Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni

Atmiņas ierīces (storage) izmanto datu ilgstošai uzglabāšanai. Neeksistē viena universāla datu glabāšanas ierīce, jo katrai no esošajām ir savi trūkumi, kā arī lietošana. Šobrīd izplatītākais veids ir disks.

Disks (disk) paasti ir datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts. Plate ir pārklāta ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un nolasīt datus, piemēram:

• magnētiskais disks (diskete):

• optiskais disks (CD).

Disku raksturo tā ietilpība – maksimālais datu apjoms, ko tajā var saglabāt.

Diskdzinis (disk drive) ir ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem. Tā galvenie raksturlielumi ir:

• pieslēgvietas tips;
• vidējais piekļuves ātrums, ko mēra milisekundēs (ms);
• diska griešanās ātrums, ko raksturo apgriezienu skaits minūtē (rpm).

2.6.1. Cietais disks

Cietais disks (hard disk) ir atmiņas ierīce, kurā hermētiski slēgtā korpusā ir apvienoti viens vai vairāki magnētiskie diski un diskdzinis (Hard Disk Drive – HDD).

Datorā cietais disks ir galvenā un lielākā datu glabāšanas ierīce un to izmanto operētājsistēmas, lietojumprogrammu un datu glabāšanai.

Cietais disks var būt:

• ievietots datora korpusā – iekšējais (internal) cietais disks:

• ievietots atsevišķā korpusā un pieslēdzams datoram, izmantojot USB vai citu pieslēgvietu – ārējais (external) cietais disks:

Cietais disks ir ietilpīgākais no diskiem. Pašlaik ražotajiem cietajiem diskiem, ko izmanto personālajos galda datoros, ietilpība ir 250 GB līdz 1 TB, bet portatīvajiem 160-320 GB.

2.6.2. Kompaktdisks

Kompaktdiskā (Compact Disk – CD) datus ciparsignālu formā ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību. Kompaktdiskus plaši izmanto arī audio un video informācijas ierakstīšanai, jo tie nodrošina labu kvalitāti.

Kompaktdisku veidi:

• lasāmatmiņas kompaktdiski (CD-ROM). Datus šāda tipa kompaktdiskos parasti ieraksta rūpnieciski un informāciju no tiem var tikai nolasīt;
• ierakstāmie (recordable) kompaktdiski (CD-R). Datus šādā diskā var ierakstīt tikai vienreiz un nevar izdzēst;
• vairākkārt ierakstāmie (rewritable) kompaktdiski (CD-RW). Datus šajos diskos var ierakstīt un dzēst vairākkārt.

Parastā kompaktdiska (CD) ietilpība var būt 650 MB, 700 MB vai 800 MB.

Kompaktdisku diskdziņu veidi:

• lasāmatmiņas kompaktdisku diskdzinis (CD-ROM) veic tikai visu triju veidu kompaktdiskos ierakstītās informācijas nolasīšanu;
• ierakstāmais kompaktdisku diskdzinis (CD-R) veic kompaktdiskos ierakstītās informācijas nolasīšanu un ierakstīšanu CD-R tipa diskos;
• atkal ierakstāmais kompaktdisku diskdzinis (CD-RW) veic kompaktdiskos (ierakstītās informācijas nolasīšanu un ierakstīšanu CD-R un CD-RW tipa diskos.

Kompaktdisku diskdziņu ātrums ir mazāks nekā cietajiem diskiem. Pirmo CD ātrumu apzīmēja 1x (tas ir arī audio disku griešanās ātrums) un nākamo modeļu ātrumu tam pielīdzina.

Ciparvideodisks (DVD) ir kompaktdiska tips, kurā, salīdzinot ar CD, var ierakstīt vairāk informācijas – no 4,7 GB līdz 18 GB. Ir izstrādāti arī DVD diski līdz pat 28 GB. Līdzīgi kā CD, arī DVD diski ir lasāmi (DVD-ROM), ierakstāmi (DVD-R) vai pārrakstāmi (DVD-RW).

DVD-ROM, DVD-R un DVD-RW diskdziņos var lasīt un attiecīgi ierakstīt ne tikai DVD tipa, bet arī CD tipa diskus.

Blu-ray disks (BD vai Blu-Ray) tika radīts lai aizvietotu DVD formātu un būtu iespējams optiskajā diskā ierakstīt augstas izšķirtspējas video un audio. BD diska ietilpība var būt no 25 GB.

2.6.3. Zibdisks

Zibdisks (USB Flash Drive) ir ārējā pārprogrammējamās atmiņas datu glabāšanas ierīce, ko datoram pieslēdz, izmantojot USB pieslēvietu.

To atmiņas mikroshēmas ietilpība ir no 16 MB (pirmajiem modeļiem) līdz 64 GB (šobrīd).

Tā kā ierīces izmēri ir mazi, tiek veidotas dažādas tā formas ērtākai pārnēsāšanai, piemēram, pievienošanai atslēgu komplektam, citu noderīgu lietu sastāvā vai arī kā atraktīvi modeļi:

Zibdiski var saturēt arī speciālu programmatūru, kas aizsargā pret nesankcionētu piekļuvi, un tajā esošajai informācijai var piekļūt tikai pēc paroles ievades.

2.6.4. Atmiņas kartes

Atmiņas kartes (memory cards) ir mikroshēmas, kuras izmanto, piemēram, datu glabāšanai ciparkamerās. Pastāv vairāki karšu tipi, piemēram:

• CompactFlash (CF), piemēram:

• Memory Stick (MS), piemēram:

• Secure Digital (SD), piemēram:

• MultiMedia (MMC), piemēram:

Karšu ietilpība mēdz būt no dažiem megabaitiem līdz vairākiem gigabaitiem.

Lai nolasītu un ierakstītu informāciju atmiņas kartēs, tiek ražotas ierīces, ko sauc par atmiņas karšu lasītājiem (memory card reader). Ierīce var būt piemērota vienas vai vairāku tipu karšu lasīšanai. Karšu lasītājs var būt:

• atsevišķa datoram pieslēdzama ierīce:

• iebūvēts sistēmblokā vai portatīvajā datorā:

Lielākā daļa no atmiņas kartēm darbojas līdzīgi kā zibdisks.

2.6.5 Citas datu glabāšanas ierīces un veidi

Bez minētajām lieto arī citas datu glabāšanas ierīces, piemēram:

• disketes (floppy disk) ir aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kura virsma pārklāta ar magnētisku materiālu datu uzglabāšanai. Visplašāk izmanto 3½ collu disketes ar ietilpību 1,44 MB. Diskete ir jau novecojis informācijas nesējs, jo disketes lēni strādā, tās ir ar mazu ietilpību un nedrošas (ierakstīto informāciju apdraud dažādi magnētiskie avoti un mehāniskie bojājumi):

Lai varētu lietot disketes, datoram ir nepieciešams diskešu diskdzinis (floppy disk drive – FDD).

• lenšu ierīce jeb strīmeris (streemer) nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no magnētiskās lentes datu kasetes (data cartrige). Datu kasetes mēdz izmantot rezerves kopiju veidošanai, jo ar mazām izmaksām var saglabāt lielu datu daudzumu, taču lenšu ierīces lēni strādā. Parasti lieto lielas ietilpības (40–800 GB) kasetes:

Izplatīta ir arī datu glabāšana citu datoru atmiņas ierīcēs, piemēram:

• tīkla diskā, kas fiziski atrodas citā datorā un kam var piekļūt caur lokālo tīklu;
• tiešsaistes publiskajā serverī, kam var piekļūt caur internetu.