L. Trukšāns, K.Krampis. Linux servera ieviešana (HTML e-grāmata)

e-grāmata Linux servera ieviešana

Priekšvārds

Linux operētājsistēmas aizsākumi datējami ar 1991. gadu, kad soms Linus Torvalds, būdams students, radīja Linux kodolu – operētājsistēmas “sirdi”. Neprasot pretī samaksu, Linus savu izgudrojumu piedāvāja lietošanai ikvienam interesentam, ļaujot to mainīt, uzlabot un izmantot pēc saviem ieskatiem. Papildinot Linux kodolu ar sistēmas rīkiem, tika iegūta Linux operētājsistēma (turpmāk Linux, ja nav norādīts citādāk). Sākotnēji aprīkota tikai ar komandrindas saskarnes programmatūru Linux guva atzinību sistēmu administratoru vidū dēļ tās pielāgojamības un plašām pielietojuma iespējām. Tomēr komandrindas saskarnes apgūšana nav no vieglākajiem uzdevumiem. Tādēļ Linux ieguva slavu, ka tā domāta tikai ierobežotam lokam speciālistu, kuriem nereti tika piedēvētas pat pārcilvēciskas spējas.

Par laimi kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Šodien Linux ir aprīkota ar pilnvērtīgu grafisko saskarni un plašu rīku klāstu, kas paredzēti sistēmas pārvaldībai. Turklāt to izmantošana ir ērta un neprasa padziļinātas zināšanas sistēmas uzbūvē vai iemaņas darbā ar komandrindas saskarni. Šī materiāla ietvaros, lasītājs tiks iepazīstināts, kā var izveidot un uzturēt nelielu Linux serveri izmantojot grafiskās saskarnes rīkus. Materiāla apguvei priekšzināšanas serveru administrēšanā nav nepieciešamas, tomēr tiek pieņemts, ka lasītājam ir vismaz minimāla pieredze Linux lietošanā, ka viņš/viņa zina kā izskatās Linux vide un zina kā veikt pamatdarbības (lietot tīmekļa pārlūkprogrammu, biroja programmatūru vai e-pastu, orientējas grafiskajā vidē) šajā sistēmā.

Kā jau daudzas operētājsistēmas, arī Linux savā attīstības ceļā ir dalījusies vairākos atzaros. Kaut arī Linux kodola izstrāde vēl joprojām ir centralizēta, Linux distributīvus (Linux paveidus) veido dažādas cilvēku grupas un katrai no tām ir savi mērķi un vīzija, ko tā vēlas sasniegt. Šī materiāla ietvaros tiks izmantota Xubuntu Linux 10.04 Lucid Lynx operētājsistēma latviešu valodā. Xubuntu Linux ir Ubuntu Linux atzars, kas izmanto citu grafisko saskarnes vidi – XFCE. Ubuntu Linux noklusētā saskarnes vide ir GNOME. Citādi Ubuntu un Xubuntu Linux versijas ir identiskas, uzstādāmā programmatūra ir viena un tā pati. Atšķirība starp šiem diviem distributīviem varētu būt salīdzināma ar vienu un to pašu cilvēku, kurš ietērpies citā apģērbā. Xubuntu izvēle servera gadījumā ir optimālāka, jo XFCE grafiskā vide patērē mazāk resursus kā GNOME, kas ir lietotājorientēta, iekļaujot sevī funkcijas, kas servera risinājumā nav nepieciešamas. Turpmāk tekstā tiks izmantots apzīmējums Ubuntu Linux gadījumos, kad nebūs atšķirība starp Ubuntu vai Xubuntu versijām. Ja aprakstītā darbība ir specifiska tieši Xubuntu, tad tas būs īpaši uzsvērts. Ubuntu Linux distributīvs izvēlēts vairāku iemeslu dēļ:

  • Ubuntu Linux ir šobrīd populārākais Linux distributīvs ar plašu lietotāju kopienu;

  • Latvijā darbojas Ubuntu Linux lietotāju kopiena Ubuntu-lv (www.ubuntu.lv);

  • Ubuntu Linux jauna versija iznāk reizi 6 mēnešos, kas nodrošina jaunākās programmatūras pieejamību lietotājiem;

  • u.c.

Kaut arī piemēros izmantota Ubuntu Linux, tie lielākoties ir savietojami ar praktiski ikvienu citu Linux paveidu, jo darbības principi ir vieni un tie paši.

Materiālā apskatīti sekojošas lietas:

  • Ubuntu Linux uzstādīšana un pārvaldīšana, lietotāju kontu izveidošana, papildu programmatūras uzstādīšana;

  • SAMBA un domēna kontroliera, tīmekļa (WEB) un DNS serveru uzstādīšana un uzskaņošana;

Brīvās programmatūras ideja

Brīvās jeb atvērtā pirmkoda programmas ir tādas programmas, ar kurām kopā to lietotāji vai vienkārši entuziasti var iegūt arī kodu jeb recepti no kā tās ir izveidotas. Šādā veidā programmas var augt un attīstīties, cilvēki var tās pilnveidot, modificēt un pielāgot savām vajadzībām. Šāds programmu izstrādes veids balstās uz Brīvās programmatūras kustības popularizēto ideju - “zināšanām ir jāpieder sabiedrībai” un mums ir tiesības zināt, kā veidotas mūsu programmas.

Lielākais labums cilvēkiem no šādām programmām ir tas, ka viņi iegūst lielākas izvēles iespējas, jo var izvēlēties piemērotāko no plaša programmatūras klāsta. Turklāt atklātā pirmkoda programmas parasti bez maksas ir pieejamas internetā (tās drīkst arī tirgot, tomēr vienmēr jābūt iespējai atklātā pirmkoda programmu iegūt bez maksas).

Kas ir Linux

Terminu Linux lieto, lai atsauktos uz trijām līdzīgam, tomēr atšķirīgām lietām:

  • Zemākajā aparatūras līmenī katra Linux sistēma balstās uz Linux kodolu, kas savā būtībā ir programma, kuras uzdevums ir nodrošināt sistēmas darbību, šī programma pārvalda datora iekārtas, ļauj vienlaicīgi darboties vairākām programmām un veic citas svarīgas funkcijas, uz kurām paļaujas citas programmas;

  • Biežāk ar Linux saprot operētājsistēmu, kas sevī iekļauj Linux kodolu un citas programmas, ar kurām var paveikt dažādus ikdienas darbus.

  • Programmatūras kompānijas un brīvprātīgo apvienības izstrādā atklātā pirmkoda programmas, piemēram, OpenOffice.org biroja programmatūru, Mozilla Firefox tīmekļa pārlūku, spēles un citas programmas. Programmu apkopojumus, kurus darbina Linux kodols, sauc par Linux distributīviem. Piemēram, Ubuntu, Mandriva, SuSe, Fedora Core un citi.