L. Trukšāns, K.Krampis. Linux servera ieviešana (HTML e-grāmata)
Domēnu vārdu sistēmas (DNS) serveris
Mūsdienās ik dienu globālajam tīmeklim tiek pieslēgti jauni datori. Kā zināt, kur tie atrodas un kā pie tiem nokļūt? Mēs zinām, ka katram tīklā pieslēgtam datoram ir sava IP adrese, bet kurš tā visas var atcerēties? Vienu vai divas varbūt, bet ne jau simtiem! DNS galvenā funkcija ir veidot atbilstību starp domēna vārdiem un IP adresēm. Piemēram, cilvēkam vienkāršāk ir atcerēties ubuntu.lv nevis 195.13.158.141, savukārt datori savā starpā sazinās izmantojot ciparus. Šādā veidā tiek izveidots sava veida kompromiss. DNS sistēma sastāv no dalītās datu bāzes. Dalītā nozīme to, ka nav centralizētas DNS datu bāzes, kas zinātu visu pasaules datoru vārdus un adreses (tam būtu jābūt ļoti jaudīgam datoram!). DNS serveru datu bāzes balstās uz principa, ka mans DNS serveris zina visu informāciju par maniem datoriem un to adresēm (šo datoru grupu sauc par zonu), cits DNS serveris zina visu par tā datoriem un adresēm (jeb zonu). Kad lietotājs pieprasa kādu mājaslapu, ievadot tās nosaukumu pārlūkā, DNS serveri savā starpā sazinās un noskaidro, kas ir atbildīgs par pieprasītās mājaslapas nosaukumu un prasa to tam serverim. Atpakaļ tiek saņemta pieprasītās mājas lapas servera IP adrese un tālāk darbs pāriet maršrutēšanas sistēmas ziņā. Vienkāršāk runājot, DNS sistēma realizē tabulu, kas pēc būtības sastāv no divām kolonnām, pirmajā ierakstīti datoru nosaukumi vārdiem, otrajā IP adreses:
| ubuntu.lv | 195.13.158.141 |
| ubuntu.com | 91.189.94.156 |
| linux.com | 140.211.167.55 |
Tabula 1: DNS ierakstu tabula
Tiesa, konfigurācijas failos tas tiek pierakstīts nedaudz citādāk, tomēr ideja saglabājas tā pati.
DNS ierakstu sistēma, iespējams, ir lielākā decentralizētā datu bāze pasaulē, turklāt to nemitīgi izmanto ikviens interneta lietotājs.
Plašāk lietotā DNS servera programmatūra ir BIND (Berkley Internet Name Domain). Sākotnēji to izveidoja Bērklijas universitātes (Kalifornijā, ASV) studenti. Šobrīd BIND ir de facto DNS serveris. Vairāk kā 85% no pasaulē uzstādītajiem DNS serveriem izmanto tieši BIND (avots: www.isc.org). Šobrīd jaunākā ir BIND devītās versijas saime.