvarā ar pensiju kapitāla saglabāšanu un ieguldījumu drošību.

Valsts fondētā pensija - vecuma pensijas daļa, kuru veido uzkrātais fondētās pensijas kapitāls.

Valsts fondēto pensiju shēma - valsts organizēts iemaksu veikšanas, iemaksāto līdzekļu administrēšanas un pensiju izmaksas pasākumu kopums, kas, nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dod iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu, daļu no iemaksām vecuma pensijām ieguldot vērtspapīros u.c. aktīvos.

Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks - sociāli apdrošināta persona, kas piedalās valsts fondēto pensiju shēmas jeb 2.pensiju līmeņa darbībā.

Iemaksu likme - 2.līmenim novirzītie procenti no iemaksu objekta, kurus nosaka Valsts fondēto pensiju likums.

Iemaksu objekts - Fiziskās personas ienākums, vai MK noteiktā summa, no kuras veicamas un/ vai veiktas iemaksas sociālajai apdrošināšanai.

Ienesīgums - sākotnējā ieguldījuma pieaugums, kas parasti ir izteikts gada procentos.

Ieguldījumu fondu daļa jeb ieguldījumu apliecība ir ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina ieguldītāja līdzdalību kādā noteiktā ieguldījuma fondā.

Ieguldītājs - persona, kas savā vārdā un uz sava rēķina iegūst vērtspapīros nostiprinātās tiesības.

Ieguldījumu plāns ir iepriekš apstiprināts ieguldījumu noteikumu kopums, kas ir izklāstīts ieguldījumu plāna prospektā, un saskaņā ar kuru notiek shēmas līdzekļu ieguldīšana. Katrs līdzekļu pārvaldītājs (izņemot Valsts kasi pārejas periodā) var piedāvāt vienu vai vairākus ieguldījumu plānus.

Ieguldījumu plāna daļa ir ieguldījumu plāna uzskaites vienība, kas tiek izmantota ieguldījumu plāna līdzekļu uzskaitei un darījumos ar šiem līdzekļiem. Visu ieguldījumu plāna līdzekļi un 2.līmeņa dalībnieku pensijas kapitāls tiek izteikti ieguldījumu plāna daļās.

Ieguldījumu plāna pārvaldnieks - līdzekļu pārvaldītāju pilnvarota persona fiziska persona, kas rūpējas, lai līdzekļi tiktu ieguldīti atbilstoši ieguldījumu plāna prospektam, likumam un līgumam.

Ieguldījumu plāna daļas vērtība - katra ieguldījumu plāna vienas daļas vērtība plāna darbības uzsākšanas brīdī ir 1 lats. Turpmāk plāna daļas vērtība mainās atkarībā no ieguldījumu plāna darbības rezultātiem.” [5.]

Apdrošināšana ir fizisko un juridisko personu īpašuma tiesību pārstāvēšana, iestājoties noteiktiem notikumiem, ko sauc par apdrošināšanas gadījumiem.

Tā tad apdrošināšana ir ekonomiskās attiecības, kur piedalās vismaz divas puses. Viena puse ir apdrošināšanas kompānija (valsts, akcionāru vai privātā ), kuru sauc par apdrošinātāju. Apdrošinātājs izstrādā apdrošināšanas nosacījumus (tajā skaitā, viņš uzņemas apmaksāt apdrošinājuma ņēmējam zaudējumus, ja ir iestājies apdrošināšanas notikums) un piedāvā tos saviem klientiem – juridiskām un fiziskām personām. Ja klientus apmierina šie nosacījumi, tad viņi paraksta apdrošināšanas līgumu un vienu reizi vai regulāri saskaņotajā laika periodā maksā apdrošinātājam apdrošināšanas prēmijas (maksājumi, iemaksas) saskaņā ar līgumu.

Cita ekonomisko attiecību puse – ir privātās un valsts kompānijas, organizācijas vai atsevišķie iedzīvotāji, kurus sauc par apdrošinājuma ņēmējiem. Tātad mēs esam ar jums. Cilvēki, kuri vēlas pasargāt sevi no noteikta riska veida. Apdrošinājuma ņēmēji ir juridiskās personas un rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras ir noslēgušas līgumu ar apdrošināšanas kompāniju.

Apdrošināšanas tirgū starpnieki ir apdrošināšanas brokeri. Apdrošināšanas brokeris oficiāli tiek uzskatīts par apdrošinājuma ņēmēja pārstāvi. Brokera uzdevums ir atrast klientu un apdrošināt viņu. Visa tālākā darbība saistīta ar apdrošinājuma ņēmēja apkalpošanu, ir uz apdrošināšanas kompānijas apziņas. [2.]

Apdrošināšana, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, ir darbība, ko veic apdrošinātāji saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas līgumā paredzēto gadījumu. Apdrošināšana tiek veikta brīvprātīgi, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi. Obligātās apdrošināšanas veidus, ievērojot to sociāli ekonomisko nepieciešamību, nosaka atsevišķs likums. Apdrošinātājs, kurš ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) obligāto apdrošināšanas operāciju veikšanai, nevar atteikties noslēgt apdrošināšanas līgumu. Tarifa likmes brīvprātīgajā apdrošināšanā nosaka apdrošinātājs. [7.]

Latvijā ir izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma. Tā ir apdrošināšanas sistēma, kurā apvienota katra cilvēka personiskā ieinteresētība savu vecumdienu nodrošināšanā un paaudžu solidaritāte. Pensiju sistēmas galvenais princips: jo lielākas sociālās iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka būs pensija rīt. Visu trīs līmeņu vienlaikus pastāvēšana nodrošina pensiju sistēmas stabilitāti, jo izlīdzina katrā līmenī iespējamo demogrāfisko vai finansiālo risku, kas piemīt katram no šiem līmeņiem.

1.pensiju līmenis

Pensiju 1.līmeni ieviesa 1996. gada 1.janvārī, un tajā iesaistās visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji. Šis līmenis nodrošina vecuma pensijas visiem, kuri strādājuši algotu darbu vismaz 10 gadus. Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina un nodrošina 1.līmeņa vecuma pensiju izmaksu. Pašlaik sociālā iemaksa ir 33,09% no Tavas algas, un pensijas kapitālā tiek reģistrēti 20%. Tev ir atvērts personīgais konts, kurā reģistrē veiktās iemaksas.

2.pensiju līmenis

Pensiju 2.līmenis tika ieviests 2001.gada 1.jūlijā. Sākot ar šo datumu, daļa no Tavām veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām netiek izmaksāta esošajiem pensionāriem, bet gan ieguldīta un uzkrāta Tavai pensijai. Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt, lai pensijas kapitāls pieaugtu straujāk nekā inflācija un vidējā darba alga valstī. Uzkrātā nauda paralēli pensiju sistēmas 1.līmeņa pensijai dos Tev papildu ienākumus vecumdienās.

3.pensiju līmenis

Privātā brīvprātīgā pensiju shēma jeb pensiju 3.līmenis sāka darboties 1998. gada jūlijā, un tas dod Tev iespēju brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, ko pārvalda privātie pensiju fondi. Naudas summa, ko Tu un/vai Tavs darba devējs regulāri iemaksā pensiju fondā, tiek ieguldīta dažādos vērtspapīros un ik gadu palielinās par iepriekš garantēto procenta likmi jeb ienākumu.

Pastāv divu veidu privātie pensiju fondi: slēgtie, kas paredzēti fondu dibinātāju (uzņēmumu) darbiniekiem, un atklātie, par kuru dalībniekiem var kļūt jebkura privātpersona tieši vai ar darba devēja starpniecību. [5.]

Pensijas apmēra aprēķināšana:

Piemērs: Jāņa bruto mēnešalga ir 600Ls:

• Aprēķinām 20% (iemaksu apjoms pensiju kapitālam) no pirmajā darba gadā saņemtajiem ienākumiem: 600*12*20% = Ls 1440.
• Pareizinām iegūto rezultātu ar darba mūža ilgumu gados (piemēram, 42 – ja cilvēks sāk strādāt 21, bet pensijā dodas 62 gadu vecumā): 1440*42 = Ls 60 480. Līdz ar to esam uzzinājuši valsts vecuma pensijas kapitāla apmēru.
• Izdalām aprēķināto kapitālu ar mēnešu skaitu gadā – jo valsts vecuma pensija tiek maksāta reizi mēnesī: 60 480/12 = Ls 5040.
• Izdalām iegūto rezultātu ar atlikušā mūža ilgumu, kuru mūsu vietā katru gadu nosaka Ministru kabinets, pieņemot nosacīti vidējo rādītāju attiecībā uz nākamajiem pensionāriem. Tiem cilvēkiem, kas sasnieguši 62 gadu vecumu un pensijā dodas šogad, MK ir ieplānojis vēl 19 dzīves gadus (skaitlis nedaudz noapaļots). Tātad: 5040/19 = Ls 265.26. Tāda varētu būt Jāņa vecumdienu finansiālā perspektīva.

Ja Jānis dzīvos ilgāk par MK nolikto laiku (ko mēs viņam arī novēlam :), viņam pensija tiks maksāta tādā pat apmērā. [6.]

Ieguldījumu fonds - daudzu ieguldītāju līdzekļu apvienošana kopīgā fondā ar mērķi ieguldīt tālāk un gūt peļņu no šiem ieguldījumiem. Ieguldījumu fondiem tādējādi ir pieejami lieli līdzekļi, kurus var ieguldīt dažādās akcijās, obligācijās utt., samazinot risku. Apvienojot investoru ieguldījumus, samazinās arī vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas izmaksas uz vienu ieguldītāju. [3.]

Ieguldījumus fondos veic gan privātpersonas, gan uzņēmumi, kas vēlas palielināt ieguldītā kapitāla vērtību vai efektīvāk pārvaldīt savu naudas plūsmu. Mūsdienās katrs ieguldītājs var atrast savām vēlmē un riskam atbilstošu ieguldīšanas iespēju.

Pasaulē un Latvijā tiek izšķirti divi galvenie fondu veidi – atvērtie un slēgtie ieguldījumu fondi.

·         Atvērtie fondi – šo fondu daļas var pirkt un pārdot jebkurā brīdī par fiksētu cenu – ieguldījumu apliecību vērtību. Fondu daļu skaits nav ierobežots un ieguldījumus šajos fondos var sākt ar nelielām summām. Piemēram, atvērtā fonda portfeļa kopējā vērtība ir 10 miljoni latu; ja ieguldītājs vēlas fondā ieguldīt 1 miljonu, tad fonds emitēs jaunās ieguldījumu apliecības 1 miljona vērtībā, kuras iegādāsies ieguldītājs. Pēc tam šie jaunie līdzekļi tiks ieguldīti vērtspapīros, līdz ar to fonda portfelis tiks palielināts par 1 miljonu, un fonda kopējā vērtība veidos 11 miljonus. Ja kāds no ieguldījumu apliecību turētājiem pārdod fondam divus miljonus vērtas ieguldījumu apliecības, tad tiks pārdoti vērtspapīri, lai atgūtu naudu, un fonda portfeļa vērtība būs 9 miljoni. Veicot darījumus ar ieguldījumu apliecībām, ieguldījumu pārvaldes kompānija parasti iekasē komisijas maksu, tāpēc tās piedāvātā ieguldījumu apliecību atpirkšanas cena parasti ir zemāka par tās piedāvāto ieguldījumu apliecību pārdošanas cenu. Šīs komisijas maksas apjoms ir atkarīgs no fonda ieguldījumu politikas un instrumentiem.

·         Slēgtie fondi – tie savā ziņā ir līdzīgi akciju sabiedrībām. Piemēram, ieguldījumu sabiedrība no sākotnējiem ieguldītājiem iegūst 10 miljonus latu, kuri tiek investēti vērtspapīros, un tiek emitēts noteikts skaits fonda ieguldījumu apliecību, piemēram, miljons apliecību 10 latu nominālvērtībā. Jaunas apliecības emitētas netiek – ja vēlāk ieguldītājs vēlēsies iegādāties fonda ieguldījumu apliecības, piemēram, viena miljona vērtībā, tad šīs apliecības būs iespējams iegūt tikai tad, ja kāds no jau esošajiem ieguldījumu apliecību īpašniekiem tās pārdos. Tādēļ, lai nodrošinātu slēgto fondu likviditāti, tos ļoti bieži tirgo biržās. Šo fondu ieguldījumu apliecības vērtība ir atkarīga ne tikai no fondam piederošo vērtspapīru cenām, bet arī no fonda apliecību pieprasījuma un piedāvājuma, jo atšķirībā no atvērtajiem fondiem šeit fonda pienākums nav piedāvāt pirkt ieguldījumu apliecības par noteiktu cenu. [1., 74.]

Ieguldījumu fondu līdzekļus iegulda visdažādākajos finanšu instrumentos, taču lielākoties fondu ieguldījumu politika paredz veikt ieguldījumus kādā konkrētā vērtspapīru grupā:

• Naudas tirgus fondi – vieni no populārākajiem fondu veidiem, ja ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus uz neilgu laiku. Tie tiek uzskatīti arī par drošākajiem, jo līdzekļus iegulda mazāk riskantos vērtspapīros, bet līdz ar to ienesīgums, ir sevišķi ilgā laika posmā, ir mazāks.
• Obligāciju fondi – salīdzinot ar naudas fondiem, iegulda jau ilgāka termiņa parāda vērtspapīros. Ir zema riska pakāpe, nodrošināta stabila, bet ne pārlieku liela peļņa.
• Akciju fondi – fondu veids ar visaugstāko riska pakāpi, piemērots investoriem, kas ir ieinteresēti pieaudzēt savus aktīvus un ir gatavi riskēt. Ieguldītājiem ir iespēja ieguldīt dažādu pasaules akciju sabiedrību akcijās un gūt peļņu no šo sabiedrību darbības gan dividenžu veidā, gan akciju sabiedrībām attīstoties palielinās to akciju cena un attiecīgi akcijās investējošo fondu daļu vērtība.
• Sabalansētie fondi – Atkarībā no tirgus izdevīguma stāvokļa var investēt gan akcijās, gan obligācijās, tā samazinot savu investīciju risku.
• Indeksu fondi – investē vērtspapīros, kas ietilpst kādos fondu biržas indeksu aprēķinos. Šajā gadījumā pārvaldošā kompānija nepieņem patstāvīgus lēmumus, izvēloties vērtspapīrus. Šāda fonda uzdevums – būt vienā līmenī ar tirgu.
• Fondu fondi – investē citu investīciju fondu daļās. Faktiski šo fondu līdzekļus pārvalda vairākas pārvaldošās kompānijas – visas tās kompānijas, kuru investīciju fondu daļas ir iekļautas šajā fondu fondā. Fonds ir piemērots investoriem, kas vēlas izvairīties no iespējamām vadības kļūdām, kuras varētu pieļaut atsevišķi nolīgta pārvaldošā kompānija. Problēma ir apstāklī, ka labu investīcijas fondu nemaz nav tik daudz. Jo vairāk investīciju fondu ir savākti fondu fondā, jo sliktāks būs rezultāts. Otrs trūkums – fondu fonda izdevumi tiek uzlikti uz tām izmaksām, kas noņemtas tajos investīciju fondos, kur tiek novirzīti fondu aktīvi.” [4.]
• Nekustamā īpašuma fondi – „tos var iedalīt divās galvenajās grupās. Ir tādi fondi, kas par akumulētajiem līdzekļiem iegādājas nekustamo īpašumu – zemi, biroja ēkas, lielveikalus, viesnīcas u. tml., un ir fondi, kas pārvaldāmos līdzekļus izmanto, lai piedāvātu hipotekāros kredītus, kas savukārt tiek garantēti ar nekustamo īpašumu. Ir arī tādi fondi, kuros tiek apvienoti abu minēto fondu tipu iezīmes – gan pašu ieguldījumi, gan izdevumi hipotekāriem kredītiem. Parasti daļa no fonda ienākumiem tiek izmaksāta fonda ieguldītājiem dividendēs. Fondi dividendes lielākoties izmaksā reizi mēnesī, ceturksnī vai gadā.” [1., 76]

Divas izplatītākās fondu pārvaldīšanas metodes ir aktīva un pasīva metode:

• Par aktīvu fonda pārvaldīšanu uzskata, ja ieguldījumus vērtspapīros veic bieži un uz neilgu termiņu, tādejādi cenšoties iegūt vērtspapīrus, kuriem gaidāms drīzs cenas pieaugums un pārdot ieguldījumus, kuriem cenas pieaugums nav gaidāms. Izmantojot šo metodi, fonda pārvaldniekam ir jābūt profesionāli, ar analītiskām spējām, pieredzi un labu intuīciju, jo šis veids ir grūts un dārgs. Dažādi pētījumi rāda, ka mazāk nekā 50 % no vērtspapīru portfeļu pārvaldītājiem spēj uzrādīt labākus rādītājus nekā attiecīgā fonda mērķa ieguldījumu atdeves rādītājs. Daži informācijas avoti pat norāda, ka tikai 25% speciālistu to spēj, turklāt gadu no gada tie nav vieni un tie paši pārvaldītāji. Viens no šā fakta iemesliem ir ievērojamās tirdzniecības izmaksas – jo vērtspapīri tiek biežāk pirkti un pārdoti, jo lielāki ir izdevumi par komisijas maksu, kas savukārt bieži ievērojami samazina ieguldījuma peļņu. [1.,77.]
• Pasīvi pārvaldīt fondus nozīmē, ka vērtspapīri tiek pirkti uz ilgāku laiku, taču arī šādi pārvaldīto fondu metodes mēdz atšķirties. Fondu pārvaldnieki var izveidot ieguldījumu portfeļus no vērtspapīriem, kurus uzskata par perspektīviem ilgtermiņā, turēt tos vairākus gadus un to īstermiņa cenu svārstībām nepievērst uzmanību. Tomēr visbiežāk no neaktīvi pārvaldītajiem fondiem ir indeksu fondi, līdz ar to katrā no vērtspapīriem tiek ieguldīti līdzekļi proporcionāli to īpatsvaram indeksā. [1.,77.] Izmantojot šo metodi nebūs visaugstākais iespējamais ienākums, tomēr šādi fondi ir mazāk riskanti un ilgtermiņā nodrošina samērā stabilus ienākumus.

Apdrošināšana, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, ir darbība, ko veic apdrošinātāji saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas līgumā paredzēto gadījumu. Apdrošināšana tiek veikta brīvprātīgi, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi.

Pensiju sistēma. Latvijā ir izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma. Tā ir apdrošināšanas sistēma, kurā apvienota katra cilvēka personiskā ieinteresētība savu vecumdienu nodrošināšanā un paaudžu solidaritāte. Pensiju sistēmas galvenais princips: jo lielākas sociālās iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka būs pensija rīt. Visu trīs līmeņu vienlaikus pastāvēšana nodrošina pensiju sistēmas stabilitāti, jo izlīdzina katrā līmenī iespējamo demogrāfisko vai finansiālo risku, kas piemīt katram no šiem līmeņiem.

Ieguldījumu fonds - daudzu ieguldītāju līdzekļu apvienošana kopīgā fondā ar mērķi ieguldīt tālāk un gūt peļņu no šiem ieguldījumiem. Ieguldījumu fondiem tādējādi ir pieejami lieli līdzekļi, kurus var ieguldīt dažādās akcijās, obligācijās utt., samazinot risku. Apvienojot investoru ieguldījumus, samazinās arī vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas izmaksas uz vienu ieguldītāju.

• Kas ir apdrošināšana?
• Kas ir apdrošinājuma ņēmējs?
• Kas apdrošināšanas tirgū ir starpnieki?
• Cik līmeņu pensiju sistēma ir Latvijā?
• Kāds ir pensiju sistēmas galvenais princips?
• Kuru pensiju līmeni ieviesa vissenāk?
• Kāds ir pensiju 2.līmeņa mērķis?
• Kas ir privātais pensiju fonds?
• Kam ir paredzēti slēgtie privātie pensiju fondi?
• Kā var aprēķināt pensijas apmēru?
• Kas ir ieguldījumu fonds?
• Kas var veikt ieguldījumus ieguldījumu fondos?
• Kādi ir divi galvenie ieguldījumu fondu veidi?
• Kurš fondu veids ir ar visaugstāko riska pakāpi?
• Kurus ieguldījumu fondus uzskata par drošākajiem?
• Kādas ir fondu pārvaldīšanas metodes?

1. Vērtspapīru tirgus zinības/ Ģ. Apsītis, I. Aščuks, U. Cērps. [u.c.] – Rīga: Jumava, 2003. – 211.lpp.
2. Aksioma.lv.  Kas ir apdrošināšana? Skatīts internetā 25.05.2010. http://www.aksioma.lv/index.php?d3A9MjcmbGc9MQ==
3. Ieguldi.lv. Skaidrojošā vārdnīca – palīgs ieguldījumiem. Skatīts internetā 25.05.2010. http://www.ieguldi.lv/public/28689.html
4. Investportal.lv. Fondu veidi. Skatīts internetā 25.05.2010.  http://www.investportal.lv/lv_main/ownfin/pif/piftype
5. Manapensija.lv.  Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma. Skatīts internetā 17.04.2010. http://www.manapensija.lv/sist.php
6. Naudaslietas.lv.  Eksperts atbild. Skatīts internetā 25.05.2010. http://www.naudaslietas.lv/2010/03/eksperts-atbild-ka-aprekinat-savas-pensijas-apmeru/
7. Wikipedia.org.  Apdrošināšana. Skatīts internetā 17.04.2010. http://lv.wikipedia.org/wiki/Apdro%C5%A1in%C4%81%C5%A1ana