Skābes, bāzes un sāļi (E.Lesiņa)

Skābo lietu projekts

Projekts paredzēts: pamatskolas un vidusskolas audzēkņiem.

Projekta mērķis:  1) gūt iemaņas lietus skābuma mērīšanā,

  2) izprast laika apstākļu ietekmi uz lietus skābumu,

   3) atrast vietējos piesārņotājus konkrētajā teritorijā.

Projekta uzdevumi: 

1. Iepazīties ar skābo lietu veidošanos procesu.

2. Pētīt literatūru par lietus ūdeņu pH pasaulē un Latvijā.

3. Izveidot monitoringa staciju un veikt novērojumus un datu reģistrāciju 

Papildinformācija: projektu sākot audzēkņi sameklē informāciju un sagatavo aprakstu „Skābie lieti – to veidošanās un radītās sekas”.

Projekta materiāli: a) pH – metrs (var izmantot ar universālindikatora papīrīšus, bet rezultāti būs neprecīzi un, iespējams, nebūs redzamas atšķirības starp mērījumiem),

  b) standartšķīdumi pH – metra kalibrēšanai, destilēts ūdens,

  c) 200 cm augsts stabiņš (plastmasas pudeles nostiprināšanai),

  d) nogriezta plastmasas pudele nokrišņu savākšanai,

  e) 2 stingras gumijas saites,

  f) pagara auduma lenta,

  g) jauni nelietoti polietilēna maisiņi,

  h) kompass,

  i) mērcilindrs,

  j) pierakstu burtnīca.

Projekta norise: 1. Monitoringa stacijas izveidošana.

Monitoringa stacijai jāatrodas pietiekamā attālumā no mājām un kokiem, lai lietus kolektorā (plastmasas pudelē) kopā ar nokrišņiem neiekļūtu nekādi lieki piemaisījumi. Jāierok zemē mietiņu, tā, lai ~ 150 cm paliktu virs zemes. Ar gumijas saišu palīdzību pie šī mietiņa piestiprina lietus kolektoru. Tīru polietilēna maisiņu ieklāj kolektorā ( to veicot jāraugās, lai rokas būtu pilnīgi tīras). Uz mietiņa zem kolektora piesien auduma lentu tā, lai tās gali neiemērktos kolektorā.

 2. Mērījumu veikšana.

1. Katru dienu nosaka vēja virzienu pēc plīvojošas lentas. Piesārņojums tiek pārnests no vienas teritorijas uz citu ar valdošajiem vējiem, tāpēc svarīgi noteikt vēja virzienu.

2. Katru reizi nosaka nokrišņu veidu – sniegs, lietus u.c.

3. Ja maisiņā ūdens ir vairāk nekā 1 tējkarotīte, tad izņemot maisiņu no kolektora un pārlej ūdeni mērcilindrā – nomēra ūdens daudzumu. Ja ūdens maisiņā ir mazāk nekā viena tējkarote, tad mērījumiem tas neder. Tad nomaina maisiņu un gaida lietu.

4. Sagatavo pH – metru darbam un nosaka lietus ūdens pH.

5. Iegūtos rezultātus ieraksta burtnīcā tabulā.

Datums	Vēja virziens	Nokrišņu veids	Nokrišņu daudzums (ml)	pH

Secinājumi pēc projekta:

1. Vai vēja virziens liecina par tuvējo piesārņojuma avotu ietekmi uz nokrišņu pH?

2. Vai nokrišņi bija sniega vai lietus veidā, kā atšķiras rezultāti katrā gadījumā?

3. Vai lietus, kas nolijis pēc vairākām sausām dienām, ir skābāks nekā citreiz?

4. Vai lietus skābums ir atkarīgs no gada laika?

Projekts var ilgt vienu vai vairākus mēnešus!