Biruta Sloka. Indivīds kā patērētājs

Likums par nodokļiem un nodevām nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Komercdarbības atbalsta kontroles likums nosaka Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Likums nosaka pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī komercdarbībai sniegtā atbalsta nacionālās kontroles procedūras, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu.

Konkurences likums nosaka kā aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.

Noteikumi par patērētāja kreditēšanu nosaka prasības attiecībā uz patērētāja kreditēšanas pakalpojuma reklāmas saturu, kārtību, kādā sniedz informāciju pirms patērētāja kreditēšanas līguma (turpmāk – kreditēšanas līgums) noslēgšanas, un informācijas saturu, kreditēšanas līgumam izvirzāmās prasības un tajā ietveramo informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi, patērētāja informēšanas kārtību kreditēšanas līguma darbības laikā, kredīta pirmstermiņa atmaksas un kopējo kredīta izmaksu taisnīgas samazināšanas kārtību, atsevišķiem kreditēšanas līgumu veidiem piemērojamās prasības un kreditēšanas starpnieku pienākumus, kā arī tiesisko regulējumu patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu.

Preču un pakalpojumu drošuma likums nosaka pienākumu ražotājam, izplatītājam un pakalpojuma sniedzējam ražot, laist apgrozībā, pārdot vai piedāvāt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preci vai pakalpojumu, nosaka ražotājiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem pienākumu informēt un sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai nepieļautu nedrošu preču nokļūšanu tirgū, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus nedrošu preču radītā riska mazināšanai.

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums nosaka kārtību, kādā notiek informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšana. Tas nosaka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas brīvību, norādāmo informāciju, sniedzot informācijas sabiedrības pakalpojumus, prasības komerciāliem paziņojumiem un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju pienākumus un atbildību.

Institūcijas

Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Konkurences likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Konkurences padome ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu. Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izveidots 1998. gadā, lai īstenotu patērētāju tiesību aizsardzību, uzraugot preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu, tāpat nodrošinot patērētājiem nepieciešamo informāciju un palīdzot patērētājiem risināt radušos konfliktus. Nozīmīgs pavērsiens Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā bija 2004. gada 1.maijā, līdz ar Latvijas iestāju Eiropas Savienībā, kas ietekmējusi patērētāju tiesību aizsardzības, tirgus uzraudzības, preču drošuma, kā arī atbilstības novērtēšanas politiku un likumdošanu Latvijā. Dalība Eiropas Savienībā ir pavērusi arī jaunas iespējas starptautiskai sadarbībai, nodrošinot un uzlabojot patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir valsts pārvaldes iestāde LR Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kas īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību. Galvenais dokuments, uz kura pamata darbojas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ir Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Centra darbību reglamentē Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums.

Patērētāju tiesību aizsardzības sistēma Latvijā

Patērētāju tiesību aizsardzības sistēma Latvijā pastāvīgi tiek stiprināta un attīstīta, lai nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzību un patērētāju tiesību uzraudzību. Ar patērētāju tiesību aizsardzību nodarbojas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenās funkcijas ir [PTAC nolikums]:

1. tirgus uzraudzība un kontrole nepārtikas preču (izņemot sadzīvē lietojamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, medicīnas preces, zāles, veterinārās zāles, kosmētiskos un dzīvnieku kopšanas līdzekļus, kā arī farmaceitiskos un
   veterinārfarmaceitiskos produktus) tirdzniecībā un pakalpojumu  sniegšanas jomā;
2. par patērētāju tiesību pārkāpumiem saņemto patērētāju iesniegumu izskatīšana, palīdzības sniegšana patērētājiem konfliktu risināšanā ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kā arī patērētāju likumīgo prasību izpildes  pieprasīšana;
3. juridiska rakstura palīdzības sniegšana patērētājiem jautājumos, kas skar viņu tiesības;
4. patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība līgumu projektos un līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī  normatīvajos aktos paredzēto darbību veikšana, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs izmainītu vai pārtrauktu pildīt  līguma projekta vai līguma noteikumus, ja šajā dokumentā  konstatēti netaisnīgi vai neskaidri noteikumi;
5. pārtikas un nepārtikas preču svara un mēra pareizas noteikšanas, kā arī pirkuma samaksas pareizas aprēķināšanas uzraudzība;
6. uzraudzīt tirgū reglamentētajā sfērā piedāvāto mērīšanas līdzekļu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, veikt lietošanā nodoto mērīšanas līdzekļu valsts metroloģisko uzraudzību, veikt fasēto preču metroloģisko kontroli.

PTAC mājas lapā regulāri tiek publicēta informācija  par sadarbību ar starptautiskajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības jomā atbilstoši savai kompetencei. PTAC pārstāv patērētāju intereses speciālajās komitejās un starpvalstu sadarbības tīklos. PTAC piedalās informācijas ātrās apmaiņas sistēmā par bīstamām precēm, lai atbilstoši tirgus uzraudzības kompetencei pārbaudītu saņemto informāciju par bīstamām precēm, kā arī informētu par tām citas attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes. PTAC arī regulāri sadarbojas ar dažādām uzņēmēju nevalstiskām organizācijām, piemēram, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Reklāmas asociāciju un citām. Sadarbība notiek gan normatīvo aktu izstrādes procesā, gan saistībā ar saņemtām patērētāju sūdzībām un PTAC uzraudzības darbībām [PTAC].

PTAC mājas lapā pieejama arī informācija par ekspertīžu veicējiem, ir informācija par PTAC lēmumiem, ir pieejamas veidlapas un iesniegumu paraugi, iespēja ziņot par bīstamām precēm un arī cita patērētāju tiesību aizsardzības aktuāla informācija. Īpaši noderīga ir sadaļa par veidlapām un iesniegumu paraugiem, tai skaitā gaisa transporta pasažieru sūdzību veidlapa, kuru var izmantot, lai iesniegtu sūdzību gan aviokompānijai, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centram. PTAC centra mājas lapā pie iesniegumu veidlapām norādīti atbilstošie LR normatīvie dokumenti, kā arī attiecīgās Eiropas Komisijas regulas.

Regulāri tiek veiktas izmaiņas tiesību aktos, lai nodrošinātu normatīvās bāzes pilnveidošanu arī patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Par to regulāri aktuālāko informāciju publicē arī LR Ekonomikas ministrijas ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Normatīvās bāzes pilnveidošana

2010. gada 28. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, mainot patēriņa kredītu izsniegšanas kārtību un nostiprinot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pilnvaras. Likuma grozījumi nosaka, ka, vērtējot kredīta atmaksas iespējas, kredīta devējam būs jāanalizē no patērētāja saņemtā informācija un nepieciešamības gadījumā jāizmanto datu bāzes par personas ienākumiem un maksājumu saistību izpildi. Likums papildināts ar noteikumiem par patērētāja atteikuma tiesībām - patērētājs ir tiesīgs atkāpties no kreditēšanas līguma bez pamatojuma 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas. Tāpat likuma izmaiņas nosaka, ka, lai patērētājiem sniegtu kreditēšanas pakalpojumu, nebanku sektora kredīta devējiem līdz 2011. gada 30. oktobrim PTAC būs jāsaņem licence. Likuma izmaiņas arī veicinās ātrāku atbildes saņemšanu gadījumos, kad patērētājs vēršas ar iesniegumu PTAC un lūdz informāciju vai konsultāciju par savām tiesībām - turpmāk patērētājs varēs izvēlēties sev ērtāko atbildes saņemšanas veidu – telefoniski, pa e-pastu vai oficiālu rakstveida atbildi [LR EM Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību].

Lai ieviestu Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK, prasības, 2010. gada 4. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par patērētāja kreditēšanu, kura mērķis ir paaugstināt patērētāju aizsardzību, slēdzot kreditēšanas līgumus. Noteikumu projekts paredz precizēt prasības attiecībā uz patērētāja kreditēšanas pakalpojumu reklāmas saturu, projekts arī nosaka, kāda informācija patērētājam jāsaņem pirms kreditēšanas līguma noslēgšanas, paredzot arī īpašu standarta veidlapu minētās informācijas sniegšanai. Tāpat noteikumu projekts precizē patērētāja kreditēšanas līgumam izvirzāmās prasības un tajā ietveramo informāciju un gada procentu likmes aprēķināšanas metodi. Papildus minētajam projekts nosaka tiesisko regulējumu patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu jeb lombardu kredītiem, lai sakārtotu lombardu kreditēšanas tirgu, kuram šobrīd nav noteikts īpašs tiesiskais regulējums.

2010. gada 14. septembrī Ministru kabinetā tika atbalstīts un turpmākai izskatīšanai Saeimā iesniegts likumprojekts Ārpustiesas parāda piedziņas likums, kura mērķis ir nodrošināt taisnīgu un saprātīgu ārpustiesas parāda piedziņu attiecībās ar parādnieku - fizisku personu. Lai nodrošinātu taisnīgu praksi ārpustiesas parāda piedziņas procesā {LR EM Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību]. LR EM Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību regulāri tiek publicēta arī informācija par īpašiem gadījumiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā, pievēršot uzmanību gan aktualitātēm patērētāju tiesību aizsardzības jomā, gan arī veicot izglītošanas darbu.