4. GALAKTIKAS UN VISUMS. Elektroniskā grāmata

4.2. Galaktiku salīdzinājums

Gravitācijas nozīme

Vairumā gadījumu debess ķermeņi atrodas lielā attālumā viens no otra, līdz ar to ķermeņu magnētisko lauku mijiedarbība vai elektrisko lādiņu apmaiņa ir nebūtiska. Megapasaulē par noteicošo kļūst ķermeņu gravitācijas mijiedarbība. Planētas pārvietojas ap Sauli tās gravitācijas spēka iedarbībā, zvaigznes galaktikās satur kopā savstarpējais gravitācijas spēks. Gravitācijas spēks darbojas arī starp galaktikām. Galaktiku sakopojumos notiek lēna kustība ap kopējo masas centru. Ja divas galaktikas atrodas tuvu, gravitācijas spēks starp tām ir tik spēcīgs, ka maina galaktiku formu un pat var novest pie galaktiku sadursmes. Šādas galaktikas sauc par mijiedarbīgām galaktikām. Sadursme šajā gadījumā ir nosacīts jēdziens, jo attālumi starp zvaigznēm galaktikās ir ļoti lieli un galaktikas var brīvi iziet viena otrai cauri, zvaigznēm nesaskaroties. Saduroties gāzes un putekļu mākoņiem, kas atrodas galaktikās, veidojas liels daudzums jaunu zvaigžņu. Iespējams arī galaktiku “kanibālisms”, kad lielākā galaktika “aprij” mazāko, piesaistot sev daļu tās zvaigžņu. Šādi savu zvaigžņu sastāvu vairākkārt papildinājusi arī mūsu Galaktika. Saplūstot vairākām galaktikām, ir izveidojušās gigantiskas eliptiskās galaktikas. No ikdienas viedokļa galaktiku sadursme ir lēns process - tā ilgst vairākus simtus miljonu gadu, tāpēc no Zemes raugoties šķiet kā nemainīga, sastingusi aina. Gravitācijas spēks ir noteicošais arī lielākos mērogos - tas izraisa galaktiku "pulcēšanos" grupās un kopās, kā arī veido kopējo Visuma struktūru.


Divu spirālveida galaktiku sadursme. Habla kosmiskā teleskopa attēls

Apskati videoanimācijā divu galaktiku sadursmi, kas ilustrēta ar reāliem piemēriem