4. GALAKTIKAS UN VISUMS. Elektroniskā grāmata

Daļa miglaino plankumu, kas redzami starp zvaigznēm, nepieder mūsu Galaktikai, bet ir patstāvīgas, gravitācijas spēku saistītas zvaigžņu sistēmas - galaktikas. Katrā no tām ir daudzi miljardi zvaigžņu. Pēc ārējā izskata lielāko daļu galaktiku iedala trīs grupās: eliptiskās, spirālveida un neregulārās galaktikas.

Eliptiskās galaktikas ir apaļi vai saplacināti zvaigžņu mākoņi. Tās apzīmē ar burtu E un to saspieduma pakāpi raksturo ar skaitli no 0 līdz 7. E0 tipa galaktikas ir lodveidīgas, bet E7 – stipri saplacinātas. Tajās praktiski nav gāzes, tāpēc nenotiek jaunu zvaigžņu veidošanās. Eliptiskās galaktikas sastāv galvenokārt no vecām zvaigznēm - sarkanajiem milžiem, dzeltenajiem un sarkanajiem punduriem. Starp eliptiskajām galaktikām sastopamas gan pašas lielākās galaktikas ar milzīgu diametru, masu un starjaudu, gan niecīgas pundurgalaktikas.

Spirālveida galaktikas ir daudzējādā ziņā līdzīgas mūsu Galaktikai. To raksturīgākā pazīme ir spirālzari. Spirālveida galaktikas dalās divās grupās. Normālajām spirālveida galaktikām (S) spirālzari sākas tieši no centra, bet šķērsotajām spirālveida galaktikām (SB) centrālais sablīvējums ir pagarināts un spirālzari sākas tā galos. Mūsu Galaktika ir šķērsotā spirālveida galaktika. Spirālveida galaktikām, tāpat kā mūsu Galaktikai, ir zvaigžņu disks ar centrālo sablīvējumu. 5 līdz 10% diska masas veido gāze un putekļi, no kuriem veidojas jaunas zvaigznes. Šī iemesla dēļ spirālveida galaktikās ir daudz spožu miglāju un karstu pārmilzu zvaigžņu. Lielāko spirālveida galaktiku diametrs sasniedz 30 līdz 40 kpc.

Neregulārās galaktikas (Irr), kā rāda nosaukums, ir neregulāras formas zvaigžņu mākoņi. Šajās galaktikās ir daudz gāzu un putekļu, kas veido 20 līdz 50 % visas galaktikas masas. Atsevišķos neregulāro galaktiku apgabalos norisinās intensīva zvaigžņu veidošanās, tāpēc tur ir daudz jaunu un karstu zvaigžņu. Neregulāro galaktiku masa, izmēri un starjauda vidēji ir mazāka nekā eliptiskajām un spirālveida galaktikām.

Galaktiku klasifikācijas shēma. I. Vilka attēls

Normālā spirālveida galaktika. Vikipēdijas attēls	Šķērsotā spirālveida galaktika. Vikipēdijas attēls
Eliptiskā galaktika. Vikipēdijas attēls	Neregulārā galaktika. Vikipēdijas attēls

Par galaktikām lasi vēl Vikipēdijā

Apskati animācijā zvaigžņu kustību spirālveida galaktikā

• Vēro trīs izceltās zvaigznes (zila, balta, dzeltena). Vai tās tuvojas Galaktikas centram?
• Baltā zvaigzne attēlo Sauli. Aptuveni cik ilgā laikā tā veic apriņķojumu ap Galaktikas centru? Laika mērogs dots megagados.
  

Apskati videoanimācijā rotējošu spirālveida galaktiku