Biruta Sloka. Preču virzīšanas tirgū elementi un to ietekme uz pircēju vērtēšana

Komercdarbību Latvijas Republikā regulē vairāki normatīvie dokumenti, no kuriem pamata dokuments ir Komerclikums, kas pieņemts 2000. gada 4. maijā ar daudziem grozījumiem, kas pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv, ievadot meklētāja lodziņā „komercdarbība”. Komerclikumā ir regulēti jautājumi par dažādiem komercdarbības aspektiem, tai skaitā::  KOMERCDARBĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI; KOMERSANTI UN KOMERCDARBĪBA;  KOMERCREĢISTRS;  UZŅĒMUMS UN FILIĀLE; FIRMA; KOMERCAĢENTS; MĀKLERIS;  KOMERSANTI; INDIVIDUĀLAIS KOMERSANTS; PILNSABIEDRĪBA: (Vispārīgie noteikumi; biedru savstarpējās attiecības; sabiedrības biedru attiecības ar trešajām personām; sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās; sabiedrības likvidācija; noilgums un atbildības ierobežojumi), kā arī jautājumi par komandītsabiedrību, par kapitālsabiedrību, par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrību (AS), uc. Likumā skatīti jautājumi arī par reorganizācijas, likvidācijas, pārrobežu apvienošanas jautājumiem. Likumā skatīti arī jautājumi par komerciālā pirkuma līgumu,  komerciālās komisijas līgumu, ekspedīcijas līgumu, komerciālā glabājuma līgumu, līzinga līgumu, faktoringa līgumu, franšīzes līgumu. Komerclikumā ir arī informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām.

Komercdarbības atbalsta kontroles likums nosaka Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Likums nosaka pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī komercdarbībai sniegtā atbalsta nacionālās kontroles procedūras, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu.

Konkurences likums nosaka kā aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.
Preču un pakalpojumu drošuma likums nosaka pienākumu ražotājam, izplatītājam un pakalpojuma sniedzējam ražot, laist apgrozībā, pārdot vai piedāvāt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preci vai pakalpojumu, nosaka ražotājiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem pienākumu informēt un sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai nepieļautu nedrošu preču nokļūšanu tirgū, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus nedrošu preču radītā riska mazināšanai.

 

31.03.2010. MK rīkojums Nr.181 "Par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.–2011.gadam" izstrādāti, lai apstiprinātu Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.-2011.gadam, kā arī pienākumus ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām, lai nodrošinātu plāna uzdevumu izpildi plānā noteiktajos termiņos atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

14.10.2008. MK noteikumi Nr.851 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.prioritātes "Uzņēmējdarbības veicināšana" 2.3.1.pasākuma "Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes" 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.1.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings"" noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovā­cijas” papildinājuma 2.3.prioritātes “Uzņēmējdarbības veicināšana” 2.3.1.pasākuma “Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes” 2.3.1.1.aktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana” 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” projektu iesniegumu atlases sesto un turpmākās kārtas (turpmāk – apakšaktivitāte); 1.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus; 1.3. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam; 1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību; 1.5. atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

 

 

Institūcijas

Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Konkurences likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Konkurences padome ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu. Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

 

Latvijas Republikas normatīvajos dokumentos ir noteiktas dažādas tiesību normas preču un pakalpojumu virzīšanai tirgū, piemēram:

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns 2010.-2011.gadam*

 

Regulāri un rūpīgi sekojot normatīvajiem dokumentiem, var atrast tiesību aktos paredzētās aktivitātes, kurām iespējams finansiāls atbalsts, piemēram: „4.6. mārketinga pasākumu izmaksas, ievērojot šādus nosacījumus:

24.6.1. tiek atbalstīta informācijas materiālu, bukletu un katalogu sagata­vošana, tulkošana, maketēšana, iespiešana un pavairošana, ja informācijas materiālus izplata elektroniski vai drukātā formā uz papīra vai tam pielīdzināma materiāla un tie satur informāciju par finansējuma saņēmēju, tā Latvijā ražotām precēm un pakalpojumiem;

24.6.2. netiek atbalstīti suvenīri, dāvanas, apģērbs un jebkuri citi mārke­tinga materiāli, kas nav elektroniski vai drukātā formā uz papīra vai tam pielīdzināma materiāla;

24.6.3. netiek atbalstīti mārketinga pasākumi latviešu valodā;

24.6.4. mārketinga pasākumi nedrīkst pārsniegt 30 % no projekta attieci­nāmajām izmaksām. Netiek atbalstītas mārketinga pasākumu izmaksas, ja projekta atbalstāmajās izmaksās nav iekļauta dalības maksa izstādē vai ceļa izdevumi, ja projekts paredz dalību tirdzniecības misijā;

24.6.5. mārketinga pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta iesniedzēja pēdējā noslēgtā gada konsolidētā apgrozījuma. Ja projekta iesniedzējs ir partnerība, biedrība vai valsts vai pašvaldības iestāde, šo ierobežo­jumu rēķina no visu projektā iesaistīto partneru pēdējā noslēgtā gada konsolidētā apgrozījuma summas;

24.6.6. mārketinga pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 000 latu gadā komersantam un 10 000 latu gadā biedrībām. Šo ierobežojumu aprēķina, saskai­tot visu iesniedzēja kalendāra gadā apstiprināto projektu kopējās mārketinga pasākumu izmaksas;

24.7. atļauju un licenču izmaksas, lai apliecinātu produkcijas atbilstību mērķa tirgus prasībām, ja projektā ir paredzēta dalība izstādē vai tirdzniecības misijā, kas notiek ārpus Eiropas Savienības. Izmaksas tiek atbalstītas līdz 1 500 latiem par projektu;

24.8. nacionālā stenda koordinēšanas un dizaina izmaksas. Nacionālais stends ir stends, kurā ir Latvijas nacionālā simbolika, valsts nosaukums un informācija par valsti (brošūras, bukleti). Nacionālo stendu organizē biedrība, kuras Latvijā reģistrēto biedru, komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 100 miljonus latu (tiek ņemts vērā arī to komersantu apgrozī­jums, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri):

24.8.1. stenda dizaina izstrāde un elementu izgatavošana līdz 10 000 la­tiem vienam projekta iesniedzējam trijos gados;

 

24.8.2. nacionālā stenda koordinēšanas pakalpojumu iegāde līdz 5 000 la­tiem vienā izstādē.”[ 14.10.2008. MK noteikumi Nr.851 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.prioritātes "Uzņēmējdarbības veicināšana" 2.3.1.pasākuma "Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes" 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.1.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings"" ("LV", 163 (3947), 21.10.2008.) [stājas spēkā 22.10.2008.] ar grozījumiem: 04.11.2008. MK noteikumi Nr.916 ("LV", 174 (3958), 07.11.2008.) [stājas spēkā ar 08.11.2008.]; 30.11.2009. MK noteikumi Nr.1376 ("LV", 192 (4178), 08.12.2009.) [stājas spēkā ar 09.12.2009.]; 21.09.2010. MK noteikumi Nr.880 ("LV", 158 (4350), 06.10.2010.) [stājas spēkā ar 07.10.2010.]]