4. GALAKTIKAS UN VISUMS. Elektroniskā grāmata

Starpzvaigžņu telpā sastopami retināti gāzes mākoņi - difūzie miglāji. Tie, tāpat kā zvaigznes, sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Pēc izskata izsķir gaišos un tumšos miglājus. Daļa gaišo miglāju spīd tādēļ, ka to tuvumā vai iekšienē atrodas karsta zvaigzne, kas sasilda miglāju līdz augstai temperatūrai, līdz tas sāk spīdēt. Var būt arī tā, ka miglājs tikai atstaro tuvumā esošas zvaigznes gaismu. Tikai nelielai daļai miglāju ir “laimējies”, ka to tuvumā atrodas kāda spoža zvaigzne. Lielākā daļa miglāju ir tumšie miglāji, kas saskatāmi tikai tad, ja atrodas uz gaiša miglāja fona vai zvaigžņu fona. Tā kā tumšajos miglājos nav nekādu “sildelementu”, tie ir ļoti auksti. Tumšajos miglājos piemērotos apstākļos notiek jaunu zvaigžņu veidošanās. Pastāv arī citādi miglāji - planetārie un pārnovu miglāji, kas ir zvaigžņu evolūcijas rezultāts. Planetārais miglājs rodas sarkanajam milzim nometot apvalku un pārvēršoties par balto punduri, bet pārnovas miglājs rodas pārnovas sprādzienā. Abos pēdējos gadījumos miglāji izplešas un pakāpeniski izklīst starpzvaigžņu telpā.

Oriona miglājs ir gaišais difūzais miglājs. Vikipēdijas attēls	Zirga Galvas miglājs ir tumšais difūzais miglājs. Vikipēdijas attēls
Gliemeža miglājs ir planetārais miglājs. Vikipēdijas attēls	Krabja miglājs radies pārnovas sprādzienā 1054. gadā. Vikipēdijas attēls

Par miglājiem lasi vēl Vikipēdijā